Attēls:Dorotea de Sagan von Biron.png

• Sagānas hercogienes, Kurzemes princeses Dorotejas ģerbonis.
• Blazonējums: vairogs divreiz skaldīts un divreiz dalīts, ar vidus vairogu. 1. un 9. – sudraba laukā sarkans lauva ar šķeltu asti un divreiz dalīts (1. – pretēji pagriezts) (Kurzeme), 2. – zelta laukā melns ērglis ar zelta karaļa kroni, uz krūtīm sudraba pusmēness ar trejlapja galiem un krustiņu vidū (Silēzija), 3. un 7. – zilā laukā iznākošs alnis dabiskās krāsās, ar zelta kroni (7. – pretēji pagriezts) (Zemgale), 4. – sarkanā laukā izaugošs eņģelis dabiskās krāsās ar zelta spārniem un apģērbu (Sagāna), 5. – lauku nosedz vidusvairogs, 6. – zelta laukā melna vērša galva ar sudraba riņķi (Pernšteina), 8. – sudraba laukā sarkana sija starp divām tādām pašām lodēm galvā un vienu pēdā (Vartenberga). Vidusvairogs četrdalīts. 1. – zelta laukā melna monogramma SA (Staņislavs Augusts) ar zelta karaļkroni, 2. – sarkanā laukā trīs sudraba ševroni, virs augšējā zelta karaļkronis (Rāvensberga), 3. – sarkanā laukā melns celms, no tā izaug zaļojošs zariņš ar ozolzīlēm, virs celma melns krauklis ar atpakaļ pagrieztu galvu un zaļojošu zariņu ar ozolzīlēm knābī, celma priekšā sijas virzienā likta zelta atslēga (Bīronu dzimtas ģerbonis), 4. – sudraba laukā melna, ar zeltu kronēta monogramma A3 (Augusts III). Vairoga turētāji – zelta lauvas ar sarkanu mēli un hercoga kroni uz ornamentālas zelta pamatnes. Sarkana mantija ar zelta bārkstīm un pušķiem, ar sermuļādas oderi, to pārsedz hercoga kronis.

(Jānorāda, ka šis blazonējums attiecas tikai uz attēlā redzamo ģerboni, kurā ir vairākas neprecizitātes: otrā lauka Glogavas hercogistes ērglis pārtapis par Silēzijas ērgli, kā arī Bīronu dzimtas ģerbonis ir aplams.)

• Hromolitogrāfija. XIX gs. vidus.
• Avots: Lancmanis I., Heraldika. - Neputns, Rīga, 2007., 178. lpp.