Viktorija, Lielbritānijas karaliene

No ''Vēsture''
Versija 2008. gada 28. oktobris, plkst. 10.14, kādu to atstāja Buks Artis (Diskusija | devums) (→‎Resursi internetā par šo tēmu)
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Viktorija
Souvenir Portrait of Queen Victoria.jpg
Valda 20.06.1837.- 22.01.1901.
Kronēšana 28.06.1838.
Vīrs Alberts fon Koburgs, princis konsorts

Saksijas Koburgas un Gotas hercogs

Bērni
  • Viktorija (1840.-1901.), Vācijas imperatore
  • Alberts Eduards, (1841.–1910.) Velsas princis
  • Alise (1843.–1878.), Hesenes un Reinas lielhercogiene
  • Alfrēds (1844.–1900.), Edinburgas hercogs
  • Helēna (1846.–1923.), Šlēzvigas-Holšteinas princese
  • Luīze (1848.–1939.), Ardžailas hercogiene
  • Artūrs (1850.–1942.), Konahtas hercogs, Saseksas grāfs
  • Leopolds (1853.–1884.), Albanijas hercogs
  • Beatrise (1857.–1944.), Batenbergas hercogiene
Karaliskais nams Hanoveres dinastija
Tēvs Eduards, Kentas hercogs
Māte Viktorija

(Saksijas Koburgas un Zālfeldas princese)

Dzimusi 24.05.1819.
Kensingtonu pilī, Londonā
Mirusi 22.01.1901.
Osbornu kotedžā, Vigtas salā

Viktorija (Alexandrina Victoria of Hanover, Queen of the United Kingdom), Lielbritānijas un Īrijas apvienotās karalistes karaliene (1837.-1901.), Indijas imperatore (1876.-1901.). Visilgāk valdījušais britu monarhs. Par monarhu kļuva 1837. gada 20. jūlijā pēc Viljama IV nāves, kurš mira, neatstājot pēcnācējus. Kronējās Vestminsteres abatijā 1838. gada 28. jūnijā. Valdīšanas pirmajos gados lielā mērā paļāvās uz saviem padomniekiem, galma vadību atstājot savas bijušās guvernantes baroneses Lehcenas ziņā, ārpolitikā paļaujoties uz sava mātesbrāļa bijušā sekretāra Leopolda, barona Štokmara (vēlākais Beļģijas karalis) viedokli, iekšpolitiku atstājot vigu partijas līdera premjerministra Melborna ziņā. 1840. gada 10. februārī apprecējās ar savu brālēnu, Saksijas Koburgas un Gotas hercogu Albertu, kura ietekmē iesaistījās valsts politikā un ievērojami sāka ietekmēt tās attīstības virzienus (grūti pateikt, kam bija lielāka ietekme - karalienei vai ēnā esošajam princim konsortam). Viktorijas valdības laiks - viktoriānisma laikmets - tiek saistīts ar Lielbritānijas ekonomisko uzplaukumu, industriālo attīstību un britu impērijas varenības nostiprināšanu, kā arī ar pārspīlētu tikumības normu dominēšanu. 1856. gadā karaliene nodibina augstāko apbalvojumu Lielbritānijas armijā – Viktorijas krustu. Pēc vīra Alberta nāves 1861. gada 14. decembrī ieslīga depresijā un pārstāja interesēties par valsts lietām. Līdz mūža galam viņa nēsāja tikai melnas drānas. Mira 1901. gadā, pie varas bijusi gandrīz 64 gadus.

Resursi internetā par šo tēmu

Saturs iegūts no "https://vesture.eu/index.php?title=Viktorija,_Lielbritānijas_karaliene&oldid=3756"