Atšķirības starp "Zariņš Rihards" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
2. rindiņa: 2. rindiņa:
 
'''Richards Zariņš''' (1913-2006), luterāņu mācītājs, latviešu trimdas sabiedrisks darbinieks.
 
'''Richards Zariņš''' (1913-2006), luterāņu mācītājs, latviešu trimdas sabiedrisks darbinieks.
  
Pēc Latvijas Universitātes Teoloģijas fakultātes absolvēšanas un ordinēšanas 1930. gadu beigās sāka kalpot Rīgas Doma baznīcas draudzē. 1944. gada oktobrī, līdz ar lielāko daļu latviešu inteliģences, ar ģimeni bēga no tuvojošās Sarkanās Armijas uz Skandināviju. Nodarbojās ar latviešu bēgļu garīgo aprūpi Dānijā, tad pārcēlās uz ASV. 1946. gadā kļuva par Ņujorkas latviešu draudzes mācītāju, un amatu ieņēma līdz aiziešanai pensijā 1989. gadā.  
+
Pēc Latvijas Universitātes Teoloģijas fakultātes absolvēšanas un ordinēšanas 1930. gadu beigās sāka kalpot Rīgas Doma baznīcas draudzē. 1944. gada oktobrī, līdz ar lielāko daļu latviešu inteliģences, ar ģimeni bēga no tuvojošās Sarkanās Armijas uz Skandināviju. Nodarbojās ar latviešu bēgļu garīgo aprūpi Dānijā, tad pārcēlās uz ASV. 1946. gadā kļuva par Ņujorkas latviešu draudzes mācītāju, un amatu ieņēma līdz aiziešanai pensijā 1989. gadā. Pateicoties Zariņa diplomātiskajām un organizatoriskajām spējām un tamdēļ iegūtajai popularitātei, Ņujorkas draudze atšķirībā no daudzām citām ilgi saglabāja vienotību, ieguva nekustamos īpašumus un izcēlās ar ārkārtīgi plašu un sazarotu sabiedrisko un kultūras dzīvi. Šo draudzi uz pārējo fona uzskata par fenomenu, kas radies, tieši pateicoties Zariņa personībai un rakstura īpašībām.
  
 
[[Kategorija:Z]]
 
[[Kategorija:Z]]

Versija, kas saglabāta 2018. gada 20. februāris, plkst. 14.54

1979.

Richards Zariņš (1913-2006), luterāņu mācītājs, latviešu trimdas sabiedrisks darbinieks.

Pēc Latvijas Universitātes Teoloģijas fakultātes absolvēšanas un ordinēšanas 1930. gadu beigās sāka kalpot Rīgas Doma baznīcas draudzē. 1944. gada oktobrī, līdz ar lielāko daļu latviešu inteliģences, ar ģimeni bēga no tuvojošās Sarkanās Armijas uz Skandināviju. Nodarbojās ar latviešu bēgļu garīgo aprūpi Dānijā, tad pārcēlās uz ASV. 1946. gadā kļuva par Ņujorkas latviešu draudzes mācītāju, un amatu ieņēma līdz aiziešanai pensijā 1989. gadā. Pateicoties Zariņa diplomātiskajām un organizatoriskajām spējām un tamdēļ iegūtajai popularitātei, Ņujorkas draudze atšķirībā no daudzām citām ilgi saglabāja vienotību, ieguva nekustamos īpašumus un izcēlās ar ārkārtīgi plašu un sazarotu sabiedrisko un kultūras dzīvi. Šo draudzi uz pārējo fona uzskata par fenomenu, kas radies, tieši pateicoties Zariņa personībai un rakstura īpašībām.