Ulems

No ''Vēsture''
Versija 2011. gada 19. februāris, plkst. 09.04, kādu to atstāja Buks Artis (Diskusija | devums)
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Ulems (ar. عالم‎ - alim - "zinātājs, zinātņu vīrs") - musulmaņu zemēs kopapzīmējums izglītotiem ļaudīm, teoloģijas, tiesību u.c. zinātņu ekspertiem.

Viduslaikos ulemi veidoja ko līdzīgu kārtai, sīkāk daloties nosacītās korporācijās (bez izteiktas struktūras, drīzāk kā piederība amatam) pēc nodarbes veida (tiesvedībā, administrācijā vai izglītības sistēmā) un piederības kādai mazbahai. Norobežojās no filosofiem un sufijiem. Kopš XVI gs., izveidoja kārtu ar savu sociālo un tiesisko statusu, kopīgām interesēm. Irānā, kur izveidojās visai sarežģīta garīdzniecības hierarhija (mudžtahids, mulla u.c.), visu garīdzniecības kopumu dēvēja par ulemiem. Osmanu impērijā, kur sabiedrība bija centralizēta un strukturizēta, ulemu vadītājs un priekšnieks bija Stambulas muftijs, kam tika piešķirts tituls "šeih-ulislam". Jaunajos laikos biežāk vienkārši cieņpilns apzīmējums sabiedrībā cienījamam cilvēkam, autoritātei prāta spēju ziņā.

Literatūra

  • Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens: Rīga, 2001., 182. lpp.

Resursi internetā par šo tēmu