Atšķirības starp "Vulfi" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
[[Attēls:Wulff_von_Serbigall_Wappen.png|right|thumb|200px|fon Vulfu no Cirgales ģerbonis]] | [[Attēls:Wulff_von_Serbigall_Wappen.png|right|thumb|200px|fon Vulfu no Cirgales ģerbonis]] | ||
[[Attēls:Wulff_von_Parzemois_Wappen.png|right|thumb|200px|fon Vulfu no Parcemoisas ģerbonis]] | [[Attēls:Wulff_von_Parzemois_Wappen.png|right|thumb|200px|fon Vulfu no Parcemoisas ģerbonis]] | ||
| − | [[Barons|baroni]] '''fon Vulfi''' (vc. ''von Wulff''; kr. ''фон Вульф'') - [[Livonija]]s muižnieku dzimta. Pirmais dzimtas pārstāvis ieradās Vidzemē no Prūsijas 1698. gadā, bija Johans Vulfs (1663.–1748.), kurš nomāja | + | [[Barons|baroni]] '''fon Vulfi''' (vc. ''von Wulff''; kr. ''фон Вульф'') - [[Livonija]]s muižnieku dzimta. Pirmais dzimtas pārstāvis ieradās Vidzemē no Prūsijas 1698. gadā, bija Johans Vulfs (1663.–1748.), kurš nomāja Zerbigales (''Serbigall'', mūsd. Cirgaļi) jeb Aumeistaru muižu (kuru nopirka 1737. gadā) un Gaujienas pilsmuižu (kuru nopirka 1818. gadā), vēlāk iegādājās citus īpašumus. 1704. gadā Vulfs pierādīja savu seno izcelsmi un dzimta - fon Vulfi no Cirgales (''von Wulff a.d.H. Serbigall''), - tika ierakstīta Vidzemes bruņniecības matrikulā, bet karalis Kārlis XII piešķīra fon Vulfam barona titulu. |
Ar 1725. gada [[Krievijas impērijas Senāts|Senāta]] ukazu bijušais Zviedrijas, bet nu Krievijas impērijas armijas virsnieks Peters fon Vulfs no Parces muižas (''von Wulff a.d.H. Parzemois'', no mūsd. Partsi, Igaunijā) saņēma tiesības uz Krievijas impērijas barona titulu, taču šis dzimtas atzars ātri iznīka. | Ar 1725. gada [[Krievijas impērijas Senāts|Senāta]] ukazu bijušais Zviedrijas, bet nu Krievijas impērijas armijas virsnieks Peters fon Vulfs no Parces muižas (''von Wulff a.d.H. Parzemois'', no mūsd. Partsi, Igaunijā) saņēma tiesības uz Krievijas impērijas barona titulu, taču šis dzimtas atzars ātri iznīka. | ||
Versija, kas saglabāta 2013. gada 22. augusts, plkst. 16.22
baroni fon Vulfi (vc. von Wulff; kr. фон Вульф) - Livonijas muižnieku dzimta. Pirmais dzimtas pārstāvis ieradās Vidzemē no Prūsijas 1698. gadā, bija Johans Vulfs (1663.–1748.), kurš nomāja Zerbigales (Serbigall, mūsd. Cirgaļi) jeb Aumeistaru muižu (kuru nopirka 1737. gadā) un Gaujienas pilsmuižu (kuru nopirka 1818. gadā), vēlāk iegādājās citus īpašumus. 1704. gadā Vulfs pierādīja savu seno izcelsmi un dzimta - fon Vulfi no Cirgales (von Wulff a.d.H. Serbigall), - tika ierakstīta Vidzemes bruņniecības matrikulā, bet karalis Kārlis XII piešķīra fon Vulfam barona titulu.
Ar 1725. gada Senāta ukazu bijušais Zviedrijas, bet nu Krievijas impērijas armijas virsnieks Peters fon Vulfs no Parces muižas (von Wulff a.d.H. Parzemois, no mūsd. Partsi, Igaunijā) saņēma tiesības uz Krievijas impērijas barona titulu, taču šis dzimtas atzars ātri iznīka.
