Glazenapi

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Glasenapp Wappen.png

fon Glazenapi (vc. von Glasenapp, kr. фон Глазенапп, Глазенап), literatūrā arī Glāzenapi - prūšu izcelsmes (no Pomerānijas) sena bruņniecības dzimta vācu zemēs un tās vācbaltiešu atzars Krievijas impērijas Baltijas guberņās.

Baltijas līniju aizsācis Tenis Glazenaps (Tönnies Glasenap), kurš XVI gs. sākumā ieradies Vidzemē kā arhibīskapa vasalis, Viļakas (Marienhausen) pilskungs. 1747. gadā Glazenapi no Valtenberģiem (Glasenapp a. d. H. Salishof) ierakstīti Vidzemes bruņniecības matrikulā, 1827. gadā - Igaunijas bruņniecības matrikulā.

No zināmākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: Prūsijas feldmaršals Kaspars fon Glazenaps (Caspar Otto von Glasenapp, 1664-1747); Prūsijas ģenerālmajors Erdmans fon Glazenaps (Erdmann von Glasenapp, 1660-1721); Krievijas admirālis, Melnās jūras flotes virspavēlnieks, militārais vēsturnieks Gotlībs fon Glazenaps (Gottlieb Friedrich von Glasenapp, kr. Богдан Александрович фон Глазенап, 1811-1892); Krievijas Kaukāza karu varonis, Sibīrijas korpusa komandieris ģenerālleitnans Georgs fon Glazenaps (Georg Johann von Glasenapp, kr. Григорий Иванович фон Глазенапп, 1751—-1819); Krievijas Napoleona karu varonis, ģenerālleitnants Vilhelms fon Glazenaps (Wilhelm Otto von Glasenapp, 1784-1862); Krievijas viceadmirālis, Arhangeļskas gubernators Voldemārs fon Glazanaps (Woldemar von Glasenapp, 1812–1895); Krievijas ģenerālleitnants, Ziemeļrietumu brīvprātīgo armijas komandieris Glazenaps (Peter von Glasenapp, kr. Пётр Владимирович фон Глазенапп, 1882-1951); Vāgnera biogrāfs, mliteratūrzinātnieks Karls Fridrihs Glāzenaps (Karl Friedrich von Glasenapp, 1847-1915); Prūsijas ģenerālleitnants, koloniju karaspēka komandieris Francis fon Glazenaps (Franz Georg von Glasenapp, 1857–1914); ķīmijas zinātnes pamatlicējs Latvijā, ilggadējs Rīgas Politehnikuma, pēc tam Latvijas universitātes profesors Maksimiliāns fon Glazenaps (Maximilian von Glasenapp, 1845-1923), indologs Helmuts fon Glazenaps (Helmuth von Glasenapp, 1891-1963).

Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas Duntes (Ruthern, Rutershoff, Ruterhoff), Ziemeru (Semershof), Trepes (Treppenhof), Kārķu (Alexanderhof), mūsdienu Igaunijas teritorijā Saluses (Salishof), Pindi (Bentenhof), Loewenküll, Koigas (Koik), Peri (Perrist u.c. muižas.

Resursi internetā par šo tēmu