Velsas princis

No ''Vēsture''
Versija 2008. gada 23. jūlijs, plkst. 05.24, kādu to atstāja Buks Artis (Diskusija | devums) (jauna lapa)
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Velsas princis (angl. Prince of Wales, vels. Tywysog Cymru'; "tywysog" - "vadonis", "valdnieks") - troņmantnieka tituls Anglijas karalistē, bet pēc 1707. gada Apvienotajā karalistē.

Sākotnēji Velsas monarha tituls.

Kā vēsta leģenda, XIII gs. beigās, kad karalis Eduards I, daļēji pakļāvis Velsu, sasaucis uz pārrunām velsiešu aristokrātus un piedāvājis pārtraukt karu, ja tie atzīs sevi par Anglijas troņa vasaļiem. Tie piekrituši ar noteikumu, ka par Velsas princi kļūs Velsas zemē dzimušais, kurš ne vārda neprot angliski (tai laikā, protams, franciski). Pēc vienošanās noslēgšanas Eduards I ienesis zālē savu tikko kā netālajā Karnarvonas pilī piedzimušo dēlu Eduardu, pasludinot to par Velsas princi: "a prince born in Wales, who did not speak a word of English".

Tituls netiek automātiski mantots, bet katru reizi to piešķir. Parasti titulu saņem monarha vecākais dēls, taču divas reizes tas ir piešķirts mazdēliem (nākošajiem Ričardam II un Džordžam III). Divas reizes pēc Velsas prinču nāves tituls piešķirts to jaunākajiem brāļiem (Henrijam VIII un Čarlzam I).

Bez tam Velsas princim pienākas Česteras grāfa tituls (Earl of Chester). Ja Velsas princis ir monarha dēls, tam pienākas vēl papildus Kornvelas hercoga tituls (Duke of Cornwall), Skotijas Rotsejas hercoga tituls (Duke of Rothesay) un virkne otršķirīgāku titulu.

Resursi internetā par šo tēmu