Atšķirības starp "Volfi" versijām
m (→Literatūra par šo tēmu) |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
[[Attēls:Freiherr_Wolff_Wappen.png|right|thumb|200px|]] | [[Attēls:Freiherr_Wolff_Wappen.png|right|thumb|200px|]] | ||
| − | [[Barons|brīvkungi]] '''fon Volfi''' (vc. ''von Wolff''; kr. ''фон Вольф'') - Baltijas muižnieku dzimta, ienākusi Vidzemē XVII gs. Dzimtas saknes meklējamas Sagānas hercogistē, Lejassilēzijā, no kurienes XVII gadsimta otrajā pusē uz Narvu izceļoja viens no tās pārstāvjiem, kurš tad uzskatâms par fon Volfu dzimtas Vidzemes zara ciltstēvu. 1726. gadā fon Volfi uzņemti Vidzemes bruņniecībā, 1747. gadā piešķirts | + | [[Barons|brīvkungi]] '''fon Volfi''' (vc. ''von Wolff''; kr. ''фон Вольф'') - Baltijas muižnieku dzimta, ienākusi Vidzemē XVII gs. Dzimtas saknes meklējamas Sagānas hercogistē, Lejassilēzijā, no kurienes XVII gadsimta otrajā pusē uz Narvu izceļoja viens no tās pārstāvjiem, kurš tad uzskatâms par fon Volfu dzimtas Vidzemes zara ciltstēvu. 1726. gadā fon Volfi uzņemti Vidzemes bruņniecībā, 1747. gadā piešķirts brīvkunga tituls un apstiprināts dzimtas ģerbonis. |
Krievijas impērijas laikā Volfi savu karjeru saistījuši ar Pēterburgu un cara galmu, sasniedzot augstas pakāpes un lielu ietekmi impērijas dienestā. Dzimtai Vidzemē piederēja 29 muižas, no kurām 7 bija Gulbenes apriņķī (Lizuma, Druvienas, Vecgulbenes, Valmes, Stāmerienas, Litenes un Kalna muiža). Ar 1857. gada [[Krievijas impērijas Senāts|Senāta]] ukazu saņēma tiesības uz Krievijas impērijas barona titulu. | Krievijas impērijas laikā Volfi savu karjeru saistījuši ar Pēterburgu un cara galmu, sasniedzot augstas pakāpes un lielu ietekmi impērijas dienestā. Dzimtai Vidzemē piederēja 29 muižas, no kurām 7 bija Gulbenes apriņķī (Lizuma, Druvienas, Vecgulbenes, Valmes, Stāmerienas, Litenes un Kalna muiža). Ar 1857. gada [[Krievijas impērijas Senāts|Senāta]] ukazu saņēma tiesības uz Krievijas impērijas barona titulu. | ||
Versija, kas saglabāta 2013. gada 20. augusts, plkst. 12.07
brīvkungi fon Volfi (vc. von Wolff; kr. фон Вольф) - Baltijas muižnieku dzimta, ienākusi Vidzemē XVII gs. Dzimtas saknes meklējamas Sagānas hercogistē, Lejassilēzijā, no kurienes XVII gadsimta otrajā pusē uz Narvu izceļoja viens no tās pārstāvjiem, kurš tad uzskatâms par fon Volfu dzimtas Vidzemes zara ciltstēvu. 1726. gadā fon Volfi uzņemti Vidzemes bruņniecībā, 1747. gadā piešķirts brīvkunga tituls un apstiprināts dzimtas ģerbonis.
Krievijas impērijas laikā Volfi savu karjeru saistījuši ar Pēterburgu un cara galmu, sasniedzot augstas pakāpes un lielu ietekmi impērijas dienestā. Dzimtai Vidzemē piederēja 29 muižas, no kurām 7 bija Gulbenes apriņķī (Lizuma, Druvienas, Vecgulbenes, Valmes, Stāmerienas, Litenes un Kalna muiža). Ar 1857. gada Senāta ukazu saņēma tiesības uz Krievijas impērijas barona titulu.
Literatūra par šo tēmu
- Gunta Minde. Stāmeriena: Pils, cilvēki un dokumenti. // Latvijas arhīvi.
- Genealogisches Handbuch der livländischen Ritterschaft. Herausgegeben von Verband des livländischen Stammadels / Bearb. von Dr. Astaf v. Transche-Roseneck. Verlag für Sippenforschung und Wappenkunde E. A. Starke, Görlitz (Schles). Teil: Livland. Band I. – 1929. – S. 306-309
- Wolff Nicolas Freiherr von. Die Reichsfreiherren von Wolff in Livland, 1670-1920. - Dorpat, 1936
