Atšķirības starp "Vorovskis Vaclavs" versijām
(jauns šķirklis) |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Vaclavs Vorovskis''' (1871.-1923.) - publicists, | + | '''Vaclavs Vorovskis''' (1871.-1923.) - publicists, viens no pirmajiem lielinieciskajiem literatūrkritiķiem Krievijā, [[Krievijas Sociālistiskā Federatīvā Padomju Republika|KSFPR]] un [[PSRS]] diplomāts. |
| − | 1891.-1897. gadā studēja Maskavas universitātē un Maskavas Tehniskajā augstskolā. 1903. gadā iestājās [[Krievijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija|Krievijas sociāldemokrātu partijā]], aktīvs tās biedrs. Pēc [[Oktobra revolūcija]]s strādāja KSFPR, pēc tam PSRS diplomātiskajā dienestā. Viens no vadošajiem [[Marksisms|marksisma]] ideju propagandētājiem. Biogrāfiskajos darbos par [[Markss Kārlis|Marksu]] ("Vēstule no Berlīnes", 1908., "Kārlis Markss", 1917. u.c.) izklāstīja marksisma pamatlicēju filosofiskos, ekonomiskos un politiskos uzskatus [[Ļeņinisms|ļeņinisma]] traktējumā. | + | 1891.-1897. gadā studēja Maskavas universitātē un Maskavas Tehniskajā augstskolā. 1903. gadā iestājās [[Krievijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija|Krievijas sociāldemokrātu partijā]], aktīvs tās biedrs. Pēc [[Oktobra revolūcija]]s strādāja KSFPR, pēc tam PSRS diplomātiskajā dienestā. Viens no vadošajiem [[Marksisms|marksisma]] ideju propagandētājiem. Biogrāfiskajos darbos par [[Markss Kārlis|Marksu]] ("Vēstule no Berlīnes", 1908., "Kārlis Markss", 1917. u.c.) izklāstīja marksisma pamatlicēju filosofiskos, ekonomiskos un politiskos uzskatus [[Ļeņinisms|ļeņinisma]] traktējumā. Tulkojis "Komunistisko manifestu", Marksa runas piesēdētāju tiesā 1849. gada 7. februārī, "Par Hēgeļa tiesību filozofijas kritiku" u.c. Sarakstījis "Komunistiskais manifests un tā liktenis Krievijā" (1907.), "Par marksisma vēsturi Krievijā" (1908.) - kuros izklāstīja savu skatījumu uz kreiso ideju izplatīšanās vēsturi Krievijas impērijā, - daudz publikāciju par stihiskumu un organizētību strādnieku kustībā, agrāro jautājumu, konkurējošo filosofisko un politisko uzskatu kritiku utt. Daudz publicējās mākslas un liyteratūras kritikas jomā, postulē∆ot daiļdarbu sabiedrisko jēgu, mākslas organizējošo lomu revolucionāro ideālu izplatīšanā, tās šķirisko būtību, propanējot kultūrai it kā piemītošo dziļi politisko saturu un jēgu. |
[[Kategorija:V]] | [[Kategorija:V]] | ||
Versija, kas saglabāta 2011. gada 15. septembris, plkst. 12.23
Vaclavs Vorovskis (1871.-1923.) - publicists, viens no pirmajiem lielinieciskajiem literatūrkritiķiem Krievijā, KSFPR un PSRS diplomāts.
1891.-1897. gadā studēja Maskavas universitātē un Maskavas Tehniskajā augstskolā. 1903. gadā iestājās Krievijas sociāldemokrātu partijā, aktīvs tās biedrs. Pēc Oktobra revolūcijas strādāja KSFPR, pēc tam PSRS diplomātiskajā dienestā. Viens no vadošajiem marksisma ideju propagandētājiem. Biogrāfiskajos darbos par Marksu ("Vēstule no Berlīnes", 1908., "Kārlis Markss", 1917. u.c.) izklāstīja marksisma pamatlicēju filosofiskos, ekonomiskos un politiskos uzskatus ļeņinisma traktējumā. Tulkojis "Komunistisko manifestu", Marksa runas piesēdētāju tiesā 1849. gada 7. februārī, "Par Hēgeļa tiesību filozofijas kritiku" u.c. Sarakstījis "Komunistiskais manifests un tā liktenis Krievijā" (1907.), "Par marksisma vēsturi Krievijā" (1908.) - kuros izklāstīja savu skatījumu uz kreiso ideju izplatīšanās vēsturi Krievijas impērijā, - daudz publikāciju par stihiskumu un organizētību strādnieku kustībā, agrāro jautājumu, konkurējošo filosofisko un politisko uzskatu kritiku utt. Daudz publicējās mākslas un liyteratūras kritikas jomā, postulē∆ot daiļdarbu sabiedrisko jēgu, mākslas organizējošo lomu revolucionāro ideālu izplatīšanā, tās šķirisko būtību, propanējot kultūrai it kā piemītošo dziļi politisko saturu un jēgu.
