Atšķirības starp "Tolli" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
1. rindiņa: 1. rindiņa:
 
[[Attēls:Toll von und Baron Wappen.png|right|thumb|200px|fon un baroni]]
 
[[Attēls:Toll von und Baron Wappen.png|right|thumb|200px|fon un baroni]]
fon '''Tolli''' (''von Toll'') – sena holandiešu izcelsmes [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] [[bruņniecība]]s dzimta [[Livonija|Livonijā]], vēlāk Krievijas impērijas [[Baltijas guberņas|Baltijas guberņās]]. Pirmie Tolli ieradās Livonijā XVI gs. beigās, saņemot [[Lēnis|lēņus]] Sāmsalā. 1741. gadā dzimta ierakstīta Sāmsalas, 1746. gadā – Igaunijas, bet 1747. gadā – [[Vidzemes bruņniecības matrikulā]]. Zviedrijas feldmaršals, Skones ģenerālgubernators Johans fon Tolls (''Johan Christopher Toll'', 1743-1817) 1800. gadā kļuva par [[Barons|brīvkungu]], bet pēc tam par [[Grāfs|grāfu]], savukārt ģenerālis Karls fon Tolls (''Karl Wilhelm von Toll'', 1777-1842) vispirms saņēma Sv. Romas impērijas barona titulu, bet 1829. gadā kļuva par Krievijas impērijas grāfu.
+
fon '''Tolli''' (''von Toll'') – sena holandiešu izcelsmes [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] [[bruņniecība]]s dzimta [[Livonija|Livonijā]], vēlāk Krievijas impērijas [[Baltijas guberņas|Baltijas guberņās]].  
 +
 
 +
Pirmie Tolli ieradās Livonijā XVI gs. beigās, saņemot [[Lēnis|lēņus]] Sāmsalā. 1741. gadā dzimta ierakstīta Sāmsalas, 1746. gadā – Igaunijas, bet 1747. gadā – [[Vidzemes bruņniecības matrikulā]]. Zviedrijas feldmaršals, Skones ģenerālgubernators Johans fon Tolls (''Johan Christopher Toll'', 1743-1817) 1800. gadā kļuva par [[Barons|brīvkungu]], bet pēc tam par [[Grāfs|grāfu]], savukārt ģenerālis Karls fon Tolls (''Karl Wilhelm von Toll'', 1777-1842) vispirms saņēma Sv. Romas impērijas barona titulu, bet 1829. gadā kļuva par Krievijas impērijas grāfu.
  
 
No zināmākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: vēstures avotu pētnieks un muzejnieks Roberts fon Tolls (1802-1876); vēstures pētnieks Haralds fon Tolls (1848-?); ģeologs un arktikas pētnieks Edvards fon Tolls (''Eduard Gustav von Toll'', 1858-1902);
 
No zināmākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: vēstures avotu pētnieks un muzejnieks Roberts fon Tolls (1802-1876); vēstures pētnieks Haralds fon Tolls (1848-?); ģeologs un arktikas pētnieks Edvards fon Tolls (''Eduard Gustav von Toll'', 1858-1902);

Versija, kas saglabāta 2018. gada 3. janvāris, plkst. 10.24

fon un baroni

fon Tolli (von Toll) – sena holandiešu izcelsmes vācbaltiešu bruņniecības dzimta Livonijā, vēlāk Krievijas impērijas Baltijas guberņās.

Pirmie Tolli ieradās Livonijā XVI gs. beigās, saņemot lēņus Sāmsalā. 1741. gadā dzimta ierakstīta Sāmsalas, 1746. gadā – Igaunijas, bet 1747. gadā – Vidzemes bruņniecības matrikulā. Zviedrijas feldmaršals, Skones ģenerālgubernators Johans fon Tolls (Johan Christopher Toll, 1743-1817) 1800. gadā kļuva par brīvkungu, bet pēc tam par grāfu, savukārt ģenerālis Karls fon Tolls (Karl Wilhelm von Toll, 1777-1842) vispirms saņēma Sv. Romas impērijas barona titulu, bet 1829. gadā kļuva par Krievijas impērijas grāfu.

No zināmākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: vēstures avotu pētnieks un muzejnieks Roberts fon Tolls (1802-1876); vēstures pētnieks Haralds fon Tolls (1848-?); ģeologs un arktikas pētnieks Edvards fon Tolls (Eduard Gustav von Toll, 1858-1902);