Atšķirības starp "Ziemeļlatvijas brigāde" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
 
(8 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas)
1. rindiņa: 1. rindiņa:
Latvijas armijas '''Ziemeļlatvijas brigāde''' - no etbiskajiem latviešiem izveidots formējums Igaunijas armijas sastāvā [[Latvijas Neatkarības karš|Latvijas Neatkarības kara]] laikā, izveidots Tērbatā, 1919. gada 31. martā ar Igaunijas armijas virspavēlnieka ģenerāļa Laidonera pavēi Nr.1465., mobilizējot<ref>Brīvprātīgo "mobilizācija Igaunijā, kā ari Ziemeļ-Latvijā norisinājās gludi. Pašā mobilizācijas sākumā tika nošauts kāds pretmobilizacijas agitators Moizevilē, pēc tam visa aģitēšana beidzās un nevienam nenāca prātā neierasties uz mobilizaciju" - 1919. gada 12. martā uz Liepāju no Rēveles ziņoja Zemitāns. - LVVA, 1468. f., 1. apr., Nr. 130., 109. lp.</ref> Igaunijas armijas kontrolē esošajā teritorijā latviešu vīriešus karadienestam derīgā vecumā. Administratīvi atradās [[Latvijas Pagaidu valdība]]s Apsardzības ministra pakļautībā, militārā ziņā atradās Igaunijas armijas apgādībā un militārā pakļautībā. Brigādes komandieris [[Zemitāns Jorģis|J.Zemitāns]], štāba priekšnieks [[Ozols Voldemārs|V.Ozols]], artilērijas komandieris pulkvedis-leitnants E.Kalniņš, operatīvās daļas priekšnieks kapitans M.Hartmanis, intendants P.Liepiņš. 3 kajnieku pulki (2 vai 3 bataljoni katrā), Ziemeļlatvijas partizanu pulks (pareizāk, nodaļa), un 2 rezerves bataljoni, ka ari 3 artilērijas baterijas, 1 neliels eskadrons un 1 bruņotais vilciens. 1919. gada jūnijā vēl nenokomplektētās brigādes sastāvā ietilpa:
+
'''Ziemeļlatvijas brigāde''' - no etniskajiem latviešiem izveidots formējums Igaunijas armijas sastāvā [[Latvijas Neatkarības karš|Latvijas Neatkarības kara]] laikā, izveidots Tērbatā (mūsd. Tartu), 1919. gada 31. martā ar Igaunijas armijas virspavēlnieka ģenerāļa Laidonera pavēli Nr.1465., mobilizējot Igaunijas armijas kontrolē esošajā teritorijā latviešu vīriešus karadienestam derīgā vecumā.  
* [[Valmieras kājnieku pulks|1. Valmieras kājnieku pulks]] (~1100 vīru);
+
 
 +
Artilērijas komandieris pulkvedis-leitnants E.Kalniņš, operatīvās daļas priekšnieks kapitans M.Hartmanis, intendants P.Liepiņš. Formālais komandieris [[Zemitāns Jorģis|J.Zemitāns]]. 1919. gada jūlijā [[brigāde]]s sastāvā ietilpa:
 +
* komplektēšanas sākuma stadijā [[Valmieras kājnieku pulks|1. Valmieras kājnieku pulks]] (~1100 vīru);
 
* [[Cēsu kājnieku pulks|2. Cēsu kājnieku pulks]] (~1700 vīru);
 
* [[Cēsu kājnieku pulks|2. Cēsu kājnieku pulks]] (~1700 vīru);
 
* [[Ziemeļlatvijas partizānu pulks]] (~200 vīru);
 
* [[Ziemeļlatvijas partizānu pulks]] (~200 vīru);
7. rindiņa: 9. rindiņa:
 
* [[Latvijas armijas 1. Valmieras baterija|1. Valmieras]] un [[Latvijas armijas 2. Cēsu baterija|2. Cēsu]] artilērijas baterijas (kopā ~210 vīru);
 
* [[Latvijas armijas 1. Valmieras baterija|1. Valmieras]] un [[Latvijas armijas 2. Cēsu baterija|2. Cēsu]] artilērijas baterijas (kopā ~210 vīru);
  
Brigādes 2. Cēsu kājnieku pulks Igaunijas armijas sastāvā piedalījās 1919. gada jūnija [[Cēsu kaujas|Cēsu kaujās]] ar [[Baltijas landesvērs|Latvijas zemessardzi]].
+
2. Cēsu kājnieku pulks 1919. gada jūnijā atradās frontē pret Sarkano armiju (uz to brīdi vienīgā pilnībā saformētā vienība), taču dažas tā komplektēšanas stadijā esošās rotas piedalījās [[Cēsu kaujas|Cēsu kaujās]] ar [[Baltijas landesvērs|Latvijas zemessardzi]].
 
 
Līdz [[Latvijas armija]]s izveidošanai, vienots uniformas standarts tā arī netika ieviests. Kā atšķirības zīme kalpoja balts apsējs ap labās rokas piedurkni ar nacionālo karodziņu un pulka apzīmējumu, kā arī "saulītes" kokarde (vai arī Krievijas kokarde ar nacionālām krāsām vidū).<ref>Berķis K. Kā ziemeļnieki pirms 15 gadiem devās cīņā par dzimteni. // Militārais apskats. 1934., Nr.5., 787. lpp.</ref>
 
  
1919. gada 15. jūlijā, sakarā ar [[Latvijas armija]]s izveidošanu, brigāde iekļāvās tās sastāvā, izstājoties no Igaunijas armijas pakļautības – tika papildināta un pārveidota par [[Vidzemes divīzija|Vidzemes divīziju]].
+
Līdz [[Latvijas armija]]s izveidošanai, vienots uniformas standarts tā arī netika ieviests. Kā atšķirības zīme kalpoja balts apsējs ap labās rokas piedurkni ar nacionālo karodziņu un pulka apzīmējumu, kā arī "saulītes" kokarde (vai arī Krievijas kokarde ar nacionālām krāsām vidū).<ref>Berķis K. Kā ziemeļnieki pirms 15 gadiem devās cīņā par dzimteni. // Militārais apskats. 1934., Nr.5., 787. lpp.</ref> 1919. gada 15. jūlijā, sakarā ar [[Latvijas armija]]s izveidošanu, brigāde iekļāvās tās sastāvā, izstājoties no Igaunijas armijas pakļautības – tika papildināta un pārveidota par [[Vidzemes divīzija|Vidzemes divīziju]].
  
 
Skat. arī [[Ziemeļlatvijas rezerves bataljons]], [[Dienvidlatvijas brigāde]]
 
Skat. arī [[Ziemeļlatvijas rezerves bataljons]], [[Dienvidlatvijas brigāde]]
53. rindiņa: 53. rindiņa:
  
 
* [http://www.historia.lv/alfabets/B/BA/balodis_janis/memo/dievtur.htm Ģenerāļa Jāņa Baloža atmiņu fragmenti par Brīvības cīņu periodu]
 
* [http://www.historia.lv/alfabets/B/BA/balodis_janis/memo/dievtur.htm Ģenerāļa Jāņa Baloža atmiņu fragmenti par Brīvības cīņu periodu]
 +
* [https://dom-acc.lndb.lv/data/obj/file/16513076.pdf Ziemeļnieki 1919-1969 : Ziemeļlatvijas brīvības cīņu 50 g.  atceres rakstu krājums - 1970]
  
 
[[Kategorija:Latvijas Neatkarības karš]]
 
[[Kategorija:Latvijas Neatkarības karš]]
 
[[Kategorija:Latvijas armijas vienības]]
 
[[Kategorija:Latvijas armijas vienības]]

Pašreizējā versija, 2022. gada 25. jūnijs, plkst. 16.12

Ziemeļlatvijas brigāde - no etniskajiem latviešiem izveidots formējums Igaunijas armijas sastāvā Latvijas Neatkarības kara laikā, izveidots Tērbatā (mūsd. Tartu), 1919. gada 31. martā ar Igaunijas armijas virspavēlnieka ģenerāļa Laidonera pavēli Nr.1465., mobilizējot Igaunijas armijas kontrolē esošajā teritorijā latviešu vīriešus karadienestam derīgā vecumā.

Artilērijas komandieris pulkvedis-leitnants E.Kalniņš, operatīvās daļas priekšnieks kapitans M.Hartmanis, intendants P.Liepiņš. Formālais komandieris J.Zemitāns. 1919. gada jūlijā brigādes sastāvā ietilpa:

2. Cēsu kājnieku pulks 1919. gada jūnijā atradās frontē pret Sarkano armiju (uz to brīdi vienīgā pilnībā saformētā vienība), taču dažas tā komplektēšanas stadijā esošās rotas piedalījās Cēsu kaujās ar Latvijas zemessardzi.

Līdz Latvijas armijas izveidošanai, vienots uniformas standarts tā arī netika ieviests. Kā atšķirības zīme kalpoja balts apsējs ap labās rokas piedurkni ar nacionālo karodziņu un pulka apzīmējumu, kā arī "saulītes" kokarde (vai arī Krievijas kokarde ar nacionālām krāsām vidū).[1] 1919. gada 15. jūlijā, sakarā ar Latvijas armijas izveidošanu, brigāde iekļāvās tās sastāvā, izstājoties no Igaunijas armijas pakļautības – tika papildināta un pārveidota par Vidzemes divīziju.

Skat. arī Ziemeļlatvijas rezerves bataljons, Dienvidlatvijas brigāde

Atsauces un paskaidrojumi

  1. Berķis K. Kā ziemeļnieki pirms 15 gadiem devās cīņā par dzimteni. // Militārais apskats. 1934., Nr.5., 787. lpp.

Literatūra par šo tēmu

  • Kalniņš Ed. Ziemeļlatvijas armijas tapšana. // Militārais apskats. 1933., Nr.2., 179.-190. lpp.
  • Latvijas Brīvības cīņas 1918-1920. Enciklopēdija. - Preses nams: Rīga, 1999., 295. lpp. ISBN 9984-00-395-7
  • Berķis K. Ziemeļlatvijas atbrīvošanas sākums pirms 15 gadiem. // Militārais apskats. 1934., Nr.4., 595.-599. lpp.
  • Berķis K. Kā ziemeļnieki pirms 15 gadiem devās cīņā par dzimteni. // Militārais apskats. 1934., Nr.5., 785.-794. lpp.
  • Berķis K. Kaujas gājiens uz dienvidiem. // Militārais apskats. 1934., Nr.7., 1173.-1183. lpp.
  • Peniķis Mārtiņš. Latvijas armijas sākums un viņas darbība līdz 1919. gada 8. oktobrim. – Rīga, 1927. (1932.)
  • Peniķis Mārtiņš. Latvijas atbrīvošanas kaŗa vēsture. / Peniķis Mārtiņš – Rīga, 1938. (1961., 2005.)
  • Aleksandrs Kalējs, Aleksandrs Plensners. Mūsu armija: tapšanā, valsts izcīnīšanā un tagadējos sasniegumos. – Golts un Jurjāns: Rīga, 1929. – 177 lpp.
  • Plensners Aleksandrs. Latvijas atbrīvošanās. – Rīga, 1929.
  • Radziņš Pēteris. Latvijas atbrīvošanas karš : 1918.-1920. – Rīga, 1921.(1990., 2005.)
  • Vārpa Igors. Latviešu karavīrs zem sarkanbaltsarkanā karoga: No pirmajām pašaizsardzības rotām līdz vienotai Latvijas armijai. – Rīga, 2008.
  • Lāčplēša gara mūžīgums : Latvju Varoņu gaitas : Brīvības cīņu chrestomatija. / red. Fr[icis] Virsaitis - Literatūra: Rīga, 1938. - 266 lpp.
  • Bērziņš P. Latvijas brīvības cīņas 1918-1920. – Rīga, 1928.
  • Ekmane B. Ziemeļlatvijas brigādes veidošanās 1919. gadā: ko par to stāsta Latvijas Kara muzeja krājums? // Latvijas Kara muzeja gadagrāmata VI. – Rīga, 2005. – 192.–211. lpp.

Resursi internetā par šo tēmu