Vietvaldis

Vietvaldis (kr. наместник) - atkarībā no konteksta:

• 1. XIV-XVII gs. kņaza iecelts apriņķa pārvaldnieks.
• 2. Novgorodas bīskapa iecelts tā diecēzes pilsētas pārvaldnieks, piemēram, Vecladogā (kr. Старая Ладога).
• 3. 1775.-1796. gados imperatora iecelts administratīvi teritoriālās vienības (vietniecības) vadītājs Krievijas impērijā.
• 4. XIX-XX gs. Krievijas impērijā monarha iecelts pārstāvis (rangā vienāds ar ģenerālgubernatoru, vai vicekarali): 1815.-1974. gados Polijas caristē (Царство Польское), 1844.-1883. un 1905.-1917. gados Kaukāza vietvaldībā (Кавказское наместничество), 1903.-1905. gados Tālo Austrumu vietvaldībā (Наместничество Дальнего Востока).
• 5. Krievijas ziemeļu slengā roņu vai vaļu mednieku kuģa vai arteļa īpašnieks vai vadītājs.

Literatūra par šo tēmu

• Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens: Rīga, 2001., 99. lpp.

Resursi internetā par šo tēmu

• Наместник - XPOHOC