Atšķirības starp "Zengeri" versijām
No ''Vēsture''
(jauns ieraksts) |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | fon '''Zengeri''' (''von Sänger, von Saenger'') - [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] muižnieku dzimta Krievijas impērijas [[Vidzemes guberņa|Vidzemes guberņā]]. | + | fon '''Zengeri''' (''von Sänger, von Saenger'') - vācu izcelsmes (Saksija) [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] muižnieku dzimta Krievijas impērijas [[Vidzemes guberņa|Vidzemes guberņā]]. Dzimtas aizsācējs bija Karls Fridrihs fon Zengers (1734-1817), kurš ieradās [[Kurzemes un Zemgales hercogiste|Kurzemes un Zemgales hercogistē]], būdams hercoga [[Karls no Saksijas, Kurzemes hercogs|Saksijas Kārļa]] (1733-1796) svītā. Kļuvis par Nīcas kroņa mežniecības galveno mežsargu, apprecējās ar Zuzannu Špicmaheri (1743-1815), laulībā piedzima 4 bērni. Tā dēls Karls Ludvigs Zengers 1789. gadā saņēma Sv. Romas impērijas dižciltību, ģerboni un tiesības uz uzvārda priedēkli "fon". 1809. gadā viņš no parādos ieslīgušā Georga Kristofa fon Meka pārņēma tā kreditors [[Liepupe]]s muižu (juridiski Zengeri par Liepupes īpašniekiem kļuva 1829. gadā). |
[[Kategorija:Baltijas aristokrātija]] | [[Kategorija:Baltijas aristokrātija]] | ||
Versija, kas saglabāta 2015. gada 25. oktobris, plkst. 18.42
fon Zengeri (von Sänger, von Saenger) - vācu izcelsmes (Saksija) vācbaltiešu muižnieku dzimta Krievijas impērijas Vidzemes guberņā. Dzimtas aizsācējs bija Karls Fridrihs fon Zengers (1734-1817), kurš ieradās Kurzemes un Zemgales hercogistē, būdams hercoga Saksijas Kārļa (1733-1796) svītā. Kļuvis par Nīcas kroņa mežniecības galveno mežsargu, apprecējās ar Zuzannu Špicmaheri (1743-1815), laulībā piedzima 4 bērni. Tā dēls Karls Ludvigs Zengers 1789. gadā saņēma Sv. Romas impērijas dižciltību, ģerboni un tiesības uz uzvārda priedēkli "fon". 1809. gadā viņš no parādos ieslīgušā Georga Kristofa fon Meka pārņēma tā kreditors Liepupes muižu (juridiski Zengeri par Liepupes īpašniekiem kļuva 1829. gadā).
