Vorovskis Vaclavs

No ''Vēsture''
Versija 2011. gada 15. septembris, plkst. 12.23, kādu to atstāja Buks Artis (Diskusija | devums)
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Vaclavs Vorovskis (1871.-1923.) - publicists, viens no pirmajiem lielinieciskajiem literatūrkritiķiem Krievijā, KSFPR un PSRS diplomāts.

1891.-1897. gadā studēja Maskavas universitātē un Maskavas Tehniskajā augstskolā. 1903. gadā iestājās Krievijas sociāldemokrātu partijā, aktīvs tās biedrs. Pēc Oktobra revolūcijas strādāja KSFPR, pēc tam PSRS diplomātiskajā dienestā. Viens no vadošajiem marksisma ideju propagandētājiem. Biogrāfiskajos darbos par Marksu ("Vēstule no Berlīnes", 1908., "Kārlis Markss", 1917. u.c.) izklāstīja marksisma pamatlicēju filosofiskos, ekonomiskos un politiskos uzskatus ļeņinisma traktējumā. Tulkojis "Komunistisko manifestu", Marksa runas piesēdētāju tiesā 1849. gada 7. februārī, "Par Hēgeļa tiesību filozofijas kritiku" u.c. Sarakstījis "Komunistiskais manifests un tā liktenis Krievijā" (1907.), "Par marksisma vēsturi Krievijā" (1908.) - kuros izklāstīja savu skatījumu uz kreiso ideju izplatīšanās vēsturi Krievijas impērijā, - daudz publikāciju par stihiskumu un organizētību strādnieku kustībā, agrāro jautājumu, konkurējošo filosofisko un politisko uzskatu kritiku utt. Daudz publicējās mākslas un liyteratūras kritikas jomā, postulē∆ot daiļdarbu sabiedrisko jēgu, mākslas organizējošo lomu revolucionāro ideālu izplatīšanā, tās šķirisko būtību, propanējot kultūrai it kā piemītošo dziļi politisko saturu un jēgu.