Atšķirības starp "Zengeri" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
fon '''Zengeri''' (''von Sänger, von Saenger'') - vācu izcelsmes (Saksija) [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] muižnieku dzimta Krievijas impērijas [[Vidzemes guberņa|Vidzemes guberņā]]. Dzimtas aizsācējs bija Karls Fridrihs fon Zengers (1734-1817), kurš ieradās [[Kurzemes un Zemgales hercogiste|Kurzemes un Zemgales hercogistē]], būdams hercoga [[Karls no Saksijas, Kurzemes hercogs|Saksijas Kārļa]] (1733-1796) svītā. Kļuvis par Nīcas kroņa mežniecības galveno mežsargu, apprecējās ar Zuzannu Špicmaheri (1743-1815), laulībā piedzima 4 bērni (Karls Ludvigs, Fridrihs Arnolds, Adelheide un Eulālija). Karls Ludvigs Zengers 1789. gadā saņēma Sv. Romas impērijas dižciltību, ģerboni un tiesības uz uzvārda priedēkli "fon". Apprecējās ar Ģertrūdi Šēnbergu (1762-1822). 1809. gadā Karls Johans fon Zengers no parādos ieslīgušā Georga Kristofa [[Meki|fon Meka]] pārņēma tā kreditors [[Liepupe]]s muižu (juridiski Zengeri par Liepupes [[fideikomisa]]s īpašniekiem kļuva 1829. gadā). 1855. gadā Karla Ludviga vecākais dēls Karls fon Zengers (1826-?) salaulājās ar Henrieti fon Zengeri (1832-1913), bet Fridriha Arnolda dēls Fridrihs Karls (1829-1895) - ar Šarloti Doroteju fon Aderkasu (1843-1916). Kopš 1887.gada Liepupes kungs un dzimtas galva bija Fridrihs fon Zengers (1860-1944) | fon '''Zengeri''' (''von Sänger, von Saenger'') - vācu izcelsmes (Saksija) [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] muižnieku dzimta Krievijas impērijas [[Vidzemes guberņa|Vidzemes guberņā]]. Dzimtas aizsācējs bija Karls Fridrihs fon Zengers (1734-1817), kurš ieradās [[Kurzemes un Zemgales hercogiste|Kurzemes un Zemgales hercogistē]], būdams hercoga [[Karls no Saksijas, Kurzemes hercogs|Saksijas Kārļa]] (1733-1796) svītā. Kļuvis par Nīcas kroņa mežniecības galveno mežsargu, apprecējās ar Zuzannu Špicmaheri (1743-1815), laulībā piedzima 4 bērni (Karls Ludvigs, Fridrihs Arnolds, Adelheide un Eulālija). Karls Ludvigs Zengers 1789. gadā saņēma Sv. Romas impērijas dižciltību, ģerboni un tiesības uz uzvārda priedēkli "fon". Apprecējās ar Ģertrūdi Šēnbergu (1762-1822). 1809. gadā Karls Johans fon Zengers no parādos ieslīgušā Georga Kristofa [[Meki|fon Meka]] pārņēma tā kreditors [[Liepupe]]s muižu (juridiski Zengeri par Liepupes [[fideikomisa]]s īpašniekiem kļuva 1829. gadā). 1855. gadā Karla Ludviga vecākais dēls Karls fon Zengers (1826-?) salaulājās ar Henrieti fon Zengeri (1832-1913), bet Fridriha Arnolda dēls Fridrihs Karls (1829-1895) - ar Šarloti Doroteju fon Aderkasu (1843-1916). Kopš 1887.gada Liepupes kungs un dzimtas galva bija Fridrihs fon Zengers (1860-1944) | ||
| − | No ievērojamākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: mecenāts, [[Rīgas Literāri praktiskā pilsoņu biedrība|Rīgas Literāri praktiskās pilsoņu biedrības]] (''Literärisch-praktische Bürgerverbindung'') aktīvs loceklis un grāmatu vācējs Karls fon Zengers (1826-1892?); visai zināmā gleznotāja Lūcija fon Zengere (1861-1940); Rīgas līča piekrastes kravas un pasažieru kuģniecības attīstītājs Fridrihs fon Zengers (1860-1944). | + | No ievērojamākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: mecenāts, [[Rīgas Literāri praktiskā pilsoņu biedrība|Rīgas Literāri praktiskās pilsoņu biedrības]] (''Literärisch-praktische Bürgerverbindung'') aktīvs loceklis un grāmatu vācējs Karls fon Zengers (1826-1892?); visai zināmā gleznotāja Lūcija fon Zengere (1861-1940); Rīgas līča piekrastes kravas un pasažieru kuģniecības attīstītājs, redērejas "Pernigel" viens no īpašniekiem Fridrihs fon Zengers (1860-1944). |
[[Kategorija:Baltijas aristokrātija]] | [[Kategorija:Baltijas aristokrātija]] | ||
Versija, kas saglabāta 2015. gada 25. oktobris, plkst. 19.02
fon Zengeri (von Sänger, von Saenger) - vācu izcelsmes (Saksija) vācbaltiešu muižnieku dzimta Krievijas impērijas Vidzemes guberņā. Dzimtas aizsācējs bija Karls Fridrihs fon Zengers (1734-1817), kurš ieradās Kurzemes un Zemgales hercogistē, būdams hercoga Saksijas Kārļa (1733-1796) svītā. Kļuvis par Nīcas kroņa mežniecības galveno mežsargu, apprecējās ar Zuzannu Špicmaheri (1743-1815), laulībā piedzima 4 bērni (Karls Ludvigs, Fridrihs Arnolds, Adelheide un Eulālija). Karls Ludvigs Zengers 1789. gadā saņēma Sv. Romas impērijas dižciltību, ģerboni un tiesības uz uzvārda priedēkli "fon". Apprecējās ar Ģertrūdi Šēnbergu (1762-1822). 1809. gadā Karls Johans fon Zengers no parādos ieslīgušā Georga Kristofa fon Meka pārņēma tā kreditors Liepupes muižu (juridiski Zengeri par Liepupes fideikomisas īpašniekiem kļuva 1829. gadā). 1855. gadā Karla Ludviga vecākais dēls Karls fon Zengers (1826-?) salaulājās ar Henrieti fon Zengeri (1832-1913), bet Fridriha Arnolda dēls Fridrihs Karls (1829-1895) - ar Šarloti Doroteju fon Aderkasu (1843-1916). Kopš 1887.gada Liepupes kungs un dzimtas galva bija Fridrihs fon Zengers (1860-1944)
No ievērojamākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: mecenāts, Rīgas Literāri praktiskās pilsoņu biedrības (Literärisch-praktische Bürgerverbindung) aktīvs loceklis un grāmatu vācējs Karls fon Zengers (1826-1892?); visai zināmā gleznotāja Lūcija fon Zengere (1861-1940); Rīgas līča piekrastes kravas un pasažieru kuģniecības attīstītājs, redērejas "Pernigel" viens no īpašniekiem Fridrihs fon Zengers (1860-1944).
