Atšķirības starp "Viteni" versijām
m |
m |
||
| 2. rindiņa: | 2. rindiņa: | ||
'''fon Viteni''' (''von Witten'', kr. ''фон Виттен'') - sena vācu izcelsmes (Ziemeļreina-Vestfālene) [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] bruņniecības dzimta [[Livonija|Livonijā]], vēlāk [[Kurzemes un Zemgales hercogiste|Kurzemes un Zemgales hercogistē]], Krievijas impērijas Baltijas guberņās. | '''fon Viteni''' (''von Witten'', kr. ''фон Виттен'') - sena vācu izcelsmes (Ziemeļreina-Vestfālene) [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] bruņniecības dzimta [[Livonija|Livonijā]], vēlāk [[Kurzemes un Zemgales hercogiste|Kurzemes un Zemgales hercogistē]], Krievijas impērijas Baltijas guberņās. | ||
| − | Pirmie Viteni Livonijā ieradās kā [[Vācu ordenis|Ordeņa]] brāļi un vasaļi. 1390. gadā avotos minēts Vendenes (mūsd. Cēsis) komturejas [[kumpans]] Heinrihs | + | Pirmie Viteni Livonijā ieradās kā [[Vācu ordenis|Ordeņa]] brāļi un vasaļi. 1390. gadā avotos minēts Vendenes (mūsd. Cēsis) komturejas [[kumpans]] Heinrihs no Vitenas (''Heinrich von Witten'', ?-?). Dzimtas pamatlīnijas aizsācējs bija Vilhelms fon Vitens, kurš 1533. gadā lēnī ieguva Pilkalni un Susēju, un kura pēcnācēji 1631. gadā ierakstīti [[Kurzemes bruņniecības matrikulā]]. XVIII gs. izveidojās otra līnija Iekškrievijā, Vitebskas guberņā. No ievērojamākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: filantrops, ģenerālis Fridrihs fon Vitens (''Friedrich von Witten'', 1818-1890); |
Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas Pilkalnes, Susējas, Eķengrāves (''Ekengrave''), Zaļenieku (Zaļā muiža, ''[[Grünhof]]''), Silenes (''Essern'') u.c. [[muiža]]s. | Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas Pilkalnes, Susējas, Eķengrāves (''Ekengrave''), Zaļenieku (Zaļā muiža, ''[[Grünhof]]''), Silenes (''Essern'') u.c. [[muiža]]s. | ||
Versija, kas saglabāta 2018. gada 23. aprīlis, plkst. 20.12
fon Viteni (von Witten, kr. фон Виттен) - sena vācu izcelsmes (Ziemeļreina-Vestfālene) vācbaltiešu bruņniecības dzimta Livonijā, vēlāk Kurzemes un Zemgales hercogistē, Krievijas impērijas Baltijas guberņās.
Pirmie Viteni Livonijā ieradās kā Ordeņa brāļi un vasaļi. 1390. gadā avotos minēts Vendenes (mūsd. Cēsis) komturejas kumpans Heinrihs no Vitenas (Heinrich von Witten, ?-?). Dzimtas pamatlīnijas aizsācējs bija Vilhelms fon Vitens, kurš 1533. gadā lēnī ieguva Pilkalni un Susēju, un kura pēcnācēji 1631. gadā ierakstīti Kurzemes bruņniecības matrikulā. XVIII gs. izveidojās otra līnija Iekškrievijā, Vitebskas guberņā. No ievērojamākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: filantrops, ģenerālis Fridrihs fon Vitens (Friedrich von Witten, 1818-1890);
Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas Pilkalnes, Susējas, Eķengrāves (Ekengrave), Zaļenieku (Zaļā muiža, Grünhof), Silenes (Essern) u.c. muižas.
