Meklēšanas rezultāti

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
  • [[Attēls:Strelnieku_bat_nozime.png|right|thumb|200px|strēlnieku bataljonu kareivja krūšu nozīme]]
    18 KB (2 765 vārdi) - 2021. gada 13. augusts, plkst. 08.20
  • ...trā divizionā. Katrā baterijā 4 lielgabali. Bataljoni sastāvēja no 3 strēlnieku un 1 ložmetēju rotas. Katrā pulkā bija arī neliela mīnmetēju rota no ...fa Kanica vadībā (4 eskadroni, 8 ložmetēji, kopā 600 vīri), Sapieru bataljons (3 riotas, 15 ložmetēji, 600 vīri), tehniskās un aizmugures vienības -
    10 KB (1 539 vārdi) - 2022. gada 8. februāris, plkst. 08.25
  • ...vīziju grupu sastāvā. Sīkāk parasti sasadalīta [[Pulks|pulkos]] un [[Bataljons|bataljonos]], kas dažkārt apvienoti [[Brigāde|brigādēs]], un ko pastip ...]]s (katrā 2 [[Pulks|kājnieku pulki]]). Kara laikā divīzijā bija 12 [[Bataljons|bataljoni]], katrā 18 virsnieki, 981 instruktors un kareivis;
    3 KB (423 vārdi) - 2013. gada 23. februāris, plkst. 09.53
  • ...ijas armijas Revolucionārā kara padome|Revolucionārā kara padome]], 3) Strēlnieku izpildu komiteja ([[Iskolastrels]]), 4) divīzijas kara padome, 5) no Kriev # Labā grupa: 1. un 4. latviešu strēlnieku pulki, 2. kavalērijas divizions, 2. vieglās artilērijas diviziona 1. un
    16 KB (2 102 vārdi) - 2018. gada 4. novembris, plkst. 21.22
  • Korpusu (15 142, vīri) veidoja divas strēlnieku divīzijas (katrā 6000 vīru): * 181. strēlnieku divīzija (saformēta no bij. [[Kurzemes divīzija]]s un [[Vidzemes divīzija]]s), ģen.maj. J. Liepiņš;
    14 KB (2 106 vārdi) - 2023. gada 20. jūlijs, plkst. 17.52
  • ...kas bataljons|Bauskas bataljona]] un [[Augškurzemes partizānu pulks|Augškurzemes partizānu pulka]], vienībām atrodoties dažādos frontes iecirkņos. Kom * 1. bataljons (bij. 3. atsevišķais)
    5 KB (753 vārdi) - 2013. gada 8. marts, plkst. 07.00
  • ...erheitshilfspolizei''), '''kārtības dienests''' (''Ordnungsdienst''), '''Latviešu kārtības policijas savrupdienests''' - no vietējiem [[koloboracionisti]] [[Latvijas okupācija 1941.-1944.|Okupētajā Latvijā]] 3000 vīru lielas latviešu kārtības dienesta palīgpolicijas formēšana sākās ar 1941. gada 17. j
    10 KB (1 496 vārdi) - 2023. gada 24. jūlijs, plkst. 18.47
  • ...873-1938) - Krievijas impērijas armijas [[Latviešu strēlnieki|latviešu strēlnieku]] virsnieks, [[Sarkanā Armija|Sarkanās Armijas]] pirmais virspavēlnieks. ...embrī, Jaunlutriņu pagasta Jaunmuižā (''Neuhof''), [[Kurzemes guberņa|Kurzemes guberņā]], [[muiža]]s dižkalpa (vecākā kalpa) Joakima un Līzes Vāci
    6 KB (940 vārdi) - 2017. gada 6. janvāris, plkst. 11.40
  • Diemžēl Latvijas historiogrāfiju lielāko tiesu veido latviešu politiskajā nacionālismā, un no tā neatraujamajā nepatikā pret vēstu ...apakšvirsniekus. Reģistrācija norisa nelegāli Rīgā, sākumā Rīgas Latviešu biedrības telpās, bet vēlāk, sākot ar novembri, legāli Annas ielā 1.
    26 KB (4 633 vārdi) - 2016. gada 9. aprīlis, plkst. 07.40