Tiškeviči

No ''Vēsture''
Versija 2018. gada 17. februāris, plkst. 08.06, kādu to atstāja Buks Artis (Diskusija | devums)
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
grāfi

Tiškeviči (Tyszkiewicz, kr. фон Тризна-Карп) - sena bruņniecības dzimta Polijā, Lietuvā, baltkrievu zemēs, un Piltenes apgabalā, vēlāk Krievijas impērijas Kurzemes guberņā.

Saskaņā ar leģendu, dzimtas aizsācējs ir bajārs Tiška (Тышко, 1452-1501), kurš bijis Lietuvas lielkņaza Kazimira IV vasalis, saņēmis lēņus Žitomiras un Ovručas apkārtnē. Tā dēls Bazils Tiškovičs (?-1571) Livonijas kara laikā bija Podlases (1558-1569) un Smoļenskas vaivads (no 1569), 1569. gadā ieguva Logoiskas un Berdičevas grāfu titulu un turpmāk saucās Tiškeviči. Kurzemē dzimtas pārstāvji sāka apmesties pēc tam, kad pāvests Urbans VIII 1638. gadā pilnvaroja Žemaitijas bīskapu Georgu Tiškeviču vadīt Piltenes un Kurzemes diecēzi kā Žemaitijas bīskapijas sufragandiecēzi. 1841. gadā Tiškeviči, līdz ar citām Piltenes apgabala bruņniecības dzimtām, ierakstīti Kurzemes bruņniecības matrikulā.

No ievērojamākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: arheologs Eistahijs Tiškevičs (Eustachy Tyszkiewicz, 1814-1873);

Mūsdienu Latviejas teritorijā dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas Gricgales (Gritzgaln) u.c. muižas.