Atšķirības starp "Vilks Rūdolfs" versijām
m |
m |
||
| (12 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas) | |||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Rūdolfs Vilks''', | + | '''Rūdolfs Vilks''', arī '''Rūdolfs Lācis''' (kr. ''Рудольф Иванович Вилкс (Лацис)''; 1903.-1982.) - PSRS armijas un izlūkdienesta virsnieks, Spānijas pilsoņu kara dalībnieks. |
| − | Dzimis Saldū. Mācījies pilsētas sākumskolā. [[LKP]] iestājās 1921. gadā 18 gadu vecumā. 1929. gadā arestēts par pretvalstisku darbību, atbrīvots pret drošības naudu. 1930. gada jūlijā nelegāli šķērsoja Latvijas-PSRS robežu. Uzsāka mācības Komunistiskajā universitātē, kuru absolvēja 1936. gadā. Pēc mācībām virsnieku kursos 1937. gada martā devas uz Spāniju, piedalīties pilsoņu karā, kur sākumā bija ložmetējnieku instruktors 108. brigadē, bet kopš 1938. gada specialo uzdevumu virsnieks majora pakāpē pie armijas padomnieka Laventa. 1939. gada 8. februārī ar savu karaspēka daļu šķērsoja Francijas robežu un padevās tās robežsargiem, 14. aprīlī atgriezās PSRS. 2. Pasaules kara laikā leitnanta pakāpē bija politvadītājs 43. gvardes divīzijā. | + | Dzimis Saldū. Mācījies pilsētas sākumskolā. [[LKP]] iestājās 1921. gadā 18 gadu vecumā. 1927. gadā iesaukts [[Latvijas armija|Latvijas armijā]], iedalīts instruktoru rotā. Pēc demobilizācijas, 1928. gada rudenī sāka strādāt Strādnieku kultūras biedrībā. 1929. gadā arestēts par pretvalstisku darbību, atbrīvots pret drošības naudu. 1930. gada jūlijā nelegāli šķērsoja Latvijas-PSRS robežu. Uzsāka mācības Komunistiskajā universitātē, kuru absolvēja 1936. gadā. Pēc mācībām virsnieku kursos 1937. gada martā devas uz Spāniju, piedalīties pilsoņu karā, kur sākumā bija ložmetējnieku instruktors 108. brigadē, bet kopš 1938. gada specialo uzdevumu virsnieks majora pakāpē pie armijas padomnieka Laventa. 1939. gada 8. februārī ar savu karaspēka daļu šķērsoja Francijas robežu un padevās tās robežsargiem, 14. aprīlī atgriezās PSRS. 2. Pasaules kara laikā leitnanta pakāpē bija politvadītājs 43. gvardes divīzijā. Pēc kara dzīvoja Rīgā, Pārdaugavā. Slimoja ar tuberkulozi (izoperēta viena plauša). Strādāja kā redaktors Latvijas valsts izdevniecībā (''Латгосиздат''). |
==== Literatūra par šo tēmu ==== | ==== Literatūra par šo tēmu ==== | ||
* Rūdolfs Lācis. Pagrīdes darbā: stāsts par Žani Timmermani. - Liesma: Rīga, 1973. - 173 lpp. | * Rūdolfs Lācis. Pagrīdes darbā: stāsts par Žani Timmermani. - Liesma: Rīga, 1973. - 173 lpp. | ||
| + | ---- | ||
| + | * Отто Рудольфович Лацис. Тщательно спланированное самоубийство. - Московская школа политических исследований, 2001. - 485 c. | ||
| + | * Рудольф Иванович Лацис, Отто Рудольфович Лацис. Повесть в тюремных тетрадях. - Молодая гвардия: Москва, 1983 - 236 c. | ||
==== Resursi internetā par šo tēmu ==== | ==== Resursi internetā par šo tēmu ==== | ||
* [http://scepsis.net/library/id_1348.html Рудольф Лацис. Два года в Испании. Два разговора.] | * [http://scepsis.net/library/id_1348.html Рудольф Лацис. Два года в Испании. Два разговора.] | ||
| + | * [http://www.sakharov-center.ru/asfcd/auth/?t=book&num=1584 Цирулис (Индзерс) В.О. Убитые годы / лит. запись Р. Лациса. – Возвращение: Москва, 2003. – 448 с.] | ||
| + | * [http://grani.ru/opinion/chudakova/m.97892.html Мариэтта Чудакова. В рост человека : Памяти Отто Лациса. - grani.ru 09.11.2005] | ||
[[Kategorija:V]] | [[Kategorija:V]] | ||
Pašreizējā versija, 2013. gada 17. aprīlis, plkst. 13.26
Rūdolfs Vilks, arī Rūdolfs Lācis (kr. Рудольф Иванович Вилкс (Лацис); 1903.-1982.) - PSRS armijas un izlūkdienesta virsnieks, Spānijas pilsoņu kara dalībnieks.
Dzimis Saldū. Mācījies pilsētas sākumskolā. LKP iestājās 1921. gadā 18 gadu vecumā. 1927. gadā iesaukts Latvijas armijā, iedalīts instruktoru rotā. Pēc demobilizācijas, 1928. gada rudenī sāka strādāt Strādnieku kultūras biedrībā. 1929. gadā arestēts par pretvalstisku darbību, atbrīvots pret drošības naudu. 1930. gada jūlijā nelegāli šķērsoja Latvijas-PSRS robežu. Uzsāka mācības Komunistiskajā universitātē, kuru absolvēja 1936. gadā. Pēc mācībām virsnieku kursos 1937. gada martā devas uz Spāniju, piedalīties pilsoņu karā, kur sākumā bija ložmetējnieku instruktors 108. brigadē, bet kopš 1938. gada specialo uzdevumu virsnieks majora pakāpē pie armijas padomnieka Laventa. 1939. gada 8. februārī ar savu karaspēka daļu šķērsoja Francijas robežu un padevās tās robežsargiem, 14. aprīlī atgriezās PSRS. 2. Pasaules kara laikā leitnanta pakāpē bija politvadītājs 43. gvardes divīzijā. Pēc kara dzīvoja Rīgā, Pārdaugavā. Slimoja ar tuberkulozi (izoperēta viena plauša). Strādāja kā redaktors Latvijas valsts izdevniecībā (Латгосиздат).
Literatūra par šo tēmu
- Rūdolfs Lācis. Pagrīdes darbā: stāsts par Žani Timmermani. - Liesma: Rīga, 1973. - 173 lpp.
- Отто Рудольфович Лацис. Тщательно спланированное самоубийство. - Московская школа политических исследований, 2001. - 485 c.
- Рудольф Иванович Лацис, Отто Рудольфович Лацис. Повесть в тюремных тетрадях. - Молодая гвардия: Москва, 1983 - 236 c.
