Atšķirības starp "Volfi" versijām
No ''Vēsture''
m (Jauna lapa: right|thumb|200px| baroni '''fon Volfi''' (vc. ''von Heuking, von Hevking'') - Baltijas muižnieku dzimta, ienākusi Vidzemē XVII gs. Dzi...) |
(jauns šķirklis) |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
[[Attēls:Baron_von_Hevking.png|right|thumb|200px|]] | [[Attēls:Baron_von_Hevking.png|right|thumb|200px|]] | ||
| − | [[Barons|baroni]] '''fon Volfi''' (vc. ''von Heuking, von Hevking'') - Baltijas muižnieku dzimta, ienākusi Vidzemē XVII gs. Dzimtai te piederēja 29 muižas, no kurām 7 bija Gulbenes apriņķī (Lizuma, Druvienas, Vecgulbenes, Valmes, Stāmerienas, Litenes un Kalna muiža). Ar 1857. gada [[Krievijas impērijas Senāts|Senāta]] ukazu saņēma tiesības uz Krievijas impērijas barona titulu. | + | [[Barons|baroni]] '''fon Volfi''' (vc. ''von Heuking, von Hevking'') - Baltijas muižnieku dzimta, ienākusi Vidzemē XVII gs. Dzimtas saknes meklējamas Sagānā, Lejassilēzijā, no kurienes XVII gadsimta otrajā pusē uz Narvu izceļoja viens no tās pārstāvjiem, kurš tad uzskatâms par fon Volfu dzimtas Vidzemes zara ciltstēvu. 1726. gadā fon Volfi uzņemti Vidzemes bruņniecībā, 1747. gadā piešķirts [[Brīvkungs|brīvkunga]] tituls un apstiprināts dzimtas ģerbonis. |
| + | |||
| + | Dzimtai te piederēja 29 muižas, no kurām 7 bija Gulbenes apriņķī (Lizuma, Druvienas, Vecgulbenes, Valmes, Stāmerienas, Litenes un Kalna muiža). Ar 1857. gada [[Krievijas impērijas Senāts|Senāta]] ukazu saņēma tiesības uz Krievijas impērijas barona titulu. | ||
==== Literatūra par šo tēmu ==== | ==== Literatūra par šo tēmu ==== | ||
Versija, kas saglabāta 2013. gada 20. augusts, plkst. 11.41
baroni fon Volfi (vc. von Heuking, von Hevking) - Baltijas muižnieku dzimta, ienākusi Vidzemē XVII gs. Dzimtas saknes meklējamas Sagānā, Lejassilēzijā, no kurienes XVII gadsimta otrajā pusē uz Narvu izceļoja viens no tās pārstāvjiem, kurš tad uzskatâms par fon Volfu dzimtas Vidzemes zara ciltstēvu. 1726. gadā fon Volfi uzņemti Vidzemes bruņniecībā, 1747. gadā piešķirts brīvkunga tituls un apstiprināts dzimtas ģerbonis.
Dzimtai te piederēja 29 muižas, no kurām 7 bija Gulbenes apriņķī (Lizuma, Druvienas, Vecgulbenes, Valmes, Stāmerienas, Litenes un Kalna muiža). Ar 1857. gada Senāta ukazu saņēma tiesības uz Krievijas impērijas barona titulu.
