Atšķirības starp "Vetbergs Fridrihs fon" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| + | [[Attēls:Wettberg_Baron_Wapen.png|right|thumb|200px|]] | ||
'''Fridrihs fon Vetbergs''' (vāc. ''Friedrich von Wettberg'', 1779.–1825.) - [[Baltijas guberņas|Baltijas provinču]] muižnieks ([[barons]]). Dzimis 1779. gadā. 1805. gadā un pēc tam atkārtoti 1808., 1811. un 1814. gados ievēlēts par [[Selburga]]s apriņķa [[muižniecība]]s priekšnieku un par [[Kurzemes muižniecība]]s komitejas locekli. 1810. gadā bijis Kurzemes muižniecības deputāts Pēterburgā, 1812. gadā iecelts par Kurzemes muižniecības galveno mantzini. 1815. gadākļuvis par [[Kurzemes guberņa]]s valdes padomnieku un 1816. gadā par kolēģijas asesoru. Viens no [[Kurzemes literatūras un mākslas biedrība]]s dibinātājiem. 1816. gadā sācis darboties [[Mītava]]s pils būvkomitejā, 1818. gadā - zemnieku lietu komisijā un komitejā pie projekta Kurzemes pilsētu stāvokļa uzlabošanai. Miris 1825. gada 10. jūlijā. | '''Fridrihs fon Vetbergs''' (vāc. ''Friedrich von Wettberg'', 1779.–1825.) - [[Baltijas guberņas|Baltijas provinču]] muižnieks ([[barons]]). Dzimis 1779. gadā. 1805. gadā un pēc tam atkārtoti 1808., 1811. un 1814. gados ievēlēts par [[Selburga]]s apriņķa [[muižniecība]]s priekšnieku un par [[Kurzemes muižniecība]]s komitejas locekli. 1810. gadā bijis Kurzemes muižniecības deputāts Pēterburgā, 1812. gadā iecelts par Kurzemes muižniecības galveno mantzini. 1815. gadākļuvis par [[Kurzemes guberņa]]s valdes padomnieku un 1816. gadā par kolēģijas asesoru. Viens no [[Kurzemes literatūras un mākslas biedrība]]s dibinātājiem. 1816. gadā sācis darboties [[Mītava]]s pils būvkomitejā, 1818. gadā - zemnieku lietu komisijā un komitejā pie projekta Kurzemes pilsētu stāvokļa uzlabošanai. Miris 1825. gada 10. jūlijā. | ||
Versija, kas saglabāta 2013. gada 20. marts, plkst. 15.17
Fridrihs fon Vetbergs (vāc. Friedrich von Wettberg, 1779.–1825.) - Baltijas provinču muižnieks (barons). Dzimis 1779. gadā. 1805. gadā un pēc tam atkārtoti 1808., 1811. un 1814. gados ievēlēts par Selburgas apriņķa muižniecības priekšnieku un par Kurzemes muižniecības komitejas locekli. 1810. gadā bijis Kurzemes muižniecības deputāts Pēterburgā, 1812. gadā iecelts par Kurzemes muižniecības galveno mantzini. 1815. gadākļuvis par Kurzemes guberņas valdes padomnieku un 1816. gadā par kolēģijas asesoru. Viens no Kurzemes literatūras un mākslas biedrības dibinātājiem. 1816. gadā sācis darboties Mītavas pils būvkomitejā, 1818. gadā - zemnieku lietu komisijā un komitejā pie projekta Kurzemes pilsētu stāvokļa uzlabošanai. Miris 1825. gada 10. jūlijā.
