Atšķirības starp "Vidzemes bruņniecības konvents" versijām
No ''Vēsture''
m |
m |
||
| (4 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas) | |||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Vidzemes bruņniecības konvents''' (vc. ''Adelskonvent'') - atkarībā no konteksta: | + | '''Vidzemes bruņniecības konvents''' jeb '''Muižniecības konvents''' (vc. ''Adelskonvent'') - atkarībā no konteksta: |
* '''1.''' [[Vidzemes landtāgs|Vidzemes landtāga]] - mazā [[Landtāgs|landtāga]], - apzīmējums 1629.-1710. gados. | * '''1.''' [[Vidzemes landtāgs|Vidzemes landtāga]] - mazā [[Landtāgs|landtāga]], - apzīmējums 1629.-1710. gados. | ||
| − | * '''2.''' | + | * '''2.''' Zemes pārstāvniecība starplaikā starp kārtējiem [[Vidzemes landtāgs|Vidzemes landtāgiem]], kas nodarbojās ar tādu jautājumu risināšanu, kam nebija nepieciešama ārkārtas landtāga sasaukšana. Kārtējos konventus sasauca [[rezidējošais landrāts]] divas reizes gadā (līdz 1920. gadam). Konvents sastāvēja no 12 [[Landrāts|landrātiem]], 12 [[Apriņķis|apriņķu]] deputātiem (pa 3 no katra dubultapriņķa - 6 no Vidzemes latviešu daļas un 6 no Vidzemes igauņu daļas) un 2 kases deputātiem. Konventu vadīja [[landmaršals]]. Visiem šo goda amatu pildītājiem vajadzēja piederēt pie imatrikulētajiem Vidzemes dižciltīgajiem un būt muižu īpašniekiem. Apriņķu deputāti un landmaršals tika ievēlēti uz 3 gadiem, landrāti - uz mūžu. Parasti konvents sanāca nevis plenārsēdēs, bet atsevišķās apspriedēs, kur landmaršals vadīja apriņķu deputātu apspriedes, bet rezidējošais landrāts - landrātu sēdes. Lēmumi stājās spēkā, ja balsošanā piedalījās vismaz 8 apriņķu deputāti vai to aizstājēji. |
| − | == Literatūra par šo tēmu == | + | Lēmumus varēja pieņemt tikai apriņķu deputāti, kas gatavoja savu projektu (sentiment) landtāgam, bet landrāti gādāja par kvorumu un iesniedza landtāgam savu vērtējumu (consilium) par apriņķu deputātu iesniegto. Gala lēmumu, pēc projektu un vērtējumu apspriešanas, pieņēma kopējā balsojumā. |
| + | |||
| + | ==== Literatūra par šo tēmu ==== | ||
* Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens: Rīga, 2001., 137.-138. lpp. | * Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens: Rīga, 2001., 137.-138. lpp. | ||
| − | |||
| − | |||
| − | |||
| − | |||
[[Kategorija:Tiesu institūcijas]] | [[Kategorija:Tiesu institūcijas]] | ||
[[Kategorija:Valsts varas institūcijas]] | [[Kategorija:Valsts varas institūcijas]] | ||
[[Kategorija:Pašpārvaldes institūcijas]] | [[Kategorija:Pašpārvaldes institūcijas]] | ||
Pašreizējā versija, 2018. gada 18. decembris, plkst. 07.58
Vidzemes bruņniecības konvents jeb Muižniecības konvents (vc. Adelskonvent) - atkarībā no konteksta:
- 1. Vidzemes landtāga - mazā landtāga, - apzīmējums 1629.-1710. gados.
- 2. Zemes pārstāvniecība starplaikā starp kārtējiem Vidzemes landtāgiem, kas nodarbojās ar tādu jautājumu risināšanu, kam nebija nepieciešama ārkārtas landtāga sasaukšana. Kārtējos konventus sasauca rezidējošais landrāts divas reizes gadā (līdz 1920. gadam). Konvents sastāvēja no 12 landrātiem, 12 apriņķu deputātiem (pa 3 no katra dubultapriņķa - 6 no Vidzemes latviešu daļas un 6 no Vidzemes igauņu daļas) un 2 kases deputātiem. Konventu vadīja landmaršals. Visiem šo goda amatu pildītājiem vajadzēja piederēt pie imatrikulētajiem Vidzemes dižciltīgajiem un būt muižu īpašniekiem. Apriņķu deputāti un landmaršals tika ievēlēti uz 3 gadiem, landrāti - uz mūžu. Parasti konvents sanāca nevis plenārsēdēs, bet atsevišķās apspriedēs, kur landmaršals vadīja apriņķu deputātu apspriedes, bet rezidējošais landrāts - landrātu sēdes. Lēmumi stājās spēkā, ja balsošanā piedalījās vismaz 8 apriņķu deputāti vai to aizstājēji.
Lēmumus varēja pieņemt tikai apriņķu deputāti, kas gatavoja savu projektu (sentiment) landtāgam, bet landrāti gādāja par kvorumu un iesniedza landtāgam savu vērtējumu (consilium) par apriņķu deputātu iesniegto. Gala lēmumu, pēc projektu un vērtējumu apspriešanas, pieņēma kopējā balsojumā.
Literatūra par šo tēmu
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens: Rīga, 2001., 137.-138. lpp.
