Vietvaldis
No ''Vēsture''
Versija 2009. gada 12. jūnijs, plkst. 10.09, kādu to atstāja Buks Artis (Diskusija | devums)
Vietvaldis (kr. наместник) - atkarībā no konteksta:
- 1. Senajā Romā provinces pārvaldnieks - sākotnēji izlozes kārtībā, vēlāk imperatora iecelts kāds no konsuliem.
- 2. XII-XVII gs. kņaza iecelts pilsētas pārvaldnieks, apveltīts ar administratīvo, tiesu un militāro varu (amats pirmo reizi parādās XII gs., bet nostiprinās XIV gs. Sākot ar XVI gs. to loma un statuss mazinās, līdz amats tika likvidēts 1555.-1556. gadu reformu rezultātā.
- 3. Novgorodas bīskapa iecelts tā diecēzes pilsētas pārvaldnieks, piemēram, Vecladogā (kr. Старая Ладога).
- 4. 1775.-1796. gados imperatora iecelts administratīvi teritoriālās vienības (vietniecības) vadītājs ar augstāko tiesu, administratīvo un militāro varu Krievijas impērijā. Imperators Pāvils I likvidēja šo amatu, taču Aleksandrs I, Krievijas imperators atjaunoja kā monarha pārstāvi (rangā vienāds ar ģenerālgubernatoru, vai vicekarali): 1815.-1974. gados Polijas caristē (Царство Польское), 1844.-1883. un 1905.-1917. gados Kaukāza vietvaldībā (Кавказское наместничество), 1903.-1905. gados Tālo Austrumu vietvaldībā (Наместничество Дальнего Востока).
- 6. Krievijas ziemeļu slengā roņu vai vaļu mednieku kuģa vai arteļa īpašnieks vai vadītājs.
Literatūra par šo tēmu
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens: Rīga, 2001., 99. lpp.
