Atšķirības starp "Vietvaldis" versijām
No ''Vēsture''
m |
m |
||
| 3. rindiņa: | 3. rindiņa: | ||
* '''2.''' XII-XVII gs. [[Kņazs|kņaza]] iecelts pilsētas pārvaldnieks, apveltīts ar administratīvo, tiesu un militāro varu (amats pirmo reizi parādās XII gs., bet nostiprinās XIV gs. Sākot ar XVI gs. to loma un statuss mazinās, līdz amats tika likvidēts 1555.-1556. gadu reformu rezultātā. | * '''2.''' XII-XVII gs. [[Kņazs|kņaza]] iecelts pilsētas pārvaldnieks, apveltīts ar administratīvo, tiesu un militāro varu (amats pirmo reizi parādās XII gs., bet nostiprinās XIV gs. Sākot ar XVI gs. to loma un statuss mazinās, līdz amats tika likvidēts 1555.-1556. gadu reformu rezultātā. | ||
* '''3.''' [[Novgoroda]]s [[Bīskaps|bīskapa]] iecelts tā [[diecēze]]s pilsētas pārvaldnieks, piemēram, Vecladogā (kr. ''Старая Ладога''). | * '''3.''' [[Novgoroda]]s [[Bīskaps|bīskapa]] iecelts tā [[diecēze]]s pilsētas pārvaldnieks, piemēram, Vecladogā (kr. ''Старая Ладога''). | ||
| − | * '''4.''' 1775.-1796. gados imperatora iecelts administratīvi teritoriālās vienības ([[vietniecība]]s) vadītājs ar augstāko tiesu, administratīvo un militāro varu [[Krievijas impērija|Krievijas impērijā]]. Imperators [[Pāvils I, Krievijas imperators|Pāvils I]] likvidēja šo amatu, taču [[Aleksandrs I, Krievijas imperators]] atjaunoja kā monarha pārstāvi (rangā vienāds ar [[Ģenerālgubernators|ģenerālgubernatoru]], vai [[Vicekaralis|vicekarali]]): 1815.-1974. gados [[Polijas cariste|Polijas caristē]] (''Царство Польское''), 1844.-1883. un 1905.-1917. gados [[Kaukāza vietvaldība|Kaukāza vietvaldībā]] (''Кавказское наместничество''), 1903.-1905. gados [[Tālo Austrumu vietvaldība|Tālo Austrumu vietvaldībā]] (''Наместничество Дальнего Востока''). | + | * '''4.''' 1775.-1796. gados imperatora iecelts administratīvi teritoriālās vienības ([[vietniecība]]s) vadītājs ar augstāko tiesu, administratīvo un militāro varu [[Krievijas impērija|Krievijas impērijā]]. Imperators [[Pāvils I, Krievijas imperators|Pāvils I]] likvidēja šo amatu, taču [[Aleksandrs I, Krievijas imperators|Aleksandrs I]] atjaunoja kā monarha pārstāvi (rangā vienāds ar [[Ģenerālgubernators|ģenerālgubernatoru]], vai [[Vicekaralis|vicekarali]]): 1815.-1974. gados [[Polijas cariste|Polijas caristē]] (''Царство Польское''), 1844.-1883. un 1905.-1917. gados [[Kaukāza vietvaldība|Kaukāza vietvaldībā]] (''Кавказское наместничество''), 1903.-1905. gados [[Tālo Austrumu vietvaldība|Tālo Austrumu vietvaldībā]] (''Наместничество Дальнего Востока''). |
| − | * ''' | + | * '''5.''' Krievijas ziemeļu slengā roņu vai vaļu mednieku kuģa vai [[Artelis|arteļa]] īpašnieks vai vadītājs. |
| + | * '''6.''' Imperatora iecelts augstākais ierēdnis provincē [[Senā Ķīna|Senajā Ķīnā]]. | ||
== Literatūra par šo tēmu == | == Literatūra par šo tēmu == | ||
Versija, kas saglabāta 2009. gada 12. jūnijs, plkst. 10.12
Vietvaldis (kr. наместник) - atkarībā no konteksta:
- 1. Senajā Romā provinces pārvaldnieks - sākotnēji izlozes kārtībā, vēlāk imperatora iecelts kāds no konsuliem.
- 2. XII-XVII gs. kņaza iecelts pilsētas pārvaldnieks, apveltīts ar administratīvo, tiesu un militāro varu (amats pirmo reizi parādās XII gs., bet nostiprinās XIV gs. Sākot ar XVI gs. to loma un statuss mazinās, līdz amats tika likvidēts 1555.-1556. gadu reformu rezultātā.
- 3. Novgorodas bīskapa iecelts tā diecēzes pilsētas pārvaldnieks, piemēram, Vecladogā (kr. Старая Ладога).
- 4. 1775.-1796. gados imperatora iecelts administratīvi teritoriālās vienības (vietniecības) vadītājs ar augstāko tiesu, administratīvo un militāro varu Krievijas impērijā. Imperators Pāvils I likvidēja šo amatu, taču Aleksandrs I atjaunoja kā monarha pārstāvi (rangā vienāds ar ģenerālgubernatoru, vai vicekarali): 1815.-1974. gados Polijas caristē (Царство Польское), 1844.-1883. un 1905.-1917. gados Kaukāza vietvaldībā (Кавказское наместничество), 1903.-1905. gados Tālo Austrumu vietvaldībā (Наместничество Дальнего Востока).
- 5. Krievijas ziemeļu slengā roņu vai vaļu mednieku kuģa vai arteļa īpašnieks vai vadītājs.
- 6. Imperatora iecelts augstākais ierēdnis provincē Senajā Ķīnā.
Literatūra par šo tēmu
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens: Rīga, 2001., 99. lpp.
