Atšķirības starp "Zaini-Vitgenšteini" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
2. rindiņa: 2. rindiņa:
 
'''Cu Saini un Vitgenšteini''' (vc. ''zy Sayn und Wittgenstein'', kr. ''Сайн Витгенштейн'') – sena vācu [[bruņniecība]]s dzimta Vestfālenē, Sainas un Vitgenšteinas (''Sayn und Wittgenstein'') grāfistes kungi.
 
'''Cu Saini un Vitgenšteini''' (vc. ''zy Sayn und Wittgenstein'', kr. ''Сайн Витгенштейн'') – sena vācu [[bruņniecība]]s dzimta Vestfālenē, Sainas un Vitgenšteinas (''Sayn und Wittgenstein'') grāfistes kungi.
  
Vairāki šīs dzimtas atzari apmetās uz dzīvi arī Baltijā. Pirmais bija Prūsijas armijas virsnieks [[grāfs]] Kristians (''Christian Ludwig Kasimir Graf zu Sayn un Wittgenstein Berleburg''), kurš 1761. gadā krita krievu gūstā, bet pēc tam palika Krievijas impērijas dienestā. Tā dēls, Krievijas armijas [[feldmaršals]] Pēteris (''Peter Graf zu Sayn un Wittgenstein Berleburg'', kr. ''граф Петр Христианович Витгенштейн'', 1768—1842) 1834. gadā saņēma Prūsijas karalistes [[Firsts|firsta]] titulu.
+
Vairāki šīs dzimtas atzari apmetās uz dzīvi arī Baltijā. Pirmais bija Prūsijas armijas virsnieks [[grāfs]] Kristians (''Christian Ludwig Kasimir Graf zu Sayn un Wittgenstein Berleburg''), kurš 1761. gadā krita krievu gūstā, bet pēc tam palika Krievijas impērijas dienestā. Tā dēls, Krievijas armijas [[feldmaršals]] Pēteris (''Peter Graf zu Sayn un Wittgenstein Berleburg'', kr. ''граф Петр Христианович Витгенштейн'', 1768-1842) 1834. gadā saņēma Prūsijas karalistes [[Firsts|firsta]] titulu, bet mazdēls Ludvigs (''Ludwig Adolf Friedrich'', kr. ''Лев Петрович Витгенштейн'', 1799-1866), viens no bagātākajiem cilvēkiem impērijā, iegādājās Sainas pilsdrupas un 1861. gadā no Prūsijas karaļa saņēma firstu Sainu Vitgenšteinu Sainu titulu (''Fürst zu Sayn-Wittgenstein-Sayn'').
  
 
1747. gadā [[Vidzemes bruņniecības matrikulā]] tika ierakstīti firsti '''Cu Saini Vitgenšteini Saini''' (''zu Sayn-Wittgenstein-Sayn''), 1814. gadā arī firsti '''Cu Saini un Vitgenšteini''' (''cu Sayn und Wittgenstein'') un grāfi '''Cu Saini Vitgenšteini Berleburgi Ludvigsburgi''' (''zu Sayn-Wittgenstein-Berleburg-Ludwigsburg''); 1817. gadā [[Kurzemes bruņniecības matrikulā]] tika ierakstīti firsti Cu Saini un Vitgenšteini, firsti Cu Saini Vitgenšteini, grāfi Cu Saini Vitgenšteini Berleburgi Ludvigsburgi, bet 1840. gadā – Cu Saini Vitgenšteini Saini. 1812. gadā Cu Saini un Vitgenšteini, kā arī Cu Saini Vitgenšteini Berleburgi Ludvigsburgi ierakstīti [[Igaunijas bruņniecības matrikulā]].  
 
1747. gadā [[Vidzemes bruņniecības matrikulā]] tika ierakstīti firsti '''Cu Saini Vitgenšteini Saini''' (''zu Sayn-Wittgenstein-Sayn''), 1814. gadā arī firsti '''Cu Saini un Vitgenšteini''' (''cu Sayn und Wittgenstein'') un grāfi '''Cu Saini Vitgenšteini Berleburgi Ludvigsburgi''' (''zu Sayn-Wittgenstein-Berleburg-Ludwigsburg''); 1817. gadā [[Kurzemes bruņniecības matrikulā]] tika ierakstīti firsti Cu Saini un Vitgenšteini, firsti Cu Saini Vitgenšteini, grāfi Cu Saini Vitgenšteini Berleburgi Ludvigsburgi, bet 1840. gadā – Cu Saini Vitgenšteini Saini. 1812. gadā Cu Saini un Vitgenšteini, kā arī Cu Saini Vitgenšteini Berleburgi Ludvigsburgi ierakstīti [[Igaunijas bruņniecības matrikulā]].  

Versija, kas saglabāta 2017. gada 23. aprīlis, plkst. 18.12

grāfi cu Saini Vitgenšteini Berleburgi

Cu Saini un Vitgenšteini (vc. zy Sayn und Wittgenstein, kr. Сайн Витгенштейн) – sena vācu bruņniecības dzimta Vestfālenē, Sainas un Vitgenšteinas (Sayn und Wittgenstein) grāfistes kungi.

Vairāki šīs dzimtas atzari apmetās uz dzīvi arī Baltijā. Pirmais bija Prūsijas armijas virsnieks grāfs Kristians (Christian Ludwig Kasimir Graf zu Sayn un Wittgenstein Berleburg), kurš 1761. gadā krita krievu gūstā, bet pēc tam palika Krievijas impērijas dienestā. Tā dēls, Krievijas armijas feldmaršals Pēteris (Peter Graf zu Sayn un Wittgenstein Berleburg, kr. граф Петр Христианович Витгенштейн, 1768-1842) 1834. gadā saņēma Prūsijas karalistes firsta titulu, bet mazdēls Ludvigs (Ludwig Adolf Friedrich, kr. Лев Петрович Витгенштейн, 1799-1866), viens no bagātākajiem cilvēkiem impērijā, iegādājās Sainas pilsdrupas un 1861. gadā no Prūsijas karaļa saņēma firstu Sainu Vitgenšteinu Sainu titulu (Fürst zu Sayn-Wittgenstein-Sayn).

1747. gadā Vidzemes bruņniecības matrikulā tika ierakstīti firsti Cu Saini Vitgenšteini Saini (zu Sayn-Wittgenstein-Sayn), 1814. gadā arī firsti Cu Saini un Vitgenšteini (cu Sayn und Wittgenstein) un grāfi Cu Saini Vitgenšteini Berleburgi Ludvigsburgi (zu Sayn-Wittgenstein-Berleburg-Ludwigsburg); 1817. gadā Kurzemes bruņniecības matrikulā tika ierakstīti firsti Cu Saini un Vitgenšteini, firsti Cu Saini Vitgenšteini, grāfi Cu Saini Vitgenšteini Berleburgi Ludvigsburgi, bet 1840. gadā – Cu Saini Vitgenšteini Saini. 1812. gadā Cu Saini un Vitgenšteini, kā arī Cu Saini Vitgenšteini Berleburgi Ludvigsburgi ierakstīti Igaunijas bruņniecības matrikulā.