Atšķirības starp "Vasiļčikovi" versijām
m |
m |
||
| 4. rindiņa: | 4. rindiņa: | ||
Tā kā Vasiļčikovi pēc [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s aneksijas bija ieguvuši īpašumus Kurzemē, 1840. gadā dzimta ierakstīta [[Kurzemes bruņniecības matrikulā]]. | Tā kā Vasiļčikovi pēc [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s aneksijas bija ieguvuši īpašumus Kurzemē, 1840. gadā dzimta ierakstīta [[Kurzemes bruņniecības matrikulā]]. | ||
| − | [[Kategorija: | + | [[Kategorija:Krievijas aristokrātija]] |
Pašreizējā versija, 2018. gada 26. decembris, plkst. 10.32
Vasiļčikovi (Васильчиковы, vc. Wassiltschikow) - sena bajāru dzimta Maskavas kņazistē, pēc tam Maskavijā un Krievijas impērijā. Dzimtas aizsācējs Vasilijs Dubnovs (Василий Дурново, ?-?) dzīvojis XV gs. beigās. Tā mazmazdēls Grigorijs (Григорий Борисович, ?-?) jau bija bajārs, kā karavadonis 1592. gadā ņēma aktīvu dalību karā ar Zviedriju, pēc tam vadīja vairākas diplomātiskās misijas. Viņa meita Anna (Анна Григорьевна Васильчикова, ?-1626) bija cara Joanna IV Bargā sieva. Kopš tā laika dzimtas pārstāvji ieņēmuši visai augstus amatus Maskavijas pārvaldē. Kavalērijas ģenerālis Ilarions Vasiļčikovs (Илларион Васильчиков, 1776-1847) 1831. gadā saņēma grāfa titulu, bet 1839. gadā kļuva par kņazu.
Tā kā Vasiļčikovi pēc Kurzemes un Zemgales hercogistes aneksijas bija ieguvuši īpašumus Kurzemē, 1840. gadā dzimta ierakstīta Kurzemes bruņniecības matrikulā.
