Ēdnīca

No ''Vēsture''
Versija 2014. gada 28. jūnijs, plkst. 06.49, kādu to atstāja Buks Artis (Diskusija | devums)
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Ēdnīca - t.s. sociālistiskās nometnes valstis XX gs. sabiedriskās ēdināšanas iestāde rūpnīcās, lielākos uzņēmumos, valsts iestādēs, izglītības iestādēs, kolhozos vai sovhozos u.c., domāta darbinieku nodrošināšanai ar brokastīm, pusdienām vai vakariņām: siltiem ēdieniem, pusfabrikātiem, kulinārijas un konditorejas izstrādājumiem. Bez kādām atpūtas iespējām, tikai vieta, kur paēst.

Tās saimnieciskās telpas tika plānotas tā, lai varētu pieņemt (apskate, svēršana, kvalitātes pārbaude, daļēja pārkraušana citā tarā) produktus un izejvielas, produktus uzglabāt, apstrādāt līdz puzfabrikātiem, paklaut aukstajai un/vai karstajai apstrādei, produktus sagatavot un sakārtot ēdienā. Provincē ēdnīcas ietilpības standarts paredzēja 25 vietas uz 1000 iedzīvotājiem, izvietojot ēdnīcu ciemata dzīvojamās zonas sabiedriskajā sektorā pie sabiedriskā laukuma vai galvenās ielas, ar automašīnu stāvlaukumu pie tās. Plānojumā bija ieteikts virtuvi un pārējās saimnieciskās telpas iekārtot ēkas ziemeļu spārnā, bet ēdamzāli - dienvidu.

Literatūra par šo tēmu

  • Lauksaimniecības enciklopēdija. II sēj. - Liesma: Rīga, 1966., 13.-16. lpp.