Apsardzes spēki
Apsardzes spēki (vc. Schutzstaffel jeb SS) - elitāra NSDAP iekšēja paramilitāra struktūra - sākotnēji izveidota kā apsardzes dienests, pēc tam daļēji pārņēmusi likumizpildes funkcijas, pēc tam transformējās par autonomu, sarežģīti strukturizētu nacistu organizāciju, "valsti valstī", pakļautu tikai fīreram - t.s. "melnais ordenis". 1925. gada aprīlī A.Hitlers uzticēja SA (Sturmabteilung) aktīvistam Juliusam Šrekam izveidot īpašu augstāko partijas funkcionāru apsardzes dienestu kā atsevišķu SA struktūru (par pamatu ņemot 1923. gadā izveidoto paša vadoņa miesassargu vienību). 21. septembrī J.Šreks izsūtīja apkārtrakstu visām NSDAP nodaļām par SS grupu izveidošanu - katrā nodaļā jānokomplektē 10 cilvēku lielu grupu, bet Berlīnē 20 cilvēku grupu. Šīs vienības atradās tiešā SA štāba vadītāja Franča Pfefera fon Salomona (Ritter Franz Felix Pfeffer von Salomon, 19.02.1888.–12.04.1968.) pakļautībā. Lai atšķirtos no SA, jaunajai struktūrvienībai ieviesa melnas uniformas (sākumā tikai melnus kreklus). Par pirmo SS komandieri kļuva Jozefs Berhtolds. 1926. gadā partijas kongresā Veimārā A.Hitlers pasniedza SS t.s. "asins karogu". 1934. gada 20. jūlijā tika izdota A.Hitlera pavēle, saskaņā ar kuru SS tika pasludināta par patstāvīgu organizāciju, kura pakļaujas tikai fīreram. 1927. gadā par SS komandieri kļuva Erhards Haidens. 1929. gada 6. janvārī Haidena vietā par komandieri tika iecelts Heinrihs Himlers. Viņa vadībā organizācija sāka strauji attīstīties gan kvalitatīvi, gan kvantitatīvi:
- 1929. gada janvārī - 280 biedri
- 1930. gada decembrī - 2727 biedri
- 1931. gada decembrī - 14 964 biedri
- 1932. gada jūnijā - 30 000 biedri
- 1933. gada maijā - 52 000 biedri
- 1938. gada decembrī - 238 159 cilvēki
Pēc 1934. gada 30. jūnija sākās SS vienību apbruņošana, pārvēršot to par paramilitāru struktūru. Struktūras pamatā bija nodaļa (schar) - 8 cilvēki šarfīrera vadībā. Trīs nodaļas veidoja vienību (truppe). Trīs vienības veidoja triecienvienību (schturm, 70-120 cilvēki) ar oberšturmfīreru vadībā. Trīs triecienvienības veidoja vimpeli (schturmbann, 250-600 cilvēki) ar šturmbanfīreru vadībā. Trīs vai četri vimpeļi veidoja karogu (standarte, 1000-3000 cilvēki) ar štandartenfīreru vadībā. Vairāki karogi veidoja pulku (abschnit, pēc skaita līdzinājās brigādei). Vairāki pulki veidoja grupu (gruppe, pēc skaita atbilstošu divizijai) ar grupenfīreru vadībā.
1933. gada martā tika izveidota SS struktūrvienība leibstandarte: 120 vīri SS grupenfīrera Jozefa (Zepa) Dītriha vadībā - A.Hitlera personiskā miesassardze (vienīgā bruņotā SS vienība līdz 1934. g.). Provincēs sāka veidot jaunas SS struktūrvienības sonderkomande, kuru uzdevums bija partijas hierarhu apsardze un cīņa ar partijas ienaidniekiem. 1934. gada aprīlī Himlers iecēla Teodoru Eiki par koncentrācijas nometņu inspektoru, un uzticēja tam formēt īpašas SS vienības Totenkopf-SS (Miroņgalva jeb SSTV) ieslodzīto apsargāšanai. 1934. gada martā tika izveidots SS iekšējās drošības un ārējās izlūkošanas dienests SD (Sicherheitsdienst), par kura vadītāju iecēla Reinhardu Heidrihu.
De jure dienests daļēji pakļāvās/sadarbojās ar Vilhelma Frika vadīto Iekšlietu ministriju, taču praksē bija autonoms drošības dienests. Rekrutēšanu veica, izmantojot īpaši šim nolūkam dibinātas (1933. g.) skolas, kurās konkursa kārtībā uzņēma rases ziņā īpaši "pilnvērtīgus" pusaudžus 10-18 gadu vecumā. Nevāciešus ordenī neuzņēma ne pie kādiem apstākļiem, un arī vāciešiem bija strikta atlase. Priekšroka tika dota proletāriskai izcelsmei (aristokrātu bērnus praktiski neuzņēma). Šajās internātskolās audzēkņi valkāja īpašas uniformas, tika audzināti "nacionālsociālisma garā". Bez uzsvara uz ideoloģisko audzināšanu, īpaši akcentēja militāro un fizisko sagatavotību - katram audzēknim bija jāparāda spīdošus rezultātus vismaz vienā sporta veidā. 18gadīgie kandidāti savu pirmo mundieri saņēma 9. novembrī (t.s. Alus puča gadadienā), pēc tam, 30. janvārī (Hitlera nākšanas pie varas gadadiena) saņēma pagaidu apliecības. 20. aprīlī (Hitlera dzimšanas dienā) kandidāti zvērēja uzticību fīreram un saņēma apliecības. 25-30 gadu vecumā katram SS biedram obligāti vajadzēja aprecēties (tā līgava/līgavainis tika pakļauti rasu tīrības medicīniskai un ģenealoģiskai pārbaudei). Laulības notika dzimtsarakstu birojā, vietējās SS organizācijas vadītāju klātbūtnē.
| ranga nosaukums | saīsinājums dokumentos | ekvivalents armijas rangu tabulā | ||
|---|---|---|---|---|
| Reichsführer-SS | RFSS | - | ||
|
SS-Führer - virsnieki | ||||
| SS-Oberstgruppenführer | Ostgruf | - | ||
| SS-Obergruppenführer | Ogruf | ģenerālis | ||
| SS-Gruppenführer | Gruf | ģenerālleitnants | ||
| SS-Brigadeführer | Brigaf | ģenerālmajors | ||
| SS-Oberführer | Obf | - | ||
| SS-Standartenführer | Staf | pulkvedis | ||
| SS-Obersturmbannführer | Ostubaf | pulkvežleitnants | ||
| SS-Sturmbannführer | Stubaf | majors | ||
| SS-Hauptsturmführer | Hstuf | kapteinis | ||
| SS-Obersturmführer | Ostuf | virsleitnants | ||
| SS-Untersturmführer | Ustuf | leitnants | ||
|
SS-Unterführer - apakšvirsnieki | ||||
| SS-Sturmscharführer | Stuscha | adjutants | ||
| SS-Hauptscharführer | Hscha | virsseržants | ||
| SS-Oberscharführer | Oscha | vecākais seržants | ||
| SS-Scharführer | Scha | seržants | ||
| SS-Unterscharführer | Uscha | jaunākais seržants | ||
| SS-Rottenführer | Rttf | virskaprālis | ||
| SS-Sturmmann | Strmm | kaprālis | ||
| SS-Mann | - | dižkareivis | ||
| SS-Anharter | - | kareivis | ||
| SS-Bewerber | - | - | ||
Par SS morālo un ētisko paraugu tika ņemti viduslaiku bruņinieku ordeņi, no kuriem tika pārņemta iekšējās hierarhijas sistēma un adaptēti daudzi rituāli. Organizācijas ideoloģija mainījās, atkarībā no SS biedra iesvētības līmeņa un statusa iekšējā hierarhijā - ierindas biedriem bija vienas ideoloģiskās nostādnes, augstākajās pakāpēs citas, - līdz ar to vēsturniekiem ļoto grūti rekonstruēt ordeņa ideoloģiju kā sistēmu. Katru gadu izcilnieki neofiti ieradās nodot zvērestu Brunsvikā, pie Meklenburgas hercoga kapa, kur SS karaskolu absolventus iesvētīja par virsniekiem. Pie Paderbornas, Vevelsburgas pils pagrabos atradās ordeņa svētnīca, pils lielajā zālē regulāri sapulcējās ordeņa augstākie hierarhi uz rituāliem un meditācijām. Aksesuāri un simbolika pārņemti (taču adaptēti atbilstoši laika prasībām) no viduslaiku bruņinieku ordeņiem un masoniem:
- Sākot ar 1935. gadu piederību ordenim apliecinošs aksesuārs pie uniformas bija duncis.
- Pēc 3 gadu dienesta komandieri ieguva tiesības nēsāt sudraba gredzenu ar galvaskausa attēlu.
- Par īpašiem nopelniem reihsfīrers pasniedza bruņinieka zobenu.
2. Pasaules kara laikā SS izveidoja savas karaspēka daļas, kas piedalījās karadarbībā kopā ar vērmahtu - Germanishe-SS, bez tam SS juridiskajā pakļautībā atradās kara laikā izveidotās Waffen SS karaspēka daļas. 1945. gada maijā organizācija tika likvidēta un Nirnbergas procesā atzīta par noziedzīgu, bet piederība tai - krimināli sodāma.
Literatūra
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens, Rīga, 2001., 134.-135. lpp.
- Gellately R. Neurenberg-gesprekken. - J.M. Meulenhoff, Amsterdam, 2004
- Knopp G. Hitlers Moordenaars – de geschiedenis van de SS. - Het Spectrum, Utrecht, 2004
- Michael H. Kater. Das „Ahnenerbe“ der SS 1935–1945: Ein Beitrag zur Kulturpolitik des Dritten Reiches. - Oldenbourg Wissenschaftsverlag, 2006, ISBN 3-486-57950-9, ISBN 978-3-486-57950-5
- Snyder L., Encyclopedia of the Third Reich. - Wordsworth Editions Limited, Hertfordshire, 1998
- Nazi Conspiracy and Aggresion. Vol. II. - USGPO, Washington, 1946, p.173-237
- Yerger M. Allgemeine-SS. - Schiffer Publishing Ltd., Atglen, 1997
- Энциклопедия Третьего рейха. - Москва, 1996. ISBN 5-320-00069-3 ISBN 5-87214-023-3
