Atšķirības starp "Viktorija, Lielbritānijas karaliene" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m (→‎Resursi internetā par šo tēmu)
m
 
(12 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas)
11. rindiņa: 11. rindiņa:
 
|-
 
|-
 
| style="vertical-align: top; text-align: right;" | '''Vīrs'''
 
| style="vertical-align: top; text-align: right;" | '''Vīrs'''
−
| style="vertical-align: top; text-align: left;" | Alberts fon Koburgs, [[princis]] [[konsorts]]<br />
+
| style="vertical-align: top; text-align: left;" | Alberts fon Koburgs, [[princis]] [[konsorts]]
−
Saksijas Koburgas un Gotas [[hercogs]]
 
 
|-
 
|-
 
| style="vertical-align: top; text-align: right;" | '''Bērni'''
 
| style="vertical-align: top; text-align: right;" | '''Bērni'''
21. rindiņa: 20. rindiņa:
 
* Alfrēds (1844.–1900.), Edinburgas [[hercogs]]
 
* Alfrēds (1844.–1900.), Edinburgas [[hercogs]]
 
* Helēna (1846.–1923.), Šlēzvigas-Holšteinas princese
 
* Helēna (1846.–1923.), Šlēzvigas-Holšteinas princese
−
* Luīze (1848.–1939.), Ardžailas hercogiene
+
* Luīze (1848.–1939.), Argailas hercogiene
 
* Artūrs (1850.–1942.), Konahtas hercogs, Saseksas [[grāfs]]
 
* Artūrs (1850.–1942.), Konahtas hercogs, Saseksas [[grāfs]]
 
* Leopolds (1853.–1884.), Albanijas hercogs
 
* Leopolds (1853.–1884.), Albanijas hercogs
33. rindiņa: 32. rindiņa:
 
|-
 
|-
 
| style="vertical-align: top; text-align: right;" | '''Māte'''
 
| style="vertical-align: top; text-align: right;" | '''Māte'''
−
| style="vertical-align: top; text-align: left;" | Viktorija<br>
+
| style="vertical-align: top; text-align: left;" | Viktorija (Saksijas-Koburgas un Zālfeldas princese)
−
(Saksijas Koburgas un Zālfeldas princese)
 
 
|-
 
|-
 
| style="vertical-align: top; text-align: right;" | '''Dzimusi'''
 
| style="vertical-align: top; text-align: right;" | '''Dzimusi'''
−
| style="vertical-align: top; text-align: left;" | 24.05.1819.<br /> Kensingtonu pilī, Londonā
+
| style="vertical-align: top; text-align: left;" | 24.05.1819. Kensingtonu pilī, Londonā
 
|-
 
|-
 
| style="vertical-align: top; text-align: right;" | '''Mirusi'''
 
| style="vertical-align: top; text-align: right;" | '''Mirusi'''
−
| style="vertical-align: top; text-align: left;" | 22.01.1901.<br /> Osbornu kotedžā, Vigtas salā
+
| style="vertical-align: top; text-align: left;" | 22.01.1901. Osbornu kotedžā, Vigtas salā
 
|}
 
|}
−
'''Viktorija''' (''Georgina Scharlotta Augusta Alexandrina Victoria, Queen of the United Kingdom''), [[Lielbritānijas impērija|Lielbritānijas un Īrijas apvienotās karalistes]] [[Karalis|karaliene]] (1837.-1901.), Indijas imperatore (1876.-1901.). Visilgāk valdījušais britu monarhs. Par [[Monarhs|monarhu]] kļuva 1837. gada 20. jūlijā pēc [[Viljams IV (Lielbritānijas karalis)|Viljama IV]] nāves, kurš mira, neatstājot pēcnācējus. Kronējās Vestminsteres abatijā 1838. gada 28. jūnijā. Valdīšanas pirmajos gados lielā mērā paļāvās uz saviem padomniekiem, galma vadību atstājot savas bijušās guvernantes [[Barons|baroneses]] Lehcenas ziņā, ārpolitikā paļaujoties uz sava mātesbrāļa bijušā sekretāra Leopolda, barona Štokmara (vēlākais Beļģijas karalis) viedokli, iekšpolitiku atstājot [[Vigi|vigu]] partijas līdera premjerministra Melborna ziņā. 1840. gada 10. februārī apprecējās ar savu brālēnu, Saksijas Koburgas un Gotas hercogu Albertu (''Albert Franz August Karl Emmanuel, Herzog von Sachsen-Coburg-Goth''), kura ietekmē iesaistījās valsts politikā un ievērojami sāka ietekmēt tās attīstības virzienus (grūti pateikt, kam bija lielāka ietekme - karalienei vai ēnā esošajam princim konsortam). Viktorijas valdības laiks - '''viktoriānisma laikmets''' - tiek saistīts ar Lielbritānijas ekonomisko uzplaukumu, industriālo attīstību un britu impērijas varenības nostiprināšanu, kā arī ar pārspīlētu tikumības normu dominēšanu. 1856. gadā karaliene nodibina augstāko apbalvojumu Lielbritānijas armijā – Viktorijas krustu. Pēc vīra Alberta nāves 1861. gada 14. decembrī ieslīga depresijā un pārstāja interesēties par valsts lietām un galvaspilsētā uzturējās visai reti. Mira 1901. gadā, pie varas bijusi gandrīz 64 gadus.
+
'''Viktorija''' (''Georgina Scharlotta Augusta Alexandrina Victoria, By the Grace of God, of the United Kingdom of Great Britain and Ireland Queen, Defender of the Faith, Empress of India''), [[Lielbritānijas impērija|Lielbritānijas un Īrijas apvienotās karalistes]] [[Karalis|karaliene]] (1837.-1901.), Indijas [[Imperators|imperatore]] (1876.-1901.). Visilgāk valdījušais britu [[monarhs]]. Par monarhu kļuva 1837. gada 20. jūlijā pēc [[Viljams IV, Lielbritānijas karalis|Viljama IV]] nāves, kurš mira, neatstājot pēcnācējus. Kronējās Vestminsteres abatijā 1838. gada 28. jūnijā. Valdīšanas pirmajos gados lielā mērā paļāvās uz saviem padomniekiem, galma vadību atstājot savas bijušās guvernantes [[Barons|baroneses]] Lehcenas ziņā, ārpolitikā paļaujoties uz sava mātesbrāļa bijušā sekretāra Leopolda, barona Štokmara (vēlākais Beļģijas karalis) viedokli, iekšpolitiku atstājot [[Vigi|vigu]] partijas līdera premjerministra Melborna ziņā. 1840. gada 10. februārī apprecējās ar savu brālēnu, Saksijas Koburgas un Gotas hercogu Albertu (''Albert Franz August Karl Emmanuel, Herzog von Sachsen-Coburg-Goth''), kura ietekmē iesaistījās valsts politikā un ievērojami sāka ietekmēt tās attīstības virzienus (grūti pateikt, kam bija lielāka ietekme - karalienei vai ēnā esošajam princim konsortam). Viktorijas valdības laiks - '''viktoriānisma laikmets''' - tiek saistīts ar Lielbritānijas ekonomisko uzplaukumu, industriālo attīstību un britu impērijas varenības nostiprināšanu, kā arī ar pārspīlētu tikumības normu dominēšanu. 1856. gadā karaliene nodibina augstāko apbalvojumu Lielbritānijas armijā – Viktorijas krustu. Pēc vīra Alberta nāves 1861. gada 14. decembrī ieslīga depresijā un pārstāja interesēties par valsts lietām un galvaspilsētā uzturējās visai reti. Mira 1901. gadā, pie varas bijusi gandrīz 64 gadus.
 +
 
 +
{{Ksākums}}
 +
{{amati|pirms = [[Viljams IV, Lielbritānijas karalis|Viljams IV]]|virsraksts = [[Lielbritānijas un Īrijas apvienotā karaliste|Lielbritānijas karaliene]]|periods = 1837.-1901.|pēc = [[Edvards VII, Lielbritānijas karalis|Edvards VII]]}}
 +
{{Kbeigas}}
  
 
== Literatūra ==
 
== Literatūra ==
66. rindiņa: 68. rindiņa:
 
* [http://vivovoco.rsl.ru/VV/PAPERS/HISTORY/DISRAELI.HTM Трухановский В.Г. Бенджамин Дизраели и королева Виктория. // Новая и новейшая история. N°4, 5, 1990]
 
* [http://vivovoco.rsl.ru/VV/PAPERS/HISTORY/DISRAELI.HTM Трухановский В.Г. Бенджамин Дизраели и королева Виктория. // Новая и новейшая история. N°4, 5, 1990]
  
−
{{Ksākums}}
+
[[Kategorija:V]]
−
{{amati|pirms = [[Viljams IV (Lielbritānijas karalis)|Viljams IV]]|virsraksts = [[Lielbritānijas impērija|Lielbritānijas karaliene]]|periods = 1837.-1901.|pēc = [[Eduards VII (Lielbritānijas karalis)|Eduards VII]]}}
 
−
{{Kbeigas}}
 

Pašreizējā versija, 2009. gada 25. februāris, plkst. 15.37

Viktorija
Souvenir Portrait of Queen Victoria.jpg
Valda 20.06.1837.- 22.01.1901.
Kronēšana 28.06.1838.
Vīrs Alberts fon Koburgs, princis konsorts
Bērni
  • Viktorija (1840.-1901.), Vācijas imperatore
  • Alberts Eduards, (1841.–1910.) Velsas princis
  • Alise (1843.–1878.), Hesenes un Reinas lielhercogiene
  • Alfrēds (1844.–1900.), Edinburgas hercogs
  • Helēna (1846.–1923.), Šlēzvigas-Holšteinas princese
  • Luīze (1848.–1939.), Argailas hercogiene
  • Artūrs (1850.–1942.), Konahtas hercogs, Saseksas grāfs
  • Leopolds (1853.–1884.), Albanijas hercogs
  • Beatrise (1857.–1944.), Batenbergas hercogiene
Karaliskais nams Hanoveres dinastija
Tēvs Eduards, Kentas hercogs
Māte Viktorija (Saksijas-Koburgas un Zālfeldas princese)
Dzimusi 24.05.1819. Kensingtonu pilī, Londonā
Mirusi 22.01.1901. Osbornu kotedžā, Vigtas salā

Viktorija (Georgina Scharlotta Augusta Alexandrina Victoria, By the Grace of God, of the United Kingdom of Great Britain and Ireland Queen, Defender of the Faith, Empress of India), Lielbritānijas un Īrijas apvienotās karalistes karaliene (1837.-1901.), Indijas imperatore (1876.-1901.). Visilgāk valdījušais britu monarhs. Par monarhu kļuva 1837. gada 20. jūlijā pēc Viljama IV nāves, kurš mira, neatstājot pēcnācējus. Kronējās Vestminsteres abatijā 1838. gada 28. jūnijā. Valdīšanas pirmajos gados lielā mērā paļāvās uz saviem padomniekiem, galma vadību atstājot savas bijušās guvernantes baroneses Lehcenas ziņā, ārpolitikā paļaujoties uz sava mātesbrāļa bijušā sekretāra Leopolda, barona Štokmara (vēlākais Beļģijas karalis) viedokli, iekšpolitiku atstājot vigu partijas līdera premjerministra Melborna ziņā. 1840. gada 10. februārī apprecējās ar savu brālēnu, Saksijas Koburgas un Gotas hercogu Albertu (Albert Franz August Karl Emmanuel, Herzog von Sachsen-Coburg-Goth), kura ietekmē iesaistījās valsts politikā un ievērojami sāka ietekmēt tās attīstības virzienus (grūti pateikt, kam bija lielāka ietekme - karalienei vai ēnā esošajam princim konsortam). Viktorijas valdības laiks - viktoriānisma laikmets - tiek saistīts ar Lielbritānijas ekonomisko uzplaukumu, industriālo attīstību un britu impērijas varenības nostiprināšanu, kā arī ar pārspīlētu tikumības normu dominēšanu. 1856. gadā karaliene nodibina augstāko apbalvojumu Lielbritānijas armijā – Viktorijas krustu. Pēc vīra Alberta nāves 1861. gada 14. decembrī ieslīga depresijā un pārstāja interesēties par valsts lietām un galvaspilsētā uzturējās visai reti. Mira 1901. gadā, pie varas bijusi gandrīz 64 gadus.


Priekštecis:
Viljams IV 		Lielbritānijas karaliene
1837.-1901. 		Pēctecis:
Edvards VII


Literatūra

  • Александр Филипп, де л'Онуа Беатрис. Королева Виктория. - Молодая гвардия: Москва, 2007, ISBN: 978-5-235--02973-6

Resursi internetā par šo tēmu

Saturs iegūts no "https://vesture.eu/index.php?title=Viktorija,_Lielbritānijas_karaliene&oldid=12095"