Atšķirības starp "Vindelbands Vilhelms" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
'''Vilhelms Vindelbands''' (''Wilhelm Windelband'', 1848.-1915.) - vēstures filosofs, [[Neokantisms|naokantisma]] ''Bādenes skolas'' izveidotājs. | '''Vilhelms Vindelbands''' (''Wilhelm Windelband'', 1848.-1915.) - vēstures filosofs, [[Neokantisms|naokantisma]] ''Bādenes skolas'' izveidotājs. | ||
| − | Dzimis 1848. gada 11. maijā Potsdamā. Filosofijas profesors Freiburgā (''Freiburg im Breisgau''), Heidelbergā (''Heidelberg''). Miris 1915. gada 22 .oktobrī Heidelbergā. | + | Dzimis 1848. gada 11. maijā Potsdamā. Filosofijas profesors Cīrihē (1876.), Freiburgā (''Freiburg im Breisgau'', no 1877.), Strasbūrā (no 1822.) un Heidelbergā (''Heidelberg'', no 1903.). Miris 1915. gada 22 .oktobrī Heidelbergā. |
Darbojās filosofijas vēstures, loģikas, ētikas un vērtību teorijas sfērā. Filosofijas vēstures gaitu aplūkoja no kantisma viedokļa. Centās pamatot atšķirību, kāda pastāv starp dabas zinātņu un sociālo zinātņu metodēm. Uzskatīja, ka dabas zinātnes ir "nomotētiskas", t.i. tās pēta vispārīgos likumus, turpretī sociālās zinātnes ir "idiogrāfiskas", t.i. aplūko īpašo, atsevišķo. Savā runā “Vēsture un dabaszinātne”, kuru Vindelbands teica 1894. gadā, stājoties Strasburgas universitātes rektora amatā, viņš norādīja uz vēstures (sociālo jeb kultūras) zinātņu un dabaszinātņu stingru dihotomiju un principiālu atšķirību. Abas zinātnes ir pieredzes zinātnes, bet empīriskos faktus izmanto principiāli atšķirīgi. Pēc V.Vindelbanda domām, dabas pētnieks saskata novērojumā atsevišķā objektā vienīgi zināma likuma specifisku gadījumu. Atsevišķā un īpašā konstatējums viņam noder tikai par līdzekli viņa īstās atziņas mērķa sasniegšanai, proti, vispārīgu attiecību izprašanai un likumu atskāršanai. Vēsturnieks turpretim paliek pie īpatnējā, vienreizīgā, uzskatāmā; par savu uzdevumu viņš saskata no jauna atdzīvināt ideālā klātesamībā pagātnes tēlus visā to individuālajā savdabībā. Dabas zinātnieks mēģina abstrahēties no uzskatāmi dotajām atsevišķajām jutekliskajām lietām, kas rodas un iznīkst, lai izprastu likumus, kas valda visā notiekošajā. Vēsturnieks turpretim ar mīlestību iedziļinās konkrētajā un laicīgajā, un tas, ko viņš sniedz, ir cilvēku dzīves ainas visā viņu savdabīgo izveidojumu bagātībā, uzglabātas viņu pilnajā individuālajā dzīvumā. Zināmākie darbi ir "Seno laiku filozofijas vēsture" (1888.), "Jauno laiku filozofijas vēsture" (2 sēj., 1878.-1880.), "Prelūdijas" (1884.), "Vēsture un dabas zinātnes" (1894.). | Darbojās filosofijas vēstures, loģikas, ētikas un vērtību teorijas sfērā. Filosofijas vēstures gaitu aplūkoja no kantisma viedokļa. Centās pamatot atšķirību, kāda pastāv starp dabas zinātņu un sociālo zinātņu metodēm. Uzskatīja, ka dabas zinātnes ir "nomotētiskas", t.i. tās pēta vispārīgos likumus, turpretī sociālās zinātnes ir "idiogrāfiskas", t.i. aplūko īpašo, atsevišķo. Savā runā “Vēsture un dabaszinātne”, kuru Vindelbands teica 1894. gadā, stājoties Strasburgas universitātes rektora amatā, viņš norādīja uz vēstures (sociālo jeb kultūras) zinātņu un dabaszinātņu stingru dihotomiju un principiālu atšķirību. Abas zinātnes ir pieredzes zinātnes, bet empīriskos faktus izmanto principiāli atšķirīgi. Pēc V.Vindelbanda domām, dabas pētnieks saskata novērojumā atsevišķā objektā vienīgi zināma likuma specifisku gadījumu. Atsevišķā un īpašā konstatējums viņam noder tikai par līdzekli viņa īstās atziņas mērķa sasniegšanai, proti, vispārīgu attiecību izprašanai un likumu atskāršanai. Vēsturnieks turpretim paliek pie īpatnējā, vienreizīgā, uzskatāmā; par savu uzdevumu viņš saskata no jauna atdzīvināt ideālā klātesamībā pagātnes tēlus visā to individuālajā savdabībā. Dabas zinātnieks mēģina abstrahēties no uzskatāmi dotajām atsevišķajām jutekliskajām lietām, kas rodas un iznīkst, lai izprastu likumus, kas valda visā notiekošajā. Vēsturnieks turpretim ar mīlestību iedziļinās konkrētajā un laicīgajā, un tas, ko viņš sniedz, ir cilvēku dzīves ainas visā viņu savdabīgo izveidojumu bagātībā, uzglabātas viņu pilnajā individuālajā dzīvumā. Zināmākie darbi ir "Seno laiku filozofijas vēsture" (1888.), "Jauno laiku filozofijas vēsture" (2 sēj., 1878.-1880.), "Prelūdijas" (1884.), "Vēsture un dabas zinātnes" (1894.). | ||
| 12. rindiņa: | 12. rindiņa: | ||
---- | ---- | ||
* Rickert H. Wilhelm Windelband. - J.C.B. Mohr: Tübingen, 1929 | * Rickert H. Wilhelm Windelband. - J.C.B. Mohr: Tübingen, 1929 | ||
| + | ---- | ||
| + | * Яковенко Б. Вильгельм Виндельбанд // Вопросы философии и психологии. 1916. C. 132-33 | ||
== Resursi internetā par šo tēmu == | == Resursi internetā par šo tēmu == | ||
| 22. rindiņa: | 24. rindiņa: | ||
* [http://www.archive.org/details/introductiontoph00winduoft Windelband W. An introduction to philosophy (1921)] | * [http://www.archive.org/details/introductiontoph00winduoft Windelband W. An introduction to philosophy (1921)] | ||
* [http://histvv.uni-leipzig.de/dozenten/windelband_w.html Übersicht der Lehrveranstaltungen von Wilhelm Windelband an der Universität Leipzig] | * [http://histvv.uni-leipzig.de/dozenten/windelband_w.html Übersicht der Lehrveranstaltungen von Wilhelm Windelband an der Universität Leipzig] | ||
| + | ---- | ||
| + | * [http://sites.google.com/site/lubitelkultury/Home-5-5 Виндельбанд В. Философия культуры и трансцендентальный идеализм. // Культурология XX век. - Москва, 1995] | ||
| + | * [http://filosof.historic.ru/books/item/f00/s00/z0000092/index.shtml Виндельбанд В. История новой философии в ее связи с общей культурой и отдельными науками. Том 2. От Канта до Ницше. -Терра-Канон-Пресс-Ц: Москва, 2000 - 512 с.] | ||
[[Kategorija:V]] | [[Kategorija:V]] | ||
Versija, kas saglabāta 2011. gada 10. jūnijs, plkst. 14.43
Vilhelms Vindelbands (Wilhelm Windelband, 1848.-1915.) - vēstures filosofs, naokantisma Bādenes skolas izveidotājs.
Dzimis 1848. gada 11. maijā Potsdamā. Filosofijas profesors Cīrihē (1876.), Freiburgā (Freiburg im Breisgau, no 1877.), Strasbūrā (no 1822.) un Heidelbergā (Heidelberg, no 1903.). Miris 1915. gada 22 .oktobrī Heidelbergā.
Darbojās filosofijas vēstures, loģikas, ētikas un vērtību teorijas sfērā. Filosofijas vēstures gaitu aplūkoja no kantisma viedokļa. Centās pamatot atšķirību, kāda pastāv starp dabas zinātņu un sociālo zinātņu metodēm. Uzskatīja, ka dabas zinātnes ir "nomotētiskas", t.i. tās pēta vispārīgos likumus, turpretī sociālās zinātnes ir "idiogrāfiskas", t.i. aplūko īpašo, atsevišķo. Savā runā “Vēsture un dabaszinātne”, kuru Vindelbands teica 1894. gadā, stājoties Strasburgas universitātes rektora amatā, viņš norādīja uz vēstures (sociālo jeb kultūras) zinātņu un dabaszinātņu stingru dihotomiju un principiālu atšķirību. Abas zinātnes ir pieredzes zinātnes, bet empīriskos faktus izmanto principiāli atšķirīgi. Pēc V.Vindelbanda domām, dabas pētnieks saskata novērojumā atsevišķā objektā vienīgi zināma likuma specifisku gadījumu. Atsevišķā un īpašā konstatējums viņam noder tikai par līdzekli viņa īstās atziņas mērķa sasniegšanai, proti, vispārīgu attiecību izprašanai un likumu atskāršanai. Vēsturnieks turpretim paliek pie īpatnējā, vienreizīgā, uzskatāmā; par savu uzdevumu viņš saskata no jauna atdzīvināt ideālā klātesamībā pagātnes tēlus visā to individuālajā savdabībā. Dabas zinātnieks mēģina abstrahēties no uzskatāmi dotajām atsevišķajām jutekliskajām lietām, kas rodas un iznīkst, lai izprastu likumus, kas valda visā notiekošajā. Vēsturnieks turpretim ar mīlestību iedziļinās konkrētajā un laicīgajā, un tas, ko viņš sniedz, ir cilvēku dzīves ainas visā viņu savdabīgo izveidojumu bagātībā, uzglabātas viņu pilnajā individuālajā dzīvumā. Zināmākie darbi ir "Seno laiku filozofijas vēsture" (1888.), "Jauno laiku filozofijas vēsture" (2 sēj., 1878.-1880.), "Prelūdijas" (1884.), "Vēsture un dabas zinātnes" (1894.).
Literatūra par šo tēmu
- Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība, Rīga, 1964., 444. lpp.
- Rietumeiropas filozofija 14.-18. gs. : māc. līdzeklis / sast. J.Rozenvalds. - Zvaigzne ABC: Rīga, 2000. - 268 lpp. ISBN 9984-04-513-7
- Kentaurs XXI : kulturoloģisks žurnāls. Nr.42 (2007.g. aprīlis) Skatiens kultūrā. - Minerva: Rīga, 2007. - 205 lpp. ISSN 1019-5351
- Rickert H. Wilhelm Windelband. - J.C.B. Mohr: Tübingen, 1929
- Яковенко Б. Вильгельм Виндельбанд // Вопросы философии и психологии. 1916. C. 132-33
Resursi internetā par šo tēmu
- Literatur von und über Wilhelm Windelband im Katalog der Deutschen Nationalbibliothek
- Literatur von und über Wilhelm Windelband im Katalog der Staatsbibliothek zu Berlin
- Windelband W. A history of philosophy; with especial reference to the formation and development of its problems and conceptions (1901)
- Windelband W. An introduction to philosophy (1921)
- Übersicht der Lehrveranstaltungen von Wilhelm Windelband an der Universität Leipzig
