Atšķirības starp "Tolli" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
[[Attēls:Toll von und Baron Wappen.png|right|thumb|200px|fon un baroni]] | [[Attēls:Toll von und Baron Wappen.png|right|thumb|200px|fon un baroni]] | ||
| − | fon '''Tolli''' (''von Toll'') – sena holandiešu izcelsmes [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] [[bruņniecība]]s dzimta [[Livonija|Livonijā]], vēlāk Krievijas impērijas [[Baltijas guberņas|Baltijas guberņās]]. | + | fon '''Tolli''' (''von Toll'') – sena holandiešu izcelsmes [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] [[bruņniecība]]s dzimta [[Livonija|Livonijā]], vēlāk Krievijas impērijas [[Baltijas guberņas|Baltijas guberņās]] un [[Somijas lielhercogiste|Somijas lielhercogistē]]. |
Pirmie Tolli ieradās Livonijā XVI gs. beigās, saņemot [[Lēnis|lēņus]] Sāmsalā. 1741. gadā dzimta ierakstīta Sāmsalas, 1746. gadā – Igaunijas, bet 1747. gadā – [[Vidzemes bruņniecības matrikulā]]. Zviedrijas feldmaršals, Skones ģenerālgubernators Johans fon Tolls (''Johan Christopher Toll'', 1743-1817) 1800. gadā kļuva par [[Barons|brīvkungu]], bet pēc tam par [[Grāfs|grāfu]], savukārt ģenerālis Karls fon Tolls (''Karl Wilhelm von Toll'', 1777-1842) vispirms saņēma Sv. Romas impērijas barona titulu, bet 1829. gadā kļuva par Krievijas impērijas grāfu. | Pirmie Tolli ieradās Livonijā XVI gs. beigās, saņemot [[Lēnis|lēņus]] Sāmsalā. 1741. gadā dzimta ierakstīta Sāmsalas, 1746. gadā – Igaunijas, bet 1747. gadā – [[Vidzemes bruņniecības matrikulā]]. Zviedrijas feldmaršals, Skones ģenerālgubernators Johans fon Tolls (''Johan Christopher Toll'', 1743-1817) 1800. gadā kļuva par [[Barons|brīvkungu]], bet pēc tam par [[Grāfs|grāfu]], savukārt ģenerālis Karls fon Tolls (''Karl Wilhelm von Toll'', 1777-1842) vispirms saņēma Sv. Romas impērijas barona titulu, bet 1829. gadā kļuva par Krievijas impērijas grāfu. | ||
Versija, kas saglabāta 2018. gada 3. janvāris, plkst. 11.25
fon Tolli (von Toll) – sena holandiešu izcelsmes vācbaltiešu bruņniecības dzimta Livonijā, vēlāk Krievijas impērijas Baltijas guberņās un Somijas lielhercogistē.
Pirmie Tolli ieradās Livonijā XVI gs. beigās, saņemot lēņus Sāmsalā. 1741. gadā dzimta ierakstīta Sāmsalas, 1746. gadā – Igaunijas, bet 1747. gadā – Vidzemes bruņniecības matrikulā. Zviedrijas feldmaršals, Skones ģenerālgubernators Johans fon Tolls (Johan Christopher Toll, 1743-1817) 1800. gadā kļuva par brīvkungu, bet pēc tam par grāfu, savukārt ģenerālis Karls fon Tolls (Karl Wilhelm von Toll, 1777-1842) vispirms saņēma Sv. Romas impērijas barona titulu, bet 1829. gadā kļuva par Krievijas impērijas grāfu.
No zināmākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: vēstures avotu pētnieks un muzejnieks Roberts fon Tolls (1802-1876); vēstures pētnieks Haralds fon Tolls (1848-?); ģeologs un arktikas pētnieks Edvards fon Tolls (Eduard Gustav von Toll, 1858-1902);
