Atšķirības starp "Trīs vietējās valodas" versijām
No ''Vēsture''
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Trīs vietējās valodas''' - XX gs. sākumā Latvijā lietvedībā izmantots apzīmējums trim valodām, kuras tika uzskatītas par vietējām: latviešu, vācu (vācbaltu dialektu) un krievu. Šo jēdzienu lietoja gan privātpersonas, | + | '''Trīs vietējās valodas''' - XX gs. sākumā Latvijā lietvedībā izmantots apzīmējums trim valodām, kuras tika uzskatītas par vietējām: latviešu, vācu (vācbaltu dialektu) un krievu. Šo jēdzienu lietoja gan privātpersonas, iesniegumos, raksturojumos u.tml. dokumentos atzīmējot valodu prasmes, gan valsts lietvedībā, piemēram, 1918. gada 30. decembrī [[Latvijas Pagaidu valdība]]s sēdē tika nolemts "turpmāk visus valdības rīkojumus publicēt visās trijās vietējās valodās (latviešu, vācu, krievu)"<ref>LVVA, 1468. f., 1. apr., 82. l., 13. lp.</ref>. |
==== Atsauces un paskaidrojumi ==== | ==== Atsauces un paskaidrojumi ==== | ||
Pašreizējā versija, 2014. gada 24. novembris, plkst. 13.22
Trīs vietējās valodas - XX gs. sākumā Latvijā lietvedībā izmantots apzīmējums trim valodām, kuras tika uzskatītas par vietējām: latviešu, vācu (vācbaltu dialektu) un krievu. Šo jēdzienu lietoja gan privātpersonas, iesniegumos, raksturojumos u.tml. dokumentos atzīmējot valodu prasmes, gan valsts lietvedībā, piemēram, 1918. gada 30. decembrī Latvijas Pagaidu valdības sēdē tika nolemts "turpmāk visus valdības rīkojumus publicēt visās trijās vietējās valodās (latviešu, vācu, krievu)"[1].
Atsauces un paskaidrojumi
- ↑ LVVA, 1468. f., 1. apr., 82. l., 13. lp.
