Atšķirības starp "Zalcas" versijām
m |
|||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
[[Attēls:Saltza_Baron_Wappen.png|right|thumb|200px|baroni]] | [[Attēls:Saltza_Baron_Wappen.png|right|thumb|200px|baroni]] | ||
| − | '''fon Zalcas''' (vc. ''von Saltza'', kr. ''фон Зальца'') – sena vācu izcelsmes (Tīringene) [[bruņniecība]]s dzimta vācu zemēs un Zviedrijā, un tās [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] atzars [[Livonija|Livonijā]], vēlāk [[Kurzemes un Zemgales hercogiste|Kurzemes un Zemgales hercogistē]] un Krievijas impērijas [[Kurzemes guberņa|Kurzemes guberņā]], Igaunijas guberņā un Iekškrievijā (Novgoroda, Pēterburga). | + | '''fon Zalcas''' jeb '''Zalci''' (vc. ''von Saltza'', kr. ''фон Зальца'') – sena vācu izcelsmes (Tīringene) [[bruņniecība]]s dzimta vācu zemēs un Zviedrijā, un tās [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] atzars [[Livonija|Livonijā]], vēlāk [[Kurzemes un Zemgales hercogiste|Kurzemes un Zemgales hercogistē]] un Krievijas impērijas [[Kurzemes guberņa|Kurzemes guberņā]], Igaunijas guberņā un Iekškrievijā (Novgoroda, Pēterburga). |
Baltijā pirmie dzimtas pārstāvji apmetušies XVII gs. 1755. gadā Jenšēpingas lēnes gubernators Jakobs fon Zalca (''Jakob Ludvig von Saltza'', 1685-1763) saņēma Zviedrijas karalistes [[Brīvkungs|brīvkunga]] titulu un ģerboni. 1746. gadā fon Zalcas un baroni Zalcas ierakstīti Igaunijas bruņniecības matrikulā, bet 1823. gadā fon Zalcas ierakstīti [[Kurzemes bruņniecības matrikulā]]. | Baltijā pirmie dzimtas pārstāvji apmetušies XVII gs. 1755. gadā Jenšēpingas lēnes gubernators Jakobs fon Zalca (''Jakob Ludvig von Saltza'', 1685-1763) saņēma Zviedrijas karalistes [[Brīvkungs|brīvkunga]] titulu un ģerboni. 1746. gadā fon Zalcas un baroni Zalcas ierakstīti Igaunijas bruņniecības matrikulā, bet 1823. gadā fon Zalcas ierakstīti [[Kurzemes bruņniecības matrikulā]]. | ||
Pašreizējā versija, 2017. gada 3. augusts, plkst. 20.06
fon Zalcas jeb Zalci (vc. von Saltza, kr. фон Зальца) – sena vācu izcelsmes (Tīringene) bruņniecības dzimta vācu zemēs un Zviedrijā, un tās vācbaltiešu atzars Livonijā, vēlāk Kurzemes un Zemgales hercogistē un Krievijas impērijas Kurzemes guberņā, Igaunijas guberņā un Iekškrievijā (Novgoroda, Pēterburga).
Baltijā pirmie dzimtas pārstāvji apmetušies XVII gs. 1755. gadā Jenšēpingas lēnes gubernators Jakobs fon Zalca (Jakob Ludvig von Saltza, 1685-1763) saņēma Zviedrijas karalistes brīvkunga titulu un ģerboni. 1746. gadā fon Zalcas un baroni Zalcas ierakstīti Igaunijas bruņniecības matrikulā, bet 1823. gadā fon Zalcas ierakstīti Kurzemes bruņniecības matrikulā.
No zināmākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: Vācu ordeņa lielmestrs (1209-1239) Hermanis fon Zalca (Hermann von Saltza, 1162-1239); Zviedrijas armijas pulkvedis, Hallandes gubernators Hugo fon Zalca (Hugo Herman von Saltza, 1726-1785); Krievijas impērijas infantērijas ģenerālis, Dienvidrietumu frontes 1. pasaules karā komandieris barons Antons fon Zalca (Anton von Saltza, kr. Антон Егорович Зальца, 1843-1916); Igaunijas kara flotes komandieris (1925-1932) admirālis barons Hermans fon Zalca (Hermann Alexander Eduard Baron von Saltza, 1885-1946); gleznotājs Karls fon Zalca (Carl Fredrik von Saltza, 1858-1905).
Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas Penkules (Pankelhof) u.c. muižas.
