Atšķirības starp "Volfi" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
1. rindiņa: 1. rindiņa:
 
[[Attēls:Baron_von_Hevking.png‎|right|thumb|200px|]]
 
[[Attēls:Baron_von_Hevking.png‎|right|thumb|200px|]]
[[Barons|baroni]] '''fon Volfi''' (vc. ''von Heuking, von Hevking'') - Baltijas muižnieku dzimta, ienākusi Vidzemē XVII gs. Dzimtas saknes meklējamas Sagānā, Lejassilēzijā, no kurienes XVII gadsimta otrajā pusē uz Narvu izceļoja viens no tās pārstāvjiem, kurš tad uzskatâms par fon Volfu dzimtas Vidzemes zara ciltstēvu. 1726. gadā fon Volfi uzņemti Vidzemes bruņniecībā, 1747. gadā piešķirts [[Brīvkungs|brīvkunga]] tituls un apstiprināts dzimtas ģerbonis.
+
[[Barons|baroni]] '''fon Volfi''' (vc. ''von Wolff'') - Baltijas muižnieku dzimta, ienākusi Vidzemē XVII gs. Dzimtas saknes meklējamas Sagānā, Lejassilēzijā, no kurienes XVII gadsimta otrajā pusē uz Narvu izceļoja viens no tās pārstāvjiem, kurš tad uzskatâms par fon Volfu dzimtas Vidzemes zara ciltstēvu. 1726. gadā fon Volfi uzņemti Vidzemes bruņniecībā, 1747. gadā piešķirts [[Brīvkungs|brīvkunga]] tituls un apstiprināts dzimtas ģerbonis.
  
 
Dzimtai te piederēja 29 muižas, no kurām 7 bija Gulbenes apriņķī (Lizuma, Druvienas, Vecgulbenes, Valmes, Stāmerienas, Litenes un Kalna muiža). Ar 1857. gada [[Krievijas impērijas Senāts|Senāta]] ukazu saņēma tiesības uz Krievijas impērijas barona titulu.
 
Dzimtai te piederēja 29 muižas, no kurām 7 bija Gulbenes apriņķī (Lizuma, Druvienas, Vecgulbenes, Valmes, Stāmerienas, Litenes un Kalna muiža). Ar 1857. gada [[Krievijas impērijas Senāts|Senāta]] ukazu saņēma tiesības uz Krievijas impērijas barona titulu.

Versija, kas saglabāta 2013. gada 20. augusts, plkst. 11.42

Baron von Hevking.png

baroni fon Volfi (vc. von Wolff) - Baltijas muižnieku dzimta, ienākusi Vidzemē XVII gs. Dzimtas saknes meklējamas Sagānā, Lejassilēzijā, no kurienes XVII gadsimta otrajā pusē uz Narvu izceļoja viens no tās pārstāvjiem, kurš tad uzskatâms par fon Volfu dzimtas Vidzemes zara ciltstēvu. 1726. gadā fon Volfi uzņemti Vidzemes bruņniecībā, 1747. gadā piešķirts brīvkunga tituls un apstiprināts dzimtas ģerbonis.

Dzimtai te piederēja 29 muižas, no kurām 7 bija Gulbenes apriņķī (Lizuma, Druvienas, Vecgulbenes, Valmes, Stāmerienas, Litenes un Kalna muiža). Ar 1857. gada Senāta ukazu saņēma tiesības uz Krievijas impērijas barona titulu.

Literatūra par šo tēmu

  • Genealogisches Handbuch der livländischen Ritterschaft. Herausgegeben von Verband des livländischen Stammadels / Bearb. von Dr. Astaf v. Transche-Roseneck. Verlag für Sippenforschung und Wappenkunde E. A. Starke, Görlitz (Schles). Teil: Livland. Band I. – 1929. – S. 306-309