Jaunā strāva
Jaunā strāva (vc. Neue Strömung) - opozicionāra, uz sabiedrības modernizāciju orientēta marksistiska latviešu literātu un žurnālistu sabiedriska kustība XIX gs. beigās Krievijas impērijas Baltijas guberņās, kuras pamatmērķis bija cīnīties ar sociālo nevienlīdzību, politiski izglītot strādniekus un aizstāvēt viņu tiesības.
Kustība kā domubiedru grupa izveidojās ap F. Bergmaņa vadīto laikrakstu Dienas Lapa, kur liela daļa t.s. jaunstrāvnieku līdzdarbojās, publicēja savus rakstus par jaunākajām tendencēm sabiedrības noskaņojumā, politikā, literatūrā, zinātnē, kultūrā un mākslā, popularizēja sociālisma idejas, vērsās pret romantisko nacionālismu. Tā kā jaunā strāva bija izteikti tendēta uz pašizglītošanos un politiskās apziņas izkopšanu, tieksmi pēc jaunām atziņām, jaunām idejām un dzīves formām, sabiedrības izmaiņām, tai bija izteikts apgaismības kustības raksturs. Politikā proponēja demokrātijas, sociālisma, cilvēka tiesību un brīvību, dzimumu līdztiesības idejas. Praktiskā darbība izpaudās kā publikācijas presē, aktīva darbība kultūrā, jautājumu vakari, studentu biedrības, strādnieku pašizglītības pulciņi u.tml. (tāpēc daudzi pētnieki to dēvē par "literātu kustību").
Tērbatā studējošie jaunstrāvnieki izdeva trīs rakstu krājumus "Pūrs" (1891-1893), bet Maskavā studējošie - "Populārzinātnisku rakstu krājumu" (1892). Jansons-Brauns vēlāk rakstīja, ka Jaunā strāva par savu mērķi izvirzīja tautas masu atsvabināšanu no konservatīvi zemnieciskās pagātnes tradīcijām, kas neļāva latviešiem kļūt par moderbu urbānu nāciju, iesaistīt latviešus Eiropas kultūras kopējā straumē, ar nesaudzīgu kritiku izārdot savu mūžu pārdzīvojušo tautiskumu, izdeldēt tautiskuma līdzšinējo gļēvo verdziskumu un lojalitāti Krievijas cara varai. Kritizēja tautībnieku turpināto nacionālā romantisma kultivēšanu, "atpalikšanu" no dzīves realitātes un laika gara, lojalitāti Krievijai.
Redzamākie jaunstrāvnieki bija P. Dauge, J. Jansons-Brauns, J. Pliekšāns, F. Roziņš, P. Stučka, M. Valters, E. Rozenberga, D. Bundža
1896. un 1897. gadā jaunstrāvnieku propagandas ietekmē sākās strādnieku streiki virknē rūnīcu Rīgā, pieprasot darba apstākļu uzlabošanu, emancipāciju, brīvības u.tml. 1897. gada vasarā lielāko daļu zināmāko jaunstrāvnieku varas iestādes arestēja par pretvalstisku aģitāciju un 1899. gadā tiesāja. Daļai izdevās no aresta izvairīties un emigrēt, vēlāk vairumam iekļaujoties sociāldemokrātiskajā kustībā.
Literatūra par šo tēmu
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens: Rīga, 2001., 151. lpp.
- Ideju vēsture Latvijā. Jaunā strāva - 20. gs. sākums. I daļa / sast. Buceniece Ella - RaKa: Rīga, 2005., 532 lpp. ISBN 9984-15-765-2
- Ideju vēsture Latvijā. Jaunā strāva - 20. gs. sākums. II daļa / sast. Buceniece Ella - RaKa: Rīga, 2006., 352 lpp. ISBN 9984157792
- Kārlis Ducmanis. Georgs Brandess un Jaunā strāva. - Valters un Rapa: Rīga, 1928., 298 lpp.
- Pāvils Gruzna. Jaunā strāva. (romāns) - Krolls: Augsburga, 1946., 208 lpp.
- Ilgvars Butulis, prof., Dr. hist. Jaunā strāva un 1905. gada revolūcija Latvijā. // 1905. gads Latvijā: 100. Pētījumi un starptautiskas konferences materiāli, 2005. gada 11.–12. janvāris, Rīga. – Latvijas vēstures institūta apgāds: Rīga, 2006.
- Jaunā strāva. // Latvija 19. gadsimtā: Vēstures apceres. – Latvijas vēstures institūta apgāds: Rīga, 2000., 474.-492. lpp.
- Валескалн П.И., Очерк развития прогрессивной философской и общественно-политической мысли в Латвии. - Рига, 1967
Resursi internetā par šo tēmu
- Šiliņš J. Jaunā strāva // Latvijas Nacionālā enciklopēdija
- Stradiņš J. Latvijas intelektuālās un politiskās elites veidošanās: pretrunas un problēmas.
- Blanks E. Tautiskās kustības sabrukums un jaunā strāva. 1
- Blanks E. Tautiskās kustības sabrukums un jaunā strāva. 2 // Latvijas kareivis (.pdf)
- Blanks E. Tautiskās kustības sabrukums un jaunā strāva. 3
- Politiskās dzīves apstākļi 19. gs. beigās, 20. gs. sākumā - Latvijas mākslas vēsture
- Apals Gints. Izvēles iespējas latviešu kultūrpolitiskajai orientācijai 19. gadsimta kontekstā. (.pdf)
