Lēņa grāmata Andrejam Peniķim, 1504.
Mestra Valtera no Pletenbergas lēņa grāmata Andrejam Peniķim. 1504. gada 23. augusts.
Mēs, Valters Pletenbergs, Vācu ordeņa mestrs Livonijā, darām zināmu un visiem apliecinām ar šo mūsu atklāto, apzīmogoto grāmatu, ka ar mūsu cienījamo līdzpavēlnieku padomu, ziņu un piekrišanu kuršu ķoniņam Andrejam Peniķim viņa uzticīgā dienesta dēļ, ko viņš mūsu un mūsu ordeņa labā pildīja pēdējā un notikušā karā un kaujās Krievijā, un nākotnē var un spēj pildīt, esam viņam un viņa likumīgiem, īstiem mantiniekiem piešķīruši un izlēņojuši un ar šīs atklātās, apzīmogotās grāmatas spēku un varu piešķiram un izlēņojam vienu arklu zemes, kā tas atrodas Kuldīgas novadā un tiesā šādās tālāk aprakstītās ežās un robežās: vispirms iesākt ar kādu palti, no šīs palts iet uz kādu citu dūksti, no tās uz kādu leju, ko sauc par Apiņu purvu, no tā līdz otrai lejai, ko sauc par Riekstu purvu, no tā gar Bīskapa ceļu līdz Kuldīgas ceļa krustcelēm un pa to līdz Treidenes ceļam, bet no ceļa līdz avotam, kur atrodas viņa vecā robeža. Tāpat minētam Andrejam Peniķim un visiem viņa īstiem mantiniekiem esam piešķīruši un izlēņojuši kādu trīs siena kaudzes lielu pļavu, ko sauc par Maķi, un kas atrodas pie Rīvas upes. Tāpat minētam Andrejam Peniķim un visiem viņa īstiem mantiniekiem esam piešķīruši un izlēņojuši tiesību celt dzirnavas pie kādas upes, kas tek gar viņa zemi, bet ar nosacījumu, ka no tā neceļas zaudējumi zemnieku pļavām, kas atrodas Kuldīgas novadā un tiesā, ne arī tās dabū ciest no uzstādinātā ūdens. Visu to līdz ar piederumiem, labumiem un ienākumiem, lai kur tie būtu vai varētu tikt iegūti, proti: laukus, iekoptus un neiekoptus, meža un mājas pļavas, ganības, lopu ceļus, cirsmas, birztalas, krūmus, purvus, mežus, ūdeņus, upes, ezerus, valkus, strautus, biškokus, dravas, zvejas vietas, putnu medības u. t. t. un kur vēl minētais Andrejs un viņa likumīgie, īstie mantinieki nākotnē baudītu tiesības, neko neizņemot, turpmāk turēt, valdīt, lietot un paturēt brīvi un netraucēti pēc lēņa novada tiesībām uz mūžīgiem laikiem. Šī [raksta] patiesības labākai apliecināšanai mēs, augšā minētais mestrs Valters esam mūsu zīmogu ar mūsu ziņu likuši piekārt šai grāmatai, kas dota un rakstīta mūsu ordeņa pilī Ādažos, apustuļa Bērtuļa dienas priekšvakarā, mūsu Kunga 1504. gadā.
Tulkojums no viduslejasvācu valodas pēc: Švābe A., 1938., 186. - 187. lpp.
