Atšķirības starp "Vācbaltu demokrātu partija" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
'''Vācbaltu demokrātu partija''' - [[politiskā partija]] [[Baltijas guberņas|Baltijas guberņās]] un Latvijas Republikā, izveidota 1917. gada pavasarī kā '''Vācu tautības Krievijas pilsoņu demokrātiskā partija''' un darbojās līdz augustam, kad Rīgu ieņēma Vācijas armija. Atjaunoja savu darbību 1918. gada novembrī kā Vācbaltu demokrātu partija. Par savu mērķi izvirzīja dažādās savstarpēji pretstāvošās grupās sašķelto [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] kopienu saliedēt kopīgu mērķu vārdā. Partiju vadīja [[Šīmanis Pauls|P.Šīmanis]] (laikr. ''Rigasche Rundschau'' redaktors). | '''Vācbaltu demokrātu partija''' - [[politiskā partija]] [[Baltijas guberņas|Baltijas guberņās]] un Latvijas Republikā, izveidota 1917. gada pavasarī kā '''Vācu tautības Krievijas pilsoņu demokrātiskā partija''' un darbojās līdz augustam, kad Rīgu ieņēma Vācijas armija. Atjaunoja savu darbību 1918. gada novembrī kā Vācbaltu demokrātu partija. Par savu mērķi izvirzīja dažādās savstarpēji pretstāvošās grupās sašķelto [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] kopienu saliedēt kopīgu mērķu vārdā. Partiju vadīja [[Šīmanis Pauls|P.Šīmanis]] (laikr. ''Rigasche Rundschau'' redaktors). | ||
| − | Iekšpolitiskajos notikumos partija uzreiz atzina jaundibināto Latvijas valsti kā savu un piedalījās tās tapšanā (partijas pārstāvis K.Kellers kļuva par izglītības ministra vietnieku [[Latvijas Republikas Pagaidu valdība|Larvijas Pagaidu valdībā]]. Pēc [[Strazdumuižas pamiers|Strazdumuižas pamiera]] pēc [[Antante]]s misijas pieprasījuma partijas pārstāvji 13.07.1919. tika pielaisti līdzdarboties [[Latvijas Tautas padome|Latvijas Tautas padomē]]. Partija piedalījās visās [[Saeima]]s vēlēšanās, veidojot Latvijas vācbaltu frakciju. Vācbaltu demokrātu partijas darbība tika apturēta un pati tā likvidēta pēc 1934. gada 15. maija apvērsuma. | + | Iekšpolitiskajos notikumos partija uzreiz atzina jaundibināto Latvijas valsti kā savu un piedalījās tās tapšanā (partijas pārstāvis K.Kellers kļuva par izglītības ministra vietnieku [[Latvijas Republikas Pagaidu valdība|Larvijas Pagaidu valdībā]]. Pēc [[Strazdumuižas pamiers|Strazdumuižas pamiera]] pēc [[Antante]]s misijas pieprasījuma partijas pārstāvji 13.07.1919. tika pielaisti līdzdarboties [[Latvijas Tautas padome|Latvijas Tautas padomē]]. Partija piedalījās visās [[Saeima]]s vēlēšanās, veidojot Latvijas vācbaltu frakciju. Vācbaltu demokrātu partijas darbība tika apturēta un pati tā likvidēta pēc [[Ulmaņa apvērsums|1934. gada 15. maija apvērsuma]]. |
[[Kategorija:Politiskās partijas un organizācijas]] | [[Kategorija:Politiskās partijas un organizācijas]] | ||
Versija, kas saglabāta 2013. gada 9. marts, plkst. 07.04
Vācbaltu demokrātu partija - politiskā partija Baltijas guberņās un Latvijas Republikā, izveidota 1917. gada pavasarī kā Vācu tautības Krievijas pilsoņu demokrātiskā partija un darbojās līdz augustam, kad Rīgu ieņēma Vācijas armija. Atjaunoja savu darbību 1918. gada novembrī kā Vācbaltu demokrātu partija. Par savu mērķi izvirzīja dažādās savstarpēji pretstāvošās grupās sašķelto vācbaltiešu kopienu saliedēt kopīgu mērķu vārdā. Partiju vadīja P.Šīmanis (laikr. Rigasche Rundschau redaktors).
Iekšpolitiskajos notikumos partija uzreiz atzina jaundibināto Latvijas valsti kā savu un piedalījās tās tapšanā (partijas pārstāvis K.Kellers kļuva par izglītības ministra vietnieku Larvijas Pagaidu valdībā. Pēc Strazdumuižas pamiera pēc Antantes misijas pieprasījuma partijas pārstāvji 13.07.1919. tika pielaisti līdzdarboties Latvijas Tautas padomē. Partija piedalījās visās Saeimas vēlēšanās, veidojot Latvijas vācbaltu frakciju. Vācbaltu demokrātu partijas darbība tika apturēta un pati tā likvidēta pēc 1934. gada 15. maija apvērsuma.
