Atšķirības starp "Veršoveci-Sekerki un Zedšici" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
[[Attēls:Wrschowetz-Sekerka und Sedschutz Wappen.png|right|thumb|250px|]] | [[Attēls:Wrschowetz-Sekerka und Sedschutz Wappen.png|right|thumb|250px|]] | ||
| − | '''fon | + | '''fon Veršoveci-Sekerki un Zedšuci''' (''von Wrschowetz-Sekerka und Sedschütz'') – sena čehu izcelsmes (Bohēmija) [[bruņniecība]]s dzimta poļu, vācu zemēs un tās [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] atzars [[Piltenes apgabals|Piltenes apgabalā]] un Krievijas impērijas Baltijas guberņās. |
| − | Vršoveci (avotos uzvārds dažādos laikos tiek rakstīts dažādi: ''Wrchowez, Wrschowetz, Werschowitz, Warschowitze, Warsz, Wersch, Werschowetz, Wersewitz, Wersowitz, Werssowitz, Wrsch = Fischreuse, Wreschowitz, Wřesowitz, Wretschko, Wrschowitz, Wrssowre, Wrzessowitz'') ir viena no senākajām čehu bruņniecības dzimtām, kas savu izcelsmi atvasina no leģendārā Verša (''Wersch, Wirsch, Warsz''), tikpat leģendāro čehu pirmstēvu Leha (''Lech'') un Čeha (''Czech'') līdzgaitnieka, ar kuriem kopā VII gs. ieradies Bohēmijā no Dalmācijas. XI gs. dzimtas pamatlīnija iekšējā karā | + | Vršoveci (avotos uzvārds dažādos laikos tiek rakstīts dažādi: ''Wrchowez, Wrschowetz, Werschowitz, Warschowitze, Warsz, Wersch, Werschowetz, Wersewitz, Wersowitz, Werssowitz, Wrsch = Fischreuse, Wreschowitz, Wřesowitz, Wretschko, Wrschowitz, Wrssowre, Wrzessowitz'') ir viena no senākajām čehu bruņniecības dzimtām, kas savu izcelsmi atvasina no leģendārā Verša (''Wersch, Wirsch, Warsz''), tikpat leģendāro čehu pirmstēvu Leha (''Lech'') un Čeha (''Czech'') līdzgaitnieka, ar kuriem kopā VII gs. ieradies Bohēmijā no Dalmācijas. XI gs. dzimtas pamatlīnija iekšējā karā par troni daļēji tika izkauta un zaudēja pozīcijas Bohēmijā, taču virkne dzimtas pārstāvju bēga uz Poliju, Ungāriju un Saksiju. |
| + | |||
| + | Imperators Albrehts II (''Albrecht II'', 1397-1439) iecēla Jakobu fon Veršovicu (''Jakob von Werschowitz'', 1390-1462) par Zācas (''Saaz'') un Leitmericas (''Leitmeritz'') apgabalu [[Hauptmanis|hauptmani]], un Jakoba pēcnācēji izveidoja atsevišķu līniju '''Veršoveci saukti par Karacirvjiem''' (''Werschowetz Sekerka''), kuru dzimtas pils bija Zedšucē (vc. ''Sedschütz'', pl. ''Dziedzice''). 1666. gadā Jaroslavs (''Jaroslav Vrsovci Sekerka von Sedcic'', ?-?) un tā pēcnācēji saņēma Sv. Romas impērijas [[Grāfs|grāfu]] titulu. | ||
1841. gadā dzimta līdz ar citām Piltenes bruņniecības dimtām ierakstīta [[Kurzemes bruņniecības matrikulā]]. | 1841. gadā dzimta līdz ar citām Piltenes bruņniecības dimtām ierakstīta [[Kurzemes bruņniecības matrikulā]]. | ||
| + | |||
| + | ==== Resursi internetā par šo tēmu ==== | ||
| + | |||
| + | * [http://juergengoworek.npage.de/genealogie-goworek.html Jürgen Goworek. | ||
[[Kategorija:Baltijas aristokrātija]] | [[Kategorija:Baltijas aristokrātija]] | ||
Versija, kas saglabāta 2018. gada 3. maijs, plkst. 20.10
fon Veršoveci-Sekerki un Zedšuci (von Wrschowetz-Sekerka und Sedschütz) – sena čehu izcelsmes (Bohēmija) bruņniecības dzimta poļu, vācu zemēs un tās vācbaltiešu atzars Piltenes apgabalā un Krievijas impērijas Baltijas guberņās.
Vršoveci (avotos uzvārds dažādos laikos tiek rakstīts dažādi: Wrchowez, Wrschowetz, Werschowitz, Warschowitze, Warsz, Wersch, Werschowetz, Wersewitz, Wersowitz, Werssowitz, Wrsch = Fischreuse, Wreschowitz, Wřesowitz, Wretschko, Wrschowitz, Wrssowre, Wrzessowitz) ir viena no senākajām čehu bruņniecības dzimtām, kas savu izcelsmi atvasina no leģendārā Verša (Wersch, Wirsch, Warsz), tikpat leģendāro čehu pirmstēvu Leha (Lech) un Čeha (Czech) līdzgaitnieka, ar kuriem kopā VII gs. ieradies Bohēmijā no Dalmācijas. XI gs. dzimtas pamatlīnija iekšējā karā par troni daļēji tika izkauta un zaudēja pozīcijas Bohēmijā, taču virkne dzimtas pārstāvju bēga uz Poliju, Ungāriju un Saksiju.
Imperators Albrehts II (Albrecht II, 1397-1439) iecēla Jakobu fon Veršovicu (Jakob von Werschowitz, 1390-1462) par Zācas (Saaz) un Leitmericas (Leitmeritz) apgabalu hauptmani, un Jakoba pēcnācēji izveidoja atsevišķu līniju Veršoveci saukti par Karacirvjiem (Werschowetz Sekerka), kuru dzimtas pils bija Zedšucē (vc. Sedschütz, pl. Dziedzice). 1666. gadā Jaroslavs (Jaroslav Vrsovci Sekerka von Sedcic, ?-?) un tā pēcnācēji saņēma Sv. Romas impērijas grāfu titulu.
1841. gadā dzimta līdz ar citām Piltenes bruņniecības dimtām ierakstīta Kurzemes bruņniecības matrikulā.
Resursi internetā par šo tēmu
- [http://juergengoworek.npage.de/genealogie-goworek.html Jürgen Goworek.
