Atšķirības starp "Tjurku kaganāts" versijām
m |
m (→Literatūra par šo tēmu) |
||
| 22. rindiņa: | 22. rindiņa: | ||
* Ганиев Р.Т. Восточно-тюркское государство в VI-VIII вв. - Издательство Уральского университета: Екатеринбург, 2006. - С. 152. - ISBN 5-7525-1611-0 | * Ганиев Р.Т. Восточно-тюркское государство в VI-VIII вв. - Издательство Уральского университета: Екатеринбург, 2006. - С. 152. - ISBN 5-7525-1611-0 | ||
* Кляшторный С.Г. История Центральной Азии и памятники рунического письма. – Филологический факультет СПбГУ: СПб., 2003 | * Кляшторный С.Г. История Центральной Азии и памятники рунического письма. – Филологический факультет СПбГУ: СПб., 2003 | ||
| + | * Рахманалиев Р. Империя тюрков. Великая цивилизация. - Рипол Классик: Москва, 2009. ISBN 978-5-386-00847-5 | ||
==== Resursi internetā par šo tēmu ==== | ==== Resursi internetā par šo tēmu ==== | ||
Versija, kas saglabāta 2016. gada 9. jūnijs, plkst. 08.33
Tjurku kaganāts (no tj. Türk xanlïqï; an. Turkic Khaganate, Türk Qaghanate; vc. das Reich der Göktürken, das Khaghanat der Göktürken, kr. Тюркский каганат) – protovalstisks veidojums Eirāzijas stepēs, ko dažkārt literatūrā dēvē par Pirmo tjurku kaganātu. Izveidojies Avāru kaganāta spiediena rezultātā, apvienojot lielu daļu tjurku cilšu zem viena vadoņa - Bumina no Ašinu klana, - varas, un tam 551. gadā sevi pasludinot par ilhanu. Turpmāko 20 gadu laikā tjurki iekaroja plašas teritorijas no Huanhe upes austrumos līdz Kaspijas jūrai rietumos, turpmākajiem valdniekiem jau dēvējoties par kaganiem.
Nekādas centralizētas pārvaldes, fiskālās sistēmas un likumdošanas nebija, iekarotāji apmierinājās tikai ar nodevu ievākšanu pakļautajās zemēs un ienākumiem no tranzīta tirdzniecības. Pavalstnieku vairumu veidoja nomadu ciltis, kuru saimniecības pamatā bija gaļas lopkopība un medības. Lopkopji tika administratīvi sadalīti desmit cilšu iecirkņos, līdzīgi decimālā sistēma tika ieviesta arī karaspēkā. Pakļautās pilsētas, kuras apdzīvoja zemkopji un amatnieki, un kas pamatā bija izvietotas gar Zīda ceļu, saglabāja pašpārvaldi. Liela loma saimniecībā bija zīda ražošanai Sogdā un Baktrijā, ko pamatā eksportēja uz Indiju un Bizantiju, kā arī kokvilnai un zirgiem, pēc kā bija liels pieprasījums Ķīnā. Jaunums bija regulāra kroņa pasta dienesta ceļu infrastruktūra ar pasta stacijām, kuras kalpoja arī kā naktsmītnes un zirgu maiņas punkti.
Ap 600. gadu kaganāts sašķēlās divās valstīs: Austrumtjurku kaganātā (582-630, ar centru Mongolijā) un Rietumtjurku kaganātā (593-659, ar centru Septiņupē). 630. gadā Tanu impērija sagrāva Austrumtjurku kaganātu, bet ap 657. gadu – Rietumtjurku kaganātu. Pēc 680. gada kagana Kutluga no Ašinu dzimtas vadībā tika apvienotas Mongolijas plato mītošās tjurku ciltis un izveidojās t.s. Otrais tjurku kaganāts. Maksimālo politisko varenību sasniedza kagana Bilges valdīšanas laikā (716-734), kad tam par meslu maksātāju kļuva Tanu impērija. Pēc kagana nāves sākās tā mantinieku savstarpējā cīņa par varu – 744. gadā tika nogalināts pēdējais kagans Ozmišs, un valsts sabruka.
Lielu daļu tā bijušo teritoriju ieņēma un iedzīvotājus pakļāva t.s. Uiguru kaganāts (745-840).
Literatūra par šo tēmu
- Jesse Russel, Ronald Cohn. Tong Yabghu Qaghan. - Book on Demand: Miami, 2012. ISBN 5510680318
- Baumer Christoph. The History of Central Asia: The Age of the Silk Roads. - I.B.Tauris & Co Ltd., 2014. ISBN 9781780768328
- Jesse Russell, Ronald Cohn. Third Perso-Turkic War. - Book on Demand, 2003. ISBN 9785510677430
- Sören Stark. On Oq Bodun. The Western Türk Qaghanate and the Ashina Clan. // Archivum Eurasiae Medii Aevi. Vol. 15, 2006/2007, ISSN 0724-8822, P. 159–172.
- Golden P.B. The Türk Imperial Tradition in the Pre-Chinggisid Era. // Imperial Statecraft: Political Forms and Techniques of Governance in Inner Asia 6th-20th Century / ed. D. Sneath. - Western Washington University Press: Bellingham, 2006, p. 23-61.
- Sören Stark. Die Alttürkenzeit in Mittel- und Zentralasien. Archäologische und historische Studien (Nomaden und Sesshafte. Bd. 6). - Reichert: Wiesbaden, 2008, ISBN 978-3-89500-532-9
- Elcin Kürsat-Ahlers. Zur frühen Staatenbildung von Steppenvölkern. Über die Sozio- und Psychogenese der eurasischen Nomadenreiche am Beispiel der Xiongnu und Göktürken, mit einem Exkurs über die Skythen. - Duncker & Humblot: Berlin, 1994, ISBN 3-428-07761-X
- Гумилёв Л.Н. Древние тюрки. - Издательский Дом «Кристалл»: СПб., 2002. - С. 576. - ISBN 5-9503-0031-9
- Гумилёв Л.Н. Великая распря в первом тюркском каганате в свете византийских источников. // Византийский временник. 1961, Т. XX., С. 75-89.
- Ганиев Р.Т. Восточно-тюркское государство в VI-VIII вв. - Издательство Уральского университета: Екатеринбург, 2006. - С. 152. - ISBN 5-7525-1611-0
- Кляшторный С.Г. История Центральной Азии и памятники рунического письма. – Филологический факультет СПбГУ: СПб., 2003
- Рахманалиев Р. Империя тюрков. Великая цивилизация. - Рипол Классик: Москва, 2009. ISBN 978-5-386-00847-5
Resursi internetā par šo tēmu
- The Turkic Khaganate - dailyscribbling.com
- Kradin, Nikolay N. Early State Theory and the Evolution of Pastoral Nomads. // Social Evolution & History. Volume 7, Number 1 / March 2008
