Atšķirības starp "Tukums" versijām

'''Tuckum''' - mūsd. '''Tukums''' - [[Pils]], [[miests]], pēc tam pilsēta Zemgales līdzenumā. Pirmā [[Livonijas ordenis|ordeņa]] pils uzcelta jau XIV gs. sākumā [[Lielais kara ceļš|Lielā kara ceļa]] malā. Līdzīgi kā citur, ap pili izveidojās [[miests]], kuru tolaik dēvēja par ''Hakelwerk'' vai ''Fleck''. [[Tukuma pils]] apgabals (''borchsoking to Tucken'') un senpilsētiņa pirmo reizi dokumentos minēti 1445. gadā, bet Tukuma draudze (''Kerspel to Tuckem'') - 1461. gadā. 1486. gadā Johanam Torpenam (''Torpen'') izsniegtā [[Lēņa raksts|lēņa rakstā]] minēts Tukuma muižas pārvaldes iecirknis (''Amt''), kā arī senākā zināmā Tukuma [[baznīca]] - Sv. Markusa [[kapela]] (''Sanct Marcus Kapelle''). [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s laikā (1561.-1795.) tur atradās Tukuma [[Virspilskungs|virspilskunga]] rezidence, kas atradās līdz pat XVII gs. beigām ordeņa pilī (attiecīgi pilsētiņā apmetās [[Hercogs|hercoga]] amatpersonas: virspilskungi, [[Manrihters|manrihteri]], [[Tiesas asesors|tiesas asesori]], [[Tiesas sekretārs|tiesas sekretāri]], [[Fiskāls|fiskāli]], [[Ministeriālis|ministeriāļi]], notāri un advokāti). 1704. gada Kurzemes t.s. [[Zemes rullis|Zemes rullī]] (''Landrolle'') jeb arklu sarakstā Tukums minēts kā [[Hercogs|hercogam]] piederoša apdzīvota vieta (pilsoņi maksāja hercogam gruntsnomu, kā arī valsts nodevas, nebija pašpārvaldes, savas tiesu varas un neatkarīgas teritorijas), [[miests]], ar 2 [[Arksl|arklu]] lielu zemes platību, un ietilpa hercoga domēnes Ozolmuižas sastāvā. Pēc hercogistes iekļaušanas [[Krievijas impērija]]s sastāvā Tukums ar [[Imperators|imperatores]] [[Katrīna II, Krievijas imeratore|Katrīnas II]] 1795. gada 27. novembra [[Ukazs|ukazu]] par [[Apriņķis|apriņķu]] izveidošanu un to centru - apriņķa pilsētu, - noteikšanu, ieguva pilsētas statusu. XVIII gs. dokumentos Tukums tika dēvēts par pilsētu vai pilsētiņu (''Stadt, Städtchen'').

== Literatūra par šo tēmu ==