Atšķirības starp "Ungerni-Šternbergi" versijām
(jauns šķirklis) |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
[[Attēls:Ungern-Sternberg Wappen.png|right|thumb|250px|fon]] | [[Attēls:Ungern-Sternberg Wappen.png|right|thumb|250px|fon]] | ||
| − | fon '''Ungerni, sauktu par Šternbergiem''' (''von Ungern genannt Sternberg'', kr. ''фон Унгерн-Штернберги'') - sena | + | fon '''Ungerni, sauktu par Šternbergiem''' (''von Ungern genannt Sternberg'', kr. ''фон Унгерн-Штернберги'') - sena ungāru/lībiešu izcelsmes [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] [[bruņniecība]]s dzimta [[Livonija|Livonijā]], vēlāk Krievijas impērijas [[Baltijas guberņas|Baltijas guberņās]]. |
Par dzimtas aizsācēju tradīcijā pieņemts uzskatīt Rīgas bīskapa [[Vasalis|vasali]] Johanu, sauktu par Ungāru (''Joannes dictus de Ungaria''), kurš apprecēja mirušā lībiešu valdnieka Kaupo otro meitu, un no bīskapa Nikolaja Nauena 1260. gadā saņēma [[Lēnis|lēni]] Ogres upes lībiešu apdzīvotajā Madlienas (''Sissegal'') zemē. 1533. gadā Livonijas ordeņa vasalis Jirgens fon Ungerns no Pirkeles (mūsd. Pürksi Igaunijā, Lēnes apriņķī) ieguva Sv. Romas impērijas [[Brīvkungs|brīvkunga]] titulu. Kopš 1593. gadā Ungernu dzimtas piederīgie tiek saukti par Šternbergiem. 1653. gadā Zviedrijas karaliene Kristīne I piešķīra brīvkungu titulu Zviedru Igaunijā dzīvojošajiem un tai kalpojošajiem Ungerniem-Šternbergiem, bet 1660. gadā dzimta tika ierakstīta Zviedrijas bruņniecības matrikulā. | Par dzimtas aizsācēju tradīcijā pieņemts uzskatīt Rīgas bīskapa [[Vasalis|vasali]] Johanu, sauktu par Ungāru (''Joannes dictus de Ungaria''), kurš apprecēja mirušā lībiešu valdnieka Kaupo otro meitu, un no bīskapa Nikolaja Nauena 1260. gadā saņēma [[Lēnis|lēni]] Ogres upes lībiešu apdzīvotajā Madlienas (''Sissegal'') zemē. 1533. gadā Livonijas ordeņa vasalis Jirgens fon Ungerns no Pirkeles (mūsd. Pürksi Igaunijā, Lēnes apriņķī) ieguva Sv. Romas impērijas [[Brīvkungs|brīvkunga]] titulu. Kopš 1593. gadā Ungernu dzimtas piederīgie tiek saukti par Šternbergiem. 1653. gadā Zviedrijas karaliene Kristīne I piešķīra brīvkungu titulu Zviedru Igaunijā dzīvojošajiem un tai kalpojošajiem Ungerniem-Šternbergiem, bet 1660. gadā dzimta tika ierakstīta Zviedrijas bruņniecības matrikulā. | ||
[[Kategorija:Baltijas aristokrātija]] | [[Kategorija:Baltijas aristokrātija]] | ||
Versija, kas saglabāta 2018. gada 18. februāris, plkst. 20.25
fon Ungerni, sauktu par Šternbergiem (von Ungern genannt Sternberg, kr. фон Унгерн-Штернберги) - sena ungāru/lībiešu izcelsmes vācbaltiešu bruņniecības dzimta Livonijā, vēlāk Krievijas impērijas Baltijas guberņās.
Par dzimtas aizsācēju tradīcijā pieņemts uzskatīt Rīgas bīskapa vasali Johanu, sauktu par Ungāru (Joannes dictus de Ungaria), kurš apprecēja mirušā lībiešu valdnieka Kaupo otro meitu, un no bīskapa Nikolaja Nauena 1260. gadā saņēma lēni Ogres upes lībiešu apdzīvotajā Madlienas (Sissegal) zemē. 1533. gadā Livonijas ordeņa vasalis Jirgens fon Ungerns no Pirkeles (mūsd. Pürksi Igaunijā, Lēnes apriņķī) ieguva Sv. Romas impērijas brīvkunga titulu. Kopš 1593. gadā Ungernu dzimtas piederīgie tiek saukti par Šternbergiem. 1653. gadā Zviedrijas karaliene Kristīne I piešķīra brīvkungu titulu Zviedru Igaunijā dzīvojošajiem un tai kalpojošajiem Ungerniem-Šternbergiem, bet 1660. gadā dzimta tika ierakstīta Zviedrijas bruņniecības matrikulā.
