Atšķirības starp "Titulatūra" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m (→‎Titulatūru abreviatūras)
 
(23 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas)
1. rindiņa: 1. rindiņa:
−
'''Titulatūra''' jeb '''predikācija''' – goda uzrunas tradicionālā forma, ar kādu vēršas pie titulētas personas, atbilstoša tās rangam hierarhijā. Dažās monarhijās tiek ievērota joprojām. Pēc titulatūru atbilstības konkrētajā laika posmā un vietā pieņemtajām, varam spriest par dokumenta tapšanas apstākļiem (komplicēts, sasteigts, neprofesionāls u.c.) un autentiskumu (piemēram, ja vēlāku laiku titulatūra attiecināta uz daudz senāku laiku, kad tāda nav bijusi zināma, tas ļauj apšaubīt dokumenta autentiskumu) u.c. avotu analīzes aspektiem. Ar lokālām niansēm, ko noteica titulu pielietojums, Eiropā tas faktiski ir titula papildinājums, kas norāda uz rangu, pat neminot titulu:
+
'''Titulatūra''' jeb '''predikāts''' – goda uzrunas tradicionālā forma, ar kādu vēršas pie titulētas personas, atbilstoša tās rangam [[aristokrātija]]s hierarhijā. Dažās monarhijās tiek ievērota joprojām. Pēc titulatūru atbilstības konkrētajā laika posmā un vietā pieņemtajām, varam spriest par dokumenta tapšanas apstākļiem (komplicēts, sasteigts, neprofesionāls u.c.) un autentiskumu (piemēram, ja vēlāku laiku titulatūra attiecināta uz daudz senāku laiku, kad tāda nav bijusi zināma, tas ļauj apšaubīt dokumenta autentiskumu) u.c. avotu analīzes aspektiem. Ar lokālām niansēm, ko noteica titulu pielietojums, Eiropā tas faktiski ir titula papildinājums, kas norāda uz rangu, pat neminot titulu:
−
* '''Majestāte''' (fr. ''Majesté'', angl. ''Majesty'', sp. ''Maesta'', vc. ''Majestät'', kr. ''Величество'') - [[Karalis|karaļa]] un [[Imperators|imperatora]] ranga monarhu predikācija, turklāt vēršanās pie tiem parasti notiek trešajā personā. Vēstulēs un oficiālos dokumentos parasti precizēts, vai tā ir ''karaliskā'' (vc. ''Königliche Majestät'', it. ''reale maesta'', fr. ''royale majesté'', an. ''Royal Majesty'', kr. ''Королевское величество'') vai ''imperatoriskā (ķeizariskā; vc. ''Kaiserliche Majestät'', it. ''imperiale maesta'', an. ''Imp. Majesty'', kr. ''Императорское величество'') majestāte'' (Austroungārijas imperatori vienlaikus lietoja abas: ''König. und Kaiserliche Majestät'', kr. ''Императорское и Королевское величество''). Dažu valstu monarhi pieņēma īpašas titulatūras. Piemēram, Francijas karaļus uzrunāja arī kā "Ļoti kristīgais karalis" (fr. ''Le roi trés chrétien''), Austrijas imperatorus – kā "Apustuliskā Majestāte" (vāc. ''Apostolische Majestät''), Spānijas karaļus – kā "Katoliskā Majestāte" (''Catolico maesta'', kr. ''Католическое величество'').
+
* '''Majestāte''' (fr. ''Majesté'', angl. ''Majesty'', sp. ''Maesta'', vc. ''Majestät'', kr. ''Величество'') - [[Karalis|karaļa]] un [[Imperators|imperatora]] ranga monarhu predikāts, turklāt vēršanās pie tiem parasti notiek trešajā personā. Vēstulēs un oficiālos dokumentos parasti precizēts, vai tā ir ''karaliskā'' (vc. ''Königliche Majestät'', it. ''Reale Maesta'', fr. ''Royale Majesté'', an. ''Royal Majesty'', kr. ''Королевское Величество'') vai ''imperatoriskā (ķeizariskā; vc. ''Kaiserliche Majestät'', it. ''imperiale maesta'', an. ''Imp. Majesty'', kr. ''Императорское величество'') majestāte'' (Austroungārijas imperatori vienlaikus lietoja abas: ''König. und Kaiserliche Majestät'', kr. ''Императорское и Королевское величество''). Dažu valstu monarhi pieņēma īpašas titulatūras. Piemēram, Francijas karaļus uzrunāja arī kā "Ļoti kristīgais karalis" (fr. ''Le roi trés chrétien''), Austrijas imperatorus – kā "Apustuliskā Majestāte" (vāc. ''Apostolische Majestät''), Spānijas karaļus – kā "Katoliskā Majestāte" (''Catolico maesta'', kr. ''Католическое величество'').
−
* '''Augstība''' (fr. ''Altesse royale/impériale'', angl. ''Royal/Imperial Highness'', vāc. ''Königliche/Kaiserliche Hoheit'', kr. ''Королевское/Императорское Высочество'') - Monarha nevaldošo brāļu, māsu un bērnu titulatūra. Krievijā imperatori, to bērni un mazbērni bija "Imperatoriskās Augstības" (kr. ''Императорское Высочество''), savukārt to bērni kā "Augstības" (kr. ''Высочество''), bet mazbērni – kā "Gaišības" (kr. ''Светлость'').
+
* '''Augstība''' (fr. ''Altesse'', it. ''Altezza'', angl. ''Highness'', vāc. ''Hoheit'', kr. ''Высочество'') - imperatora (vc. ''Kaiserliche Hoheit'', it. ''Imperiale Altezza'', fr.  ''Impérial Altesse'', an. ''Imp. Highness'', kr. ''Императорское высочество''), karaļa (vc. ''Königliche Hoheit'', it. ''Reale Altezza'', fr. ''Royale Altesse'', an. ''Royal Highness'', kr. ''Королевское высочество'') vai [[Lielhercogs|lielhercoga]] (vc. ''Grossherzogliche Hoheit'', kr. ''Великогерцогское высочество'') nevaldošo brāļu, māsu un bērnu, kā arī vairāku Sv. Romas impērijas augsto firstu un hercogu namu titulatūra. Krievijā imperatori, to bērni un mazbērni bija "Imperatoriskās Augstības" (kr. ''Императорское Высочество''), savukārt to bērni kā "Augstības" (kr. ''Высочество''), bet mazbērni – kā "Gaišības" (kr. ''Светлость'').
 +
* '''Gaišība''' (vc. ''Durhlaucht'', it. ''Altezzo Serenissimo'', fr. ''Altesse Serenissime'', an. ''Serenity'' vai ''S. Highness'', kr. ''Сиятельство'') - [[Hercogs|hercogu]] un [[Firsts|firstu]] (un tiem pielīdzināmo [[Kņazs|kņazu]]) predikāts. "Gaišība" pienācās arī [[Kurzemes un Zemgales hercogiste|Kurzemes un Zemgales]] hercogiem, turklāt to piešķīra atsevišķi: [[Ketleru dinastija]]s laikā to 1656. gadā no Svētās Romas impērijas imperatora Ferdinanda III saņēma [[Ketlers Jēkabs|Jēkabs]], bet [[Bīronu dinastija]]s laikā 1738. gadā no imperatora Kārļa VI – [[Bīrons Ernsts Johans, Kurzemes hercogs|Ernsts Johans]]. No citām [[Livonija]]s dzimtām predikāts "Gaišība" bija firstu Līvenu dzimtai (imperators Nikolajs I iecēla šajā augstākajā kņazu rangā Mežotnes muižas īpašnieci un imperatora Pāvila I bērnu audzinātāju Šarloti fon Līvenu).
 +
** '''Žēlastība''' (angl. ''His Grace'') - hercogu predikāts Anglijā.
 +
* '''Spožība''' (vc. ''Erlaucht'', it. ''Serenissimo''. sp. ''Serenidad'', an. ''Illustrious'' vai ''Illustrious Highness'', kr. ''Сиятельство'') - imperatora lēņa [[Grāfs|grāfu]] un [[Marķīzs|marķīzu]] predikāts.
 +
* '''Augstlabdzimtība''' (vc. ''Hochwochgeboren'', sp. ''Señoría'', an. ''Honour'' vai ''Right Honourable'', kr. ''Высокоблагородие'') - nelēņa (titulu saņēmuši nevis no imperatora ar lēni, bet gan no kāda tā vasaļa) un galma grāfu, [[Barons|baronu]] un [[Vikonts|vikontu]] predikāts.
 +
* '''Augstdzimtība''' (vc. ''Hochgeboren'', an. ''Highboron'', kr. ''Высокородие'') - galma grāfu, [[Barons|baronu]] un [[Vikonts|vikontu]] ģimeņu locekļu predikāts.
 +
* '''Labdzimtība''' (vc. ''Wochgeboren'', sp. ''Nobleza'', an. ''Nobless'', kr. ''Благородие'') - zemāko baronu un netitulētās, bruņniecībai nepiederošās muižniecības predikāts. Šī forma dominē arī Livonijā. Kurzemes muižniecības imatrikulētās dzimtas kopš XVII gs. sākuma dokumentos uzrunāja ar titulatūru "Dižciltīgais" (vc. ''Edel''), bet kopš 1684. gada – "Labdzimušais" (vc. ''Wohlgeboren'').
  
−
==== Augstākās aristokrātijas titulatūras Eiropā ====
+
==== Baznīcās lietotie predikāti ====
  
−
Anglijā [[Hercogs|hercogus]] vēl joprojām uzrunā kā '''Viņa Žēlastība''' (angl. ''His Grace''), bet Francijā – kā '''Augstība''' (fr. ''Altesse'') vai '''Gaišā Augstība''' (fr. ''Altesse Sérénissime''). Vācu zemēs [[Hercogs|lielhercogi]] tika uzrunāti kā '''Karaliskā Augstība''' (vāc. ''Königliche Hoheit''), savukārt hercogi – kā '''Augstība''' (vāc. ''Hoheit'') vai '''Gaišība''' (vāc. ''Durchlaucht'' – burt. „caurspīdība“), kas attiecās arī uz [[Firsts|firstiem]]. Titulatūra '''Gaišība''' (''Durchlaucht'') pienācās arī [[Kurzemes un Zemgales hercogiste|Kurzemes un Zemgales]] hercogiem, turklāt to piešķīra atsevišķi: [[Ketleru dinastija]]s laikā to 1656. gadā no Svētās Romas impērijas imperatora Ferdinanda III saņēma [[Ketlers Jēkabs|Jēkabs]], bet [[Bīronu dinastija]]s laikā 1738. gadā no imperatora Kārļa VI – [[Bīrons Ernsts Johans|Ernsts Johans]].
+
* '''Svētība''' (vc. ''Heiligkeit'', fr. ''Sainteté'', it. ''Santissimo'', sp. ''Santidad'', kr. ''Святейшество'') - [[Pāvests|pāvesta]] predikāts.
 +
* '''Eminence''' (vc. ''Eminenz'', fr. ''éminence'', it./sp. ''Eminenze'', kr. ''Эминенция'', ''Преосвященство''; no lat. ''eminentia'' - "pārāks", no ''eminere'' - "paaugstināt") - sākotnēji monarhu, tad Romas Katoļu Baznīcas [[bīskaps|bīskapu]] un [[Kardināls|kardinālu]] predikāts, līdz XVII gs. pāvests Urbāns VIII atļāva to lietot arī kā garīgo [[Kūrfirsts|kūrfirstu]] un [[Maltas ordenis|Maltas bruņinieku ordeņa]] lielmestru predikātu.
 +
* '''Ekselence''' (fr. ''Excellence'', angl. ''Excellency'', vāc. ''Exzellenz'', kr. ''Превосходительство''; no lat. ''excellere'' - "pārāks", ''excellentia'' - "lielisks") -  mazāk ietekmīgu [[Bīskaps|bīskapu]] u.c. augstāko Baznīcas hierarhu predikāts. Mūsdienās šo predikātu titulatūru piemēro arī Valsts un Ministru prezidentam, ārlietu ministram un vēstniekiem.
 +
* '''Monsinjors''' - [[Romas kūrija]]s mantziņu, kapelānu un goda prelātu predikāts.
  
−
Krievijas impērijā [[Kņazs|kņaza]] titulam, atkarībā no statusa, pienācās vai nu uzruna '''Gaišība''' (kr. ''Светлость''), vai '''Spožība''' (kr. ''Сиятельство''). No [[Livonija]]s dzimtām titulatūra '''Gaišība''' bija Līvenu dzimtai (imperators [[Nikolajs I (Krievijas imperators)|Nikolajs I]] iecēla šajā augstākajā kņazu rangā Mežotnes muižas īpašnieci un imperatora [[Pāvils I (Krievijas imperators)|Pāvila I]] bērnu audzinātāju Šarloti Līvenu). Francijā krievu kņazi lietoja titulatūru ''Altesse Sérénissime'', bet vācu zemēs, attiecīgi – ''Durchlaucht''.
+
==== Amatu predikāti ====
  
−
==== Zemākās aristokrātijas titulatūras Eiropā ====
+
Jau kopš viduslaikiem savas titulatūras bija arī maģistrātu pārstāvjiem, garīdzniekiem un zinātniekiem. Sevišķi krāšņas tās bija baroka laikmetā ar lielu daudzveidību un ceremoniāliem pārspīlējumiem. Piemēram, Rīgas Domā redzamajās XVIII gs. ģerboņu epitāfijās, kuras sākas ar formulu „Zum Gedächtnis des wohledelgebohrnen, gestrengen und wohlweisen …“ (''Ļoti dižciltīgi dzimušā, stingrā un ļoti gudrā … piemiņai''). Īpaši komplicēta [[Krievijas impērijas armijas, civilo un galma amatu pakāpju tabula|amatu rangu sistēma]] ar 14 kategorijām, kuru ieviesa 1722. gadā, bija [[Krievijas impērija|Krievijas impērijā]]:
−
 
+
* '''Augstā Ekselence''' (kr. ''Высокопревосходительство'') - militārā dienesta 1.-2. kategoriju pakāpju (ģenerālfeldmaršalu, ģenerāļu un admirāļu), bet civilajā dienestā kancleru, īsteno slepenpadomnieku un virskambarkungu, galma dienestā galma virsmaršala u.c. augstāko amatpersonu predikāts;
−
Vācu zemēs seno valdošo [[Grāfs|grāfu]] dzimtām bija īpaša titulatūra: ''Erlaucht'', savukārt galma grāfus uzrunāja kā '''Augstdzimušais''' (vāc. ''Hochgeboren''). Krievijā grāfu titulatūra bija '''Gaišība''' (kr. ''Сиятельство''). Anglijā [[Grāfs|grāfu]], [[Barons|baronu]] un [[Vikonts|vikontu]] titulatūra ir ''Right Honourable''.
+
* '''Ekselence''' (fr. ''Excellence'', angl. ''Excellency'', vāc. ''Exzellenz'', kr. ''Превосходительство'') - militārā dienesta 3.-4. kategoriju pakāpju (ģenerālleitnantu, ģenerālmajoru, viceadmirāļu), bet civilajā dienestā slepenpadomnieku, īsteno valsts padomnieku, hofmeistaru, staļļmeistaru, virsceremonijmeistaru un kambarkungu ranga predikāts;
−
 
+
* '''Augstdzimtība''' (vc. ''Hochgeboren'', an. ''Highboron'', kr. ''Высокородие'') - militārā dienesta 5.-8. kategoriju pakāpju (no pulkvežiem līdz kapteiņiem un flotes leitnantiem), civildienestā kolēģiju padomnieku un asesoru, galma padomnieku, bet galma dienestā kambarjunkuru un ceremonijmeistaru ranga predikāts;
−
Vācu zemēs [[Barons|baronu]] un netitulētās muižniecības titulatūra bija '''Augstlabdzimušais''' (vāc. ''Hochwohlgeboren''). Šī forma lietota arī Livonijā. Kurzemes muižniecības imatrikulētās dzimtas kopš XVII gs. sākuma dokumentos uzrunāja ar titulatūru '''Dižciltīgais''' (vāc. ''Edel''), bet kopš 1684. gada – '''Labdzimušais''' (vāc. ''Wohlgeboren'').
+
* '''Labdzimtība''' (vc. ''Wochgeboren'', sp. ''Nobleza'', an. ''Nobless'', kr. ''Благородие'') - militārā dienesta 9.-14. kategoriju pakāpju (no štābskapitaniem līdz praporščikiem), civildienestā titulārpadomnieku, kolēģiju sekretāru un reģistratoru, guberņu sekretāru ranga predikāts.
−
 
 
−
==== Amatu titulatūras Eiropā ====
 
−
 
 
−
Jau kopš viduslaikiem savas titulatūras bija arī maģistrātu pārstāvjiem, garīdzniekiem un zinātniekiem. Sevišķi krāšņas tās bija baroka laikmetā ar lielu daudzveidību un ceremoniāliem pārspīlējumiem. Piemēram, Rīgas Domā redzamajās XVIII gs. ģerboņu epitāfijās, kuras sākas ar formulu „Zum Gedächtnis des wohledelgebohrnen, gestrengen und wohlweisen …“ (''Ļoti dižciltīgi dzimušā, stingrā un ļoti gudrā … piemiņai'').
 
−
 
 
−
Īpaši komplicēta [[Krievijas impērijas armijas, civilo un galma amatu pakāpju tabula|amatu rangu sistēma]] ar 14 kategorijām, kuru ieviesa 1722. gadā, bija [[Krievijas impērija|Krievijas impērijā]]:
 
−
* 1.- 2. klasēm militārajā dienestā - ģenerālfeldmaršaliem, ģenerāļiem un admirāļiem, - bet civilajā dienestā kancleriem, īstenajiem slepenpadomniekiem un virskambarkungiem, galma dienestā galma virsmaršalam u.c. augstākajām amatpersonām titulatūra bija '''Augstā Ekselence''' (kr. ''Высокопревосходительство'');
 
−
* 3.-4. klasēm militārajā dienestā – ģenerālleitnantiem, ģenerālmajoriem, viceadmirāļiem, - bet civilajā dienestā slepenpadomniekiem, īsteniem valsts padomniekiem, hofmeistariem, staļļmeistariem, virsceremonijmeistariem un kambarkungiem titulatūra bija '''Ekselence''' (kr. ''Превосходительство'');
 
−
* 5.-8. klasēm militārajā dienestā – no pulkvežiem līdz kapteiņiem un flotes leitnantiem, - civildienestā kolēģiju padomniekiem un asesoriem, galma padomniekiem, bet galma dienestā kambarjunkuriem un ceremonijmeistariem titulatūra bija '''Augstdzimtība''' (kr. ''Высокородие'');
 
−
* 9.-14. klasēm militārajā dienestā – no štāba kapteiņiem līdz praporščikiem, - civildienestā titulārpadomniekiem, kolēģiju sekretāriem un reģistratoriem, guberņu sekretāriem titulatūra bija '''Labdzimtība''' (kr. ''Благородие'').
 
−
 
 
−
[[Romas Katoļu Baznīca]]s garīdzniecībā joprojām [[Pāvests|pāvesta]] titulatūra ir '''Svētība''', [[Kardināls|kardinālu]] – '''Eminence''', [[Bīskaps|arhibīskapu]] un [[Bīskaps|bīskapu]] – '''Ekselence''', pāvesta mantziņu, kapelānu un goda prelātu – '''Monsinjors'''.
 
−
 
 
−
Mūsdienās titulatūru '''Ekselence''' (fr. ''Excellence'', angl. ''Excellency'', vāc. ''Exzellenz'', kr. ''Превосходительство'') titulatūru piemēro Valsts un Ministru prezidentam, ārlietu ministram un vēstniekiem.
 
  
 
==== Titulatūru abreviatūras ====
 
==== Titulatūru abreviatūras ====
  
−
Sākot ar XX gs. pirmo pusi titulatūras aizvien biežāk saīsina. Piemēram, pie [[Velsas princis|Velsas prinča]] vārda redzam '''H.R.H.''' (angl. ''His Royal Highness – Viņa Karaliskā Augstība''), pie Monako prinča vārda redzam '''S.A.S.''' (fr. ''Son Altesse Sérénissime – Viņa Gaišā Augstība''). Monarhistiskos un īpaši konservatīvos preses izdevumos tās lieto arī pie kādreizējo dinastiju pēcnācēju un augstākās aristokrātijas dzimtu pārstāvju vārdiem, piemēram, Napoleona I brāļa Žeroma pēcnācēju vārdiem visai bieži var sastapt klāt '''S.A.I.''' (fr. ''Son Altesse Impériale – Viņa Imperatoriskā Augstība''), bet Habsburgu nama erhercogus titulē dubultā, gan kā imperatoriskās, gan kā karaliskās augstības.  
+
Sākot ar XX gs. pirmo pusi titulatūras aizvien biežāk saīsina. Piemēram, pie [[Velsas princis|Velsas prinča]] vārda redzam [[H.R.H.]], pie Monako prinča vārda redzam [[S.A.S.]] Monarhistiskos un īpaši konservatīvos preses izdevumos tās lieto arī pie kādreizējo dinastiju pēcnācēju un augstākās aristokrātijas dzimtu pārstāvju vārdiem, piemēram, Napoleona I brāļa Žeroma pēcnācēju vārdiem visai bieži var sastapt klāt S.A.I. (fr. ''Son Altesse Impériale – Viņa Imperatoriskā Augstība''), bet Habsburgu nama erhercogus titulē dubultā, gan kā imperatoriskās, gan kā karaliskās augstības.  
  
−
Vācijā visai bieži bijušo valdošo dzimtu pārstāvjiem sūtītās ceremoniāla vēstuļu adresēs minēts '''S.H.''' (vāc. ''Seine Hoheit – viņa augstībai'') vai '''S.D.''' (vāc. ''Seiner Durchlaucht – viņa gaišībai'').
+
Vācijā visai bieži bijušo valdošo dzimtu pārstāvjiem sūtītās ceremoniāla vēstuļu adresēs minēts S.H. (vāc. ''Seine Hoheit – viņa augstībai'') vai S.D. (vāc. ''Seiner Durchlaucht – viņa gaišībai'').
  
−
== Literatūra ==
+
== Literatūra par šo tēmu ==
  
 
* Lancmanis I., Heraldika. - Neputns, Rīga, 2007., 170.-173. lpp.
 
* Lancmanis I., Heraldika. - Neputns, Rīga, 2007., 170.-173. lpp.

Pašreizējā versija, 2017. gada 1. februāris, plkst. 20.56

Titulatūra jeb predikāts – goda uzrunas tradicionālā forma, ar kādu vēršas pie titulētas personas, atbilstoša tās rangam aristokrātijas hierarhijā. Dažās monarhijās tiek ievērota joprojām. Pēc titulatūru atbilstības konkrētajā laika posmā un vietā pieņemtajām, varam spriest par dokumenta tapšanas apstākļiem (komplicēts, sasteigts, neprofesionāls u.c.) un autentiskumu (piemēram, ja vēlāku laiku titulatūra attiecināta uz daudz senāku laiku, kad tāda nav bijusi zināma, tas ļauj apšaubīt dokumenta autentiskumu) u.c. avotu analīzes aspektiem. Ar lokālām niansēm, ko noteica titulu pielietojums, Eiropā tas faktiski ir titula papildinājums, kas norāda uz rangu, pat neminot titulu:

  • Majestāte (fr. Majesté, angl. Majesty, sp. Maesta, vc. Majestät, kr. Величество) - karaļa un imperatora ranga monarhu predikāts, turklāt vēršanās pie tiem parasti notiek trešajā personā. Vēstulēs un oficiālos dokumentos parasti precizēts, vai tā ir karaliskā (vc. Königliche Majestät, it. Reale Maesta, fr. Royale Majesté, an. Royal Majesty, kr. Королевское Величество) vai imperatoriskā (ķeizariskā; vc. Kaiserliche Majestät, it. imperiale maesta, an. Imp. Majesty, kr. Императорское величество) majestāte (Austroungārijas imperatori vienlaikus lietoja abas: König. und Kaiserliche Majestät, kr. Императорское и Королевское величество). Dažu valstu monarhi pieņēma īpašas titulatūras. Piemēram, Francijas karaļus uzrunāja arī kā "Ļoti kristīgais karalis" (fr. Le roi trés chrétien), Austrijas imperatorus – kā "Apustuliskā Majestāte" (vāc. Apostolische Majestät), Spānijas karaļus – kā "Katoliskā Majestāte" (Catolico maesta, kr. Католическое величество).
  • Augstība (fr. Altesse, it. Altezza, angl. Highness, vāc. Hoheit, kr. Высочество) - imperatora (vc. Kaiserliche Hoheit, it. Imperiale Altezza, fr. Impérial Altesse, an. Imp. Highness, kr. Императорское высочество), karaļa (vc. Königliche Hoheit, it. Reale Altezza, fr. Royale Altesse, an. Royal Highness, kr. Королевское высочество) vai lielhercoga (vc. Grossherzogliche Hoheit, kr. Великогерцогское высочество) nevaldošo brāļu, māsu un bērnu, kā arī vairāku Sv. Romas impērijas augsto firstu un hercogu namu titulatūra. Krievijā imperatori, to bērni un mazbērni bija "Imperatoriskās Augstības" (kr. Императорское Высочество), savukārt to bērni kā "Augstības" (kr. Высочество), bet mazbērni – kā "Gaišības" (kr. Светлость).
  • Gaišība (vc. Durhlaucht, it. Altezzo Serenissimo, fr. Altesse Serenissime, an. Serenity vai S. Highness, kr. Сиятельство) - hercogu un firstu (un tiem pielīdzināmo kņazu) predikāts. "Gaišība" pienācās arī Kurzemes un Zemgales hercogiem, turklāt to piešķīra atsevišķi: Ketleru dinastijas laikā to 1656. gadā no Svētās Romas impērijas imperatora Ferdinanda III saņēma Jēkabs, bet Bīronu dinastijas laikā 1738. gadā no imperatora Kārļa VI – Ernsts Johans. No citām Livonijas dzimtām predikāts "Gaišība" bija firstu Līvenu dzimtai (imperators Nikolajs I iecēla šajā augstākajā kņazu rangā Mežotnes muižas īpašnieci un imperatora Pāvila I bērnu audzinātāju Šarloti fon Līvenu).
    • Žēlastība (angl. His Grace) - hercogu predikāts Anglijā.
  • Spožība (vc. Erlaucht, it. Serenissimo. sp. Serenidad, an. Illustrious vai Illustrious Highness, kr. Сиятельство) - imperatora lēņa grāfu un marķīzu predikāts.
  • Augstlabdzimtība (vc. Hochwochgeboren, sp. Señoría, an. Honour vai Right Honourable, kr. Высокоблагородие) - nelēņa (titulu saņēmuši nevis no imperatora ar lēni, bet gan no kāda tā vasaļa) un galma grāfu, baronu un vikontu predikāts.
  • Augstdzimtība (vc. Hochgeboren, an. Highboron, kr. Высокородие) - galma grāfu, baronu un vikontu ģimeņu locekļu predikāts.
  • Labdzimtība (vc. Wochgeboren, sp. Nobleza, an. Nobless, kr. Благородие) - zemāko baronu un netitulētās, bruņniecībai nepiederošās muižniecības predikāts. Šī forma dominē arī Livonijā. Kurzemes muižniecības imatrikulētās dzimtas kopš XVII gs. sākuma dokumentos uzrunāja ar titulatūru "Dižciltīgais" (vc. Edel), bet kopš 1684. gada – "Labdzimušais" (vc. Wohlgeboren).

Baznīcās lietotie predikāti

  • Svētība (vc. Heiligkeit, fr. Sainteté, it. Santissimo, sp. Santidad, kr. Святейшество) - pāvesta predikāts.
  • Eminence (vc. Eminenz, fr. éminence, it./sp. Eminenze, kr. Эминенция, Преосвященство; no lat. eminentia - "pārāks", no eminere - "paaugstināt") - sākotnēji monarhu, tad Romas Katoļu Baznīcas bīskapu un kardinālu predikāts, līdz XVII gs. pāvests Urbāns VIII atļāva to lietot arī kā garīgo kūrfirstu un Maltas bruņinieku ordeņa lielmestru predikātu.
  • Ekselence (fr. Excellence, angl. Excellency, vāc. Exzellenz, kr. Превосходительство; no lat. excellere - "pārāks", excellentia - "lielisks") - mazāk ietekmīgu bīskapu u.c. augstāko Baznīcas hierarhu predikāts. Mūsdienās šo predikātu titulatūru piemēro arī Valsts un Ministru prezidentam, ārlietu ministram un vēstniekiem.
  • Monsinjors - Romas kūrijas mantziņu, kapelānu un goda prelātu predikāts.

Amatu predikāti

Jau kopš viduslaikiem savas titulatūras bija arī maģistrātu pārstāvjiem, garīdzniekiem un zinātniekiem. Sevišķi krāšņas tās bija baroka laikmetā ar lielu daudzveidību un ceremoniāliem pārspīlējumiem. Piemēram, Rīgas Domā redzamajās XVIII gs. ģerboņu epitāfijās, kuras sākas ar formulu „Zum Gedächtnis des wohledelgebohrnen, gestrengen und wohlweisen …“ (Ļoti dižciltīgi dzimušā, stingrā un ļoti gudrā … piemiņai). Īpaši komplicēta amatu rangu sistēma ar 14 kategorijām, kuru ieviesa 1722. gadā, bija Krievijas impērijā:

  • Augstā Ekselence (kr. Высокопревосходительство) - militārā dienesta 1.-2. kategoriju pakāpju (ģenerālfeldmaršalu, ģenerāļu un admirāļu), bet civilajā dienestā kancleru, īsteno slepenpadomnieku un virskambarkungu, galma dienestā galma virsmaršala u.c. augstāko amatpersonu predikāts;
  • Ekselence (fr. Excellence, angl. Excellency, vāc. Exzellenz, kr. Превосходительство) - militārā dienesta 3.-4. kategoriju pakāpju (ģenerālleitnantu, ģenerālmajoru, viceadmirāļu), bet civilajā dienestā slepenpadomnieku, īsteno valsts padomnieku, hofmeistaru, staļļmeistaru, virsceremonijmeistaru un kambarkungu ranga predikāts;
  • Augstdzimtība (vc. Hochgeboren, an. Highboron, kr. Высокородие) - militārā dienesta 5.-8. kategoriju pakāpju (no pulkvežiem līdz kapteiņiem un flotes leitnantiem), civildienestā kolēģiju padomnieku un asesoru, galma padomnieku, bet galma dienestā kambarjunkuru un ceremonijmeistaru ranga predikāts;
  • Labdzimtība (vc. Wochgeboren, sp. Nobleza, an. Nobless, kr. Благородие) - militārā dienesta 9.-14. kategoriju pakāpju (no štābskapitaniem līdz praporščikiem), civildienestā titulārpadomnieku, kolēģiju sekretāru un reģistratoru, guberņu sekretāru ranga predikāts.

Titulatūru abreviatūras

Sākot ar XX gs. pirmo pusi titulatūras aizvien biežāk saīsina. Piemēram, pie Velsas prinča vārda redzam H.R.H., pie Monako prinča vārda redzam S.A.S. Monarhistiskos un īpaši konservatīvos preses izdevumos tās lieto arī pie kādreizējo dinastiju pēcnācēju un augstākās aristokrātijas dzimtu pārstāvju vārdiem, piemēram, Napoleona I brāļa Žeroma pēcnācēju vārdiem visai bieži var sastapt klāt S.A.I. (fr. Son Altesse Impériale – Viņa Imperatoriskā Augstība), bet Habsburgu nama erhercogus titulē dubultā, gan kā imperatoriskās, gan kā karaliskās augstības.

Vācijā visai bieži bijušo valdošo dzimtu pārstāvjiem sūtītās ceremoniāla vēstuļu adresēs minēts S.H. (vāc. Seine Hoheit – viņa augstībai) vai S.D. (vāc. Seiner Durchlaucht – viņa gaišībai).

Literatūra par šo tēmu

  • Lancmanis I., Heraldika. - Neputns, Rīga, 2007., 170.-173. lpp.

Resursi internetā par šo tēmu

Saturs iegūts no "https://vesture.eu/index.php?title=Titulatūra&oldid=64908"