Atšķirības starp "Vorovskis Vaclavs" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
'''Vaclavs Vorovskis''' (''Воровский, Вацлав Вацлавович'', 1871.-1923.) - publicists, viens no pirmajiem lielinieciskajiem literatūrkritiķiem Krievijā, [[Krievijas Sociālistiskā Federatīvā Padomju Republika|KSFPR]] un [[PSRS]] diplomāts. | '''Vaclavs Vorovskis''' (''Воровский, Вацлав Вацлавович'', 1871.-1923.) - publicists, viens no pirmajiem lielinieciskajiem literatūrkritiķiem Krievijā, [[Krievijas Sociālistiskā Federatīvā Padomju Republika|KSFPR]] un [[PSRS]] diplomāts. | ||
| − | Dzimis 1871. gada 15.(27.) oktobrī Maskavā, [[Krievijas impērija|Krievijas impērijā]]. Pamatizglītību guvis vietējās luterāņu baznīcas draudzes skolā. 1890. gadā uzsāka studijas Maskavas universitātes Fizikas un matemātikas nodaļā, bet nākamajā gadā skolu pameta, uzsākot studijas Maskavas Tehniskajā augstskolā (''Московское техническое училище''). Jau studiju gados pievērsās [[Marksisms|marksismam]]. 1897. gadā arestēts un izsūtīts uz Vjatkas guberņu. Emigrējis uz Šveici, kur apmetās uz dzīvi Ženēvā. 1903. gadā iestājās [[Krievijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija|Krievijas sociāldemokrātu partijā]], aktīvs tās biedrs. 1905. gadā atgriezās Krievijā, Pēterburgā, kur aktīvi iesaistījās [[1905. gada revolūcija]]s notikumos, aktīvi publicējās, organizēja nelegālu ieroču iegādi. Vairākkārt arerstēts, tiesāts, izsūtīts. 1915.-1916. gadā dzīvoja Maskavā, strādāja "Siemens" rūpnīcā (''завод "Сименс-Шуккерт"''), darbojās publicistikā (literatūrkritika un politiski feļetoni) ar pseidonīmiem "Fauns" (''Фавн''), "Profāns" (''Профан'') u.c. 1917. gada [[Februāra revolūcija|Februāra revolūciju]] sagaidīja Stokholmā, kur bija KSDSP aizrobežu biroja centrālās komitejas (''Заграничное бюро ЦК РСДРП(б)'') loceklis, organizēja finanšu līdzekļu vākšanu [[Lielinieki|lielinieku]] partijai. | + | Dzimis 1871. gada 15.(27.) oktobrī Maskavā, [[Krievijas impērija|Krievijas impērijā]]. Pamatizglītību guvis vietējās luterāņu baznīcas draudzes skolā. 1890. gadā uzsāka studijas Maskavas universitātes Fizikas un matemātikas nodaļā, bet nākamajā gadā skolu pameta, uzsākot studijas Maskavas Tehniskajā augstskolā (''Московское техническое училище''). Jau studiju gados pievērsās [[Marksisms|marksismam]]. 1897. gadā arestēts un izsūtīts uz Vjatkas guberņu. Emigrējis uz Šveici, kur apmetās uz dzīvi Ženēvā. 1903. gadā iestājās [[Krievijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija|Krievijas sociāldemokrātu partijā]], aktīvs tās biedrs. 1905. gadā atgriezās Krievijā, Pēterburgā, kur aktīvi iesaistījās [[1905. gada revolūcija]]s notikumos, aktīvi publicējās, organizēja nelegālu ieroču iegādi. Vairākkārt arerstēts, tiesāts, izsūtīts. 1915.-1916. gadā dzīvoja Maskavā, strādāja "Siemens" rūpnīcā (''завод "Сименс-Шуккерт"''), darbojās publicistikā (literatūrkritika un politiski feļetoni) ar pseidonīmiem "Fauns" (''Фавн''), "Profāns" (''Профан'') u.c. 1917. gada [[Februāra revolūcija|Februāra revolūciju]] sagaidīja Stokholmā, kur bija KSDSP(l) aizrobežu biroja centrālās komitejas (''Заграничное бюро ЦК РСДРП(б)'') loceklis, organizēja finanšu līdzekļu vākšanu [[Lielinieki|lielinieku]] partijai. Pēc [[Oktobra revolūcija]]s iecelts par KSFPR politisko pārstāvi (''полпред'') jeb vēstnieku Skandināvijā, no kurienes atgriezās dzimtenē 1919. gadā. |
| − | + | Viens no vadošajiem marksisma ideju propagandētājiem. Biogrāfiskajos darbos par [[Markss Kārlis|Marksu]] ("Vēstule no Berlīnes", 1908., "Kārlis Markss", 1917. u.c.) izklāstīja marksisma pamatlicēju filosofiskos, ekonomiskos un politiskos uzskatus [[Ļeņinisms|ļeņinisma]] traktējumā. Tulkojis "Komunistisko manifestu", Marksa runas piesēdētāju tiesā 1849. gada 7. februārī, "Par Hēgeļa tiesību filozofijas kritiku" u.c. Sarakstījis "Komunistiskais manifests un tā liktenis Krievijā" (1907.), "Par marksisma vēsturi Krievijā" (1908.) - kuros izklāstīja savu skatījumu uz kreiso ideju izplatīšanās vēsturi Krievijas impērijā, - daudz publikāciju par stihiskumu un organizētību strādnieku kustībā, agrāro jautājumu, konkurējošo filosofisko un politisko uzskatu kritiku utt. Daudz publicējās mākslas un literatūras kritikas jomā, postulē∆ot daiļdarbu sabiedrisko jēgu, mākslas organizējošo lomu revolucionāro ideālu izplatīšanā, tās šķirisko būtību, propanējot kultūrai it kā piemītošo dziļi politisko saturu un jēgu. | |
[[Kategorija:V]] | [[Kategorija:V]] | ||
Versija, kas saglabāta 2011. gada 15. septembris, plkst. 12.42
Vaclavs Vorovskis (Воровский, Вацлав Вацлавович, 1871.-1923.) - publicists, viens no pirmajiem lielinieciskajiem literatūrkritiķiem Krievijā, KSFPR un PSRS diplomāts.
Dzimis 1871. gada 15.(27.) oktobrī Maskavā, Krievijas impērijā. Pamatizglītību guvis vietējās luterāņu baznīcas draudzes skolā. 1890. gadā uzsāka studijas Maskavas universitātes Fizikas un matemātikas nodaļā, bet nākamajā gadā skolu pameta, uzsākot studijas Maskavas Tehniskajā augstskolā (Московское техническое училище). Jau studiju gados pievērsās marksismam. 1897. gadā arestēts un izsūtīts uz Vjatkas guberņu. Emigrējis uz Šveici, kur apmetās uz dzīvi Ženēvā. 1903. gadā iestājās Krievijas sociāldemokrātu partijā, aktīvs tās biedrs. 1905. gadā atgriezās Krievijā, Pēterburgā, kur aktīvi iesaistījās 1905. gada revolūcijas notikumos, aktīvi publicējās, organizēja nelegālu ieroču iegādi. Vairākkārt arerstēts, tiesāts, izsūtīts. 1915.-1916. gadā dzīvoja Maskavā, strādāja "Siemens" rūpnīcā (завод "Сименс-Шуккерт"), darbojās publicistikā (literatūrkritika un politiski feļetoni) ar pseidonīmiem "Fauns" (Фавн), "Profāns" (Профан) u.c. 1917. gada Februāra revolūciju sagaidīja Stokholmā, kur bija KSDSP(l) aizrobežu biroja centrālās komitejas (Заграничное бюро ЦК РСДРП(б)) loceklis, organizēja finanšu līdzekļu vākšanu lielinieku partijai. Pēc Oktobra revolūcijas iecelts par KSFPR politisko pārstāvi (полпред) jeb vēstnieku Skandināvijā, no kurienes atgriezās dzimtenē 1919. gadā.
Viens no vadošajiem marksisma ideju propagandētājiem. Biogrāfiskajos darbos par Marksu ("Vēstule no Berlīnes", 1908., "Kārlis Markss", 1917. u.c.) izklāstīja marksisma pamatlicēju filosofiskos, ekonomiskos un politiskos uzskatus ļeņinisma traktējumā. Tulkojis "Komunistisko manifestu", Marksa runas piesēdētāju tiesā 1849. gada 7. februārī, "Par Hēgeļa tiesību filozofijas kritiku" u.c. Sarakstījis "Komunistiskais manifests un tā liktenis Krievijā" (1907.), "Par marksisma vēsturi Krievijā" (1908.) - kuros izklāstīja savu skatījumu uz kreiso ideju izplatīšanās vēsturi Krievijas impērijā, - daudz publikāciju par stihiskumu un organizētību strādnieku kustībā, agrāro jautājumu, konkurējošo filosofisko un politisko uzskatu kritiku utt. Daudz publicējās mākslas un literatūras kritikas jomā, postulē∆ot daiļdarbu sabiedrisko jēgu, mākslas organizējošo lomu revolucionāro ideālu izplatīšanā, tās šķirisko būtību, propanējot kultūrai it kā piemītošo dziļi politisko saturu un jēgu.
