Atšķirības starp "Ulmaņa režīms" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
 
(34 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas)
1. rindiņa: 1. rindiņa:
'''Ulmaņa režīms''' - apzīmējums politiskajai sistēmai Latvijas Republikā laikā no 1934. gada maija līdz 1940. gada jūnijam, kad valstī pastāvēja [[Ulmanis Kārlis|K.Ulmaņa]] ieviestā [[Autoritārisms|autoritārā]] pārvaldes sistēma. Pec ārkārtas stāvokļa pasludināšanas tika apturēta Satversmes darbība, aizliegtas visas politiskās partijas un atlaista Saeima, bet likumdošanas funkcijas Satversmes 81. panta kartībā uzņēmās Ministru kabinets.
+
'''Ulmaņa režīms''' - nosacīts apzīmējums vēstures literatūrā un publicistikā [[Autoritārisms|autoritārajam]] režīmam Latvijas Republikā laikā no 1934. gada maija līdz 1940. gada jūnijam, kad Latvijā pēc valsts apvērsuma pastāvēja [[Ulmanis Kārlis|K.Ulmaņa]] ieviestā [[Autoritārisms|autoritārā]] pārvaldes sistēma, kurai raksturīga valsts izpildvaras kontrole pār sabiedrību un zināma pilsoņu tiesību ierobežošana.  
  
1934. gada 29. maijā tika pieņemti jau sagatavotie "Noteikumi par kooperativo sabiedrību un to savienību darbības ierobežošanu”. Šie noteikumi [[Kooperatīvu revīzijas padome]]i vai tieslietu ministram deva tiesības atcelt organizāciju vēlētos valdes, padomes un revīzijas komisijas locekļus, to vietā ieceļot citas personas, ka arī tiesības kooperatīvās sabiedrības iecelt pilnvarniekus, kurus šīm sabiedrībām bija jāalgo un kuriem bija dotas lielas pilnvaras. Bez tam vairākām nelielām kooperatīvu savienībām tika liegtas tiesības veikt revīzijas savos kooperatīvos. Līdz ar to šo savienību pārstaāvji tika izslēgti no Kooperatīvu Revīzijas padomes, kas darbojas pie Tieslietu ministrijas, kas nodrošināja valsts pārstāvju vairākumu Revīzijas padomē. 1937. gadā valdība pieņēma likumu “Par kopdarbības sabiedrībām un to savienībām”, kas paredzēja koncesijas sistēmas ieviešanu, bez tam esošajām biedrībām bija jāpāriet uz valdības izdotajiem normālstatūtiem. Atļaujas lauksaimniecības biedrību dibināšanai izsniedza vai varēja neizsniegt Lauksaimniecibas ministrija. Katrai biedrībai bija jābūt valdības apstiprinātā kooperatīvu savienībā. Izslēgšana no savienības nozīmēja automātisku biedrības likvidāciju. Valdība sāka diktēt, ko un cik jāražo, un kā to labāk darīt.
+
Nācis pie varas 1935. gada [[15. maija apvērsums|15. maija valsts apvērsuma]] rezultātā, 1936. gadā K.Ulmanis pasludināja sevi par Valsts prezidentu (ar 1940. gada 23. aprīļa likumu, kas stājās spēkā 1940. gada 15. maijā, Kārlis Ulmanis kļuva ne tikai bruņoto spēku, bet visas valsts aizsardzības augstākais "vadonis", pārņemot visu dzīvā spēka un materiālos resursus un vienpersoniski lemjot par valsts likteni). Pec ārkārtas stāvokļa pasludināšanas (kas formāli pastāvēja līdz 1938. gadam) tika apturēta Satversmes darbība un atlaista Saeima, bet likumdošanas funkcijas Satversmes 81. panta kartībā uzņēmās Ministru kabinets. Atcēla vārda un pulcēšanās brīvības, aizliedza visas 103 politiskās partijas (Saeimā bija pārstāvēta 21 partija) un izformēja pašvaldības (pašvaldību amatpersonas aizstāja ar iekšlietu ministra ieceltiem ierēdņiem). Īslaicīgi arestēja sociāldemokrātu u.c. partiju redzamākos pārstāvjus. Partejiskās piederības dēļ darbu zaudēja daudzi valsts ierēdņi, pašvaldību darbinieki, skolotāji. Slēdza arodbiedrības un likvidēja lielāko daļu biedrību un apvienību, likvidēja virkni sabiedrisko organizāciju, preses izdevumu, kā arī nevalstiskās izglītības iestādes, piemēram, [[Rīgas Tautas augstskola|Rīgas Tautas augstskolu]]. Ar 1935. gada likumu par ''Tirdzniecības un rūpniecības kameras'' un ''Amatniecības kameras'' izveidošanu ieviesa pēc Itālijas parauga valsts ekonomikā korporatīvo t.s. [[Kameru sistēma|kameru sistēmu]] tautsaimniecības organizēšanā un pārvaldē. Tika ierobežota individuālā uzņēmējdarbība - pamatā baltvācu, krievu un ebreju rūpnieku un tirgotāju, - valsts vara piespiedu kārtā (izmantojot tiešus draudus, administratīvu un politisku spiedienu) nacionalizēja daudzas privātās bankas, eksporta un importa aģentūras, pārveidojot tos par valsts uzņēmumiem. Arī atlikušos privātuzņēmumus stingri kontroleja atbilstošās kameras, valsts varai nosakot, ko un cik jāražo, un kā to labāk darīt. Ieviesa valsts uzraudzību un kontroli praktiski visās dzīves jomās. Politiskās propagandas līmenī tika kultivēti [[nacionālisms]] un izteikts "vadoņa" kults, savos Ulmaņa slavinājumos nonākot līdz farsam. Lielā mērā tieši šī režīma iejaukšanās pilsoņu dzīvē radīja to pretnostāšanos režīmam, sabiedrībai sašķeļoties, un to visai plašo opozīciju, kas ar cerībām sveica 1940. gada pārmaiņas, kuras izvērtās par [[Latvijas okupācija 1940. gadā| valsts okupāciju]].
  
Ar 1935. gada likumu par ''Tirdzniecības un rūpniecības kameras'' un ''Amatniecības kameras'' izveidošanu ieviesa pēc Itālijas parauga valsts ekonomikā korporatīvo sistēmu, izveidojot Tirdzniecības un rupniecības, Lauksaimniecības, Amatniecības, Darba, Rakstu un mākslas, ka arī Profesiju [[kamera]]s. Tika norādīts, ka tām jāievēro Latvijas valsts specifiskie apstākļi un intereses, kādas nospraudusi valdība, un valsts interesēs ir iejaukties un prasīt atbildību ikvienam privātuzņēmumam, kā tas tik tiek vadīts, kā tas pilda pienākumus un valsts prasības. Ar ''kameras'' nodibināšanu sākās tirdzniecības un rūpniecības biedrību likvidēšana, lai  to vietā stātos centralizētas un kamerai pakļautas apvienības. Tanī pašā laikā izdeva likumus par ''Valsts saimniecisko padomi'' kā augstāko orgānu visu saimniecisko kameru darbības saskaņošanai. Katrai ''kamerai'' bija savi specifiski uzdevumi un tiesības, piemēram, ''Lauksaimniecības kamerai'' bija paredzēti 27 uzdevumi. Turpinājās arī lauksaimniecību biedrību likvidēšana. K.Ulmanis postulēja, ka kameras nevajagot jaukt ar valsts iestādēm, jo tās ir tikai valsts sankcionētas pārvaldības iestādes, bet tai pat laikā lika saprast, ka kamerām jābūt par valdības nodomu un ideoloģijas atbalstītājiem. Ideoloģiski uzdevumi bija arī ''Darba kamerai'', kura sāka darboties 1936. gada vasarā. Tās uzdevumos ietilpa pārstāvēt darba spēka intereses valsts, pašvaldības un citas publiski tiesiska rakstura iestādes. Līdzīgi citām kamerām arī ''Darba kamerai'' bija jādod uz valsts un pašvaldības iestāžu pieprasījuma atsauksmes par likumiem, likumprojektiem, rīkojumiem, principiāliem sodiem saimnieciskās politikas laukā. 1938. gada 5. maijā nodibināja ''Rakstu kameru'', ''Mākslas kameru'' un ''Profesiju kameru''. Pretstatā 4 saimnieciskajām, šo ''kameru'' uzdevums bija kultūras dzīves sakārtošana, uzraudzīšana, pašcenzēšana, kā arī literatūras mākslas izpratnes padziļināšana, kopšana un veicināšana. ''Profesiju kameras'' uzdevums bija katras profesijas garīga, tiesiska un saimnieciskās dzīves prasību un vajadzību pārstāvēšana un kārtošana.
+
Skat. arī [[Liepājas koncentrācijas nometne (1934.-1935.)|Liepājas koncentrācijas nometne]]
 +
 
 +
==== Literatūra par šo tēmu ====
 +
 
 +
* Apvērsums. 1934. gada 15. maija notikumi avotos un pētījumos. / Ēriks Jēkabsons, Valters Ščerbinskis (sast.) - Latvijas Nacionālais arhīvs, Latvijas Arhīvistu biedrība: Rīga, 2012
 +
* Evita Naglinska, Vadoņa tēla konstruēšana latviešu presē: Kārlis Ulmanis un Josifs Staļins. // Latvijas arhīvi. 2003. Nr.2. 43.-93. lpp.
 +
* Valters Ščerbinskis. Pašvaldību amatpersonu atlaišanas un iecelšanas pēc 1934. gada. // Latvijas arhīvi. 2007. Nr.2. 54.-77. lpp. ISSN 1407-2270
 +
* Jānis Kalnačs. Kārļa Ulmaņa autoritārā režīma laikā dibinātie mākslas muzeji un vēstures muzeju mākslas nodaļas. To likteņi padomju un vācu okupāciju laikā. // Latvijas arhīvi. 2008. Nr.4. 76.-102. lpp. ISSN 1407-2270
 +
* Urbanovičs Jānis, Jurgens Igors, Paiders Juris. Nākotnes melnraksti. Latvija 1934.-1941. - Baltijas forums: Rīga, 2011. 448 lpp.
 +
* Feldmanis Inesis. Ulmaņa autoritārās valdības antivāciskie pasākumi. // Latvijas vēstures institūta žurnāls. 1993. Nr.3., 112.-121. lpp.
 +
* Skujiņš Māris. Kārļa Ulmaņa autoritārā režīma pamatiezīmes. // Latvijas vēstures institūta žurnāls. 1994. Nr.4., 111.-132. lpp.
 +
* Stranga A. Kārļa Ulmaņa autoritārā režīma saimnieciskā politika : 1934-1940. - LU Akadēmiskais apgāds: Rīga, 2017. ISBN 978-9934-18-238-9
 +
* Butulis I., Feldmanis I., Jēkabsons Ē., Lipša I., Stranga A., Taurēns J., Zunda A. 15. maija Latvija. / zin. red. Feldmanis I. - Latvijas mediji: Rīga, 2017. - 504 lpp. ISBN 978-9934-15-409-6
 +
 
 +
==== Resursi internetā par šo tēmu ====
 +
 
 +
* [http://www.tautasforums.lv/wp-content/uploads/2009/04/2-dala.pdf Kooperācijas kustības vēsture Latvijā]
 +
* [http://www.lvi.lv/lv/LVIZ_2013_files/4numurs/G_Brumane_Gromule_Ideologijas_un_varas_atspogulojums_LVIZ_2013_4.pdf Brūmane-Gromula Ginta. Ideoloģijas un varas atspoguļojums K. Ulmaņa autoritārā režīma politiskajā plakātā: 1934.-1940. gads. // LVIZ, 2013., Nr. 4., 98.-124. lpp.]
 +
* [https://www.diena.lv/raksts/pasaule/krievija/visi-paliga-valdibai-12084827 Butulis Ilgvars. Visi palīgā valdībai! // Diena, 31. jūlijs, 2004.]
  
 
[[Kategorija:Politiskie režīmi]]
 
[[Kategorija:Politiskie režīmi]]

Pašreizējā versija, 2018. gada 23. janvāris, plkst. 11.31

Ulmaņa režīms - nosacīts apzīmējums vēstures literatūrā un publicistikā autoritārajam režīmam Latvijas Republikā laikā no 1934. gada maija līdz 1940. gada jūnijam, kad Latvijā pēc valsts apvērsuma pastāvēja K.Ulmaņa ieviestā autoritārā pārvaldes sistēma, kurai raksturīga valsts izpildvaras kontrole pār sabiedrību un zināma pilsoņu tiesību ierobežošana.

Nācis pie varas 1935. gada 15. maija valsts apvērsuma rezultātā, 1936. gadā K.Ulmanis pasludināja sevi par Valsts prezidentu (ar 1940. gada 23. aprīļa likumu, kas stājās spēkā 1940. gada 15. maijā, Kārlis Ulmanis kļuva ne tikai bruņoto spēku, bet visas valsts aizsardzības augstākais "vadonis", pārņemot visu dzīvā spēka un materiālos resursus un vienpersoniski lemjot par valsts likteni). Pec ārkārtas stāvokļa pasludināšanas (kas formāli pastāvēja līdz 1938. gadam) tika apturēta Satversmes darbība un atlaista Saeima, bet likumdošanas funkcijas Satversmes 81. panta kartībā uzņēmās Ministru kabinets. Atcēla vārda un pulcēšanās brīvības, aizliedza visas 103 politiskās partijas (Saeimā bija pārstāvēta 21 partija) un izformēja pašvaldības (pašvaldību amatpersonas aizstāja ar iekšlietu ministra ieceltiem ierēdņiem). Īslaicīgi arestēja sociāldemokrātu u.c. partiju redzamākos pārstāvjus. Partejiskās piederības dēļ darbu zaudēja daudzi valsts ierēdņi, pašvaldību darbinieki, skolotāji. Slēdza arodbiedrības un likvidēja lielāko daļu biedrību un apvienību, likvidēja virkni sabiedrisko organizāciju, preses izdevumu, kā arī nevalstiskās izglītības iestādes, piemēram, Rīgas Tautas augstskolu. Ar 1935. gada likumu par Tirdzniecības un rūpniecības kameras un Amatniecības kameras izveidošanu ieviesa pēc Itālijas parauga valsts ekonomikā korporatīvo t.s. kameru sistēmu tautsaimniecības organizēšanā un pārvaldē. Tika ierobežota individuālā uzņēmējdarbība - pamatā baltvācu, krievu un ebreju rūpnieku un tirgotāju, - valsts vara piespiedu kārtā (izmantojot tiešus draudus, administratīvu un politisku spiedienu) nacionalizēja daudzas privātās bankas, eksporta un importa aģentūras, pārveidojot tos par valsts uzņēmumiem. Arī atlikušos privātuzņēmumus stingri kontroleja atbilstošās kameras, valsts varai nosakot, ko un cik jāražo, un kā to labāk darīt. Ieviesa valsts uzraudzību un kontroli praktiski visās dzīves jomās. Politiskās propagandas līmenī tika kultivēti nacionālisms un izteikts "vadoņa" kults, savos Ulmaņa slavinājumos nonākot līdz farsam. Lielā mērā tieši šī režīma iejaukšanās pilsoņu dzīvē radīja to pretnostāšanos režīmam, sabiedrībai sašķeļoties, un to visai plašo opozīciju, kas ar cerībām sveica 1940. gada pārmaiņas, kuras izvērtās par valsts okupāciju.

Skat. arī Liepājas koncentrācijas nometne

Literatūra par šo tēmu

  • Apvērsums. 1934. gada 15. maija notikumi avotos un pētījumos. / Ēriks Jēkabsons, Valters Ščerbinskis (sast.) - Latvijas Nacionālais arhīvs, Latvijas Arhīvistu biedrība: Rīga, 2012
  • Evita Naglinska, Vadoņa tēla konstruēšana latviešu presē: Kārlis Ulmanis un Josifs Staļins. // Latvijas arhīvi. 2003. Nr.2. 43.-93. lpp.
  • Valters Ščerbinskis. Pašvaldību amatpersonu atlaišanas un iecelšanas pēc 1934. gada. // Latvijas arhīvi. 2007. Nr.2. 54.-77. lpp. ISSN 1407-2270
  • Jānis Kalnačs. Kārļa Ulmaņa autoritārā režīma laikā dibinātie mākslas muzeji un vēstures muzeju mākslas nodaļas. To likteņi padomju un vācu okupāciju laikā. // Latvijas arhīvi. 2008. Nr.4. 76.-102. lpp. ISSN 1407-2270
  • Urbanovičs Jānis, Jurgens Igors, Paiders Juris. Nākotnes melnraksti. Latvija 1934.-1941. - Baltijas forums: Rīga, 2011. 448 lpp.
  • Feldmanis Inesis. Ulmaņa autoritārās valdības antivāciskie pasākumi. // Latvijas vēstures institūta žurnāls. 1993. Nr.3., 112.-121. lpp.
  • Skujiņš Māris. Kārļa Ulmaņa autoritārā režīma pamatiezīmes. // Latvijas vēstures institūta žurnāls. 1994. Nr.4., 111.-132. lpp.
  • Stranga A. Kārļa Ulmaņa autoritārā režīma saimnieciskā politika : 1934-1940. - LU Akadēmiskais apgāds: Rīga, 2017. ISBN 978-9934-18-238-9
  • Butulis I., Feldmanis I., Jēkabsons Ē., Lipša I., Stranga A., Taurēns J., Zunda A. 15. maija Latvija. / zin. red. Feldmanis I. - Latvijas mediji: Rīga, 2017. - 504 lpp. ISBN 978-9934-15-409-6

Resursi internetā par šo tēmu