Vēsture - Dalībnieka devums [lv]

Zīverss Karls Georgs fon

2015-02-16T14:37:12Z

EmilsKlotins:

[[Attēls:Graf_Sievers_Wappen_1760.png‎|right|thumb|200px|]]
grāfs '''Karls Georgs fon Zīverss''' (''Carl Georg Graf von Sievers'', 1814.-1879.) — Baltijas muižnieks, zinātnieks, arheologs.

Dzimis 1814. gada 31. augustā Košķeles muižas rentnieka grāfa Paula [[Zīversi|fon Zīversa]] un Katarīnas, dzim. fon Ginceles (1792.-1845.) ģimenē, kurā bija četri dēli un meita, kuri bērnība saņēma ļoti labu izglītību, īpaši humanitāro. Viens no grāfu Zīversu mājskolotājiem bija vēlakais Vidzemes [[superintendants]] fon Klots (''Klot''). Pēc tēva nāves 1824. gada vasaras sākumā Karls Georgs tika nosūtīts uz Tērbatu, lai mācītos pilsētas ģimnāzijā. Pēc ģimnāzijas absolvēšanas Karls Georgs iestājās Krievijas impērijas armijā, bet pēc sekondleitnanta pakāpes sasniegšanas, demobilizējās. 1856. gadā no vecmāmiņas mantoja Košķeles muižu, kuru 1865. gadā pārdeva baronesei fon Felkerzāmai (''Voelckersahm''), bet pats pārcēlās uz Vendenes (mūsd. Cēsis) "Villu", atlikušo mūža daļu pilnībā veltīdams arheoloģijai un vēsturei. Grāfa zinātniskās darbības centieni izpaudās galvenokārt divos virzienos: viņš studēja senās hronikas un nodarbojās ar rakstīto vēstures avotu analīzi, kā arī pievērsās praktiskajai arheoloģijai, definējot to kā zinātnes nozari, bet ne kā senlietu apzinātāju.

Teorētiskās vēstures studijas Karls Georgs sāka, studējot un apzinot [[Indriķa hronika]]s, īpašu uzmanību pievēršot vēstījumā aprakstīto vietu topogrāfijas noteikšanai. Pētniecības darba rezultātā viņš laida klajā rakstus par Autīnes pilskalnu, par Livonijas Indriķa nacionalitāti, utt. Arheologa biogrāfiskos apcerējumos tiek atzīmēts, ka izrakumiem viņš sācis pievērsties ar 1855. gadu, kad Praulienā nejauši atsedzis kādu skeletu. Tomēr nopietni pievērsties arheoloģijai K.G. fon Zīverss sāka tikai 1870. gados, kad pārcēlās uz Cēsīm. Viņa vadībā tika atklāta un apsekota pāļu celtņu apmetne Āraišu ezera, senkapi Lielstraupē un Launkalnē, pie Burtnieku ezera atsegta «Zvejnieku» agrīnā apmetne, veikti izrakumi Riņņu kalnā, utt. Grāfs Karls Georgs fon Zīverss atklāja un apzināja arheoloģisko izrakumu vietas, kuras ir aktuālas vēl šodienas zinātnē. Viņš bija autoritāte ne tikai Baltijā, bet visā Eiropā. Par to liecina fon Zīversa zinātniskā sarakste un domu apmaiņa ar muzeju speciālistiem un atzītiem arheoloģijas zinātniekiem, pie kam ar pēdējiem dažkārt tika veikti kopēji izrakumi Latvijā. Miris 1879. gada 19. jūlijā Vendenē, apglabāts Mazsalacā blakus saviem vecākiem un brāļiem.

==== Literatūra par šo tēmu ====

* Janis Baltins. Gutshöfe der Grafen Sievers: Kultureller und wissenschaftlicher Mittelpunkt in Livland. - Lüneburg, 1997

[[Kategorija:Z]]
[[Kategorija:Vēsturnieki]]

Vācijas impērija

2011-02-27T15:43:42Z

EmilsKlotins: drukas kļūdas labojums

{| class="infobox" style="float:right;margin:0 0 1em 1em;font-size:90%;clear:right;" cellspacing="5"
|+ style="text-align:center; font-size:larger;" | '''Deutsches Reich'''
|-
| colspan="2" style="padding-bottom:1em;text-align:center;" | [[Image:Wappen_Deutsches_Reich.jpg|200px]]
|-
| style="vertical-align: top; text-align: right;" | '''pastāv:'''
| style="vertical-align: top; text-align: left;" | 1871.-1918.
|-
| style="vertical-align: top; text-align: right;" | '''galvaspilsēta:'''
| style="vertical-align: top; text-align: left;" | Berlīne
|-
| style="vertical-align: top; text-align: right;" | '''[[Imperators|imperatori:]]'''
| style="vertical-align: top; text-align: left;" |
* Vilhelms I (1871.-1888.)
* Fridrihs III (1888.-1888.)
* Vilhelms II (1888.-1918.)
|-
| colspan="2" style="padding-bottom:1em;text-align:center;" | [[Image:Deutsches_Reich.jpg‎‎|200px]]
|}

'''Vācu impērija''', '''Vācu ķeizarvalsts''' vai '''Otrais reihs''' (''Deutsches Reich, Deutsches Kaiserreich, Zweites Reich'' - burt. "Vācu valsts", Vācu ķeizarvalsts", Otrā valsts") jeb latviešu literatūrā biežāk: '''Vācijas impērija''' - valsts, federatīva monarhija Centrāleiropā Jaunajos laikos, pastāvēja no 1871. gada līdz 1918. gadam. Izveidojās pēc tam, kad 1870. gadā Prūsijas karaliste sakāva karā [[Otrā impērija|Franciju]] (anektēja Elzasu un Ziemeļlotringu), un decembrī ''[[Ziemeļvācu savienība]]s'' [[Reihstāgs]] nolēma apvienotās vācu valstis pārdēvēt par "Vācu impēriju" - 1871. gada 18. janvārī Francijā, Versaļas pilī, Prūsijas karalis Vilhelms tika pasludināts par [[Imperators|ķeizaru]] un tika proklamēta [[Vācu impērija]]. Valsts iekārtu noteica [[Vācijas impērijas Konstitūcija, 1871.|Konstitūcija]]. Impēriju veidoja 4 karalistes: [[Prūsijas karaliste|Prūsija]], [[Saksijas karaliste|Saksija]], [[Bavārijas karaliste|Bavārija]] un [[Virtembergas karaliste|Virtemberga]]; 6 lielhercogistes: [[Bādenes lielhercogiste|Bādenes]], [[Hesenes-Reinas lielhercogiste|Hesenes un Reinas]], [[Meklenburgas-Švernas lielhercogiste|Meklenburgas-Šverinas]], [[Oldenburgas lielhercogiste|Oldenburgas]] un [[Saksijas-Veimāras-Eizenahas lielhercogiste|Saksijas-Veimāras-Eizenahas]]; 5 hercogistes: [[Anhaltas hercogiste|Anhaltas]], [[Braunšveigas hercogiste|Braunšveigas]], [[Saksijas-Koburgas-Gotas hercogiste|Saksijas-Koburgas-Gotas]] un [[Saksijas-Meiningenas hercogiste|Saksijas-Meiningenas]]; virkne firstistu: [[Valdekas firstiste|Valdekas]], [[Lipes firstiste|Lipes]], [[Reisas jaunākās firstiste|Reisas jaunākās]], [[Reisas vecākās firstiste|Reisas vecākās]], [[Šaumburgas-Lipes firstiste|Šaubmurgas-Lipes]], [[Švarcburgas-Zonderhauzenas firstiste|Švarcburgas-Zonderhauzenas]] un [[Švarcburgas-Rudolštates firstiste|Švarcburgas-Rudolštates]]; savu pašpārvaldi un ievērojamas brīvības saglabāja arī bijušās [[Hanzas savienība]]s pilsētas Hamburga, Lībeka, Brēmene; atsevišķi tika izdalīta "impērijas zeme" Elzasa-Lotringa. Piedzīvoja ievērojamu ekonomisku un politisku uzplaukumu, kļūstot par vienu no ietekmīgākajām lielvarām Eiropā, iekaroja plašas [[kolonija]]s Āfrikā un Klusajā okeānā (Togo, Kamerūna, Vācu Dienvidrietumāfrika, Cindao u.c.). Iesaistījās [[Pirmais Pasaules karš|I Pasaules karā]], kurā cieta sakāvi. 1918. gada novembra revolūcijas rezultātā 1918. gada 28. oktobrī stājās spēkā abi likumi „par valsts konstitūcijas grozījumiem”. Modificējot dažus 1871. gadā pieņemtās Bismarka valsts konstitūcijas paragrāfus, Vācija sākotnēji kļuva par parlamentāru monarhiju. 9. novembrī ķeizars Vilhelms II atteicās no troņa un devās trimdā. 29. novembrī Tautas pilnvaroto padome pieņēma vēlēšanu likumu par konstitūciju izstrādājošas Nacionālās sapulces vēlēšanām (proporcionāla vēlēšanu sistēma, sievietēm ir aktīvās un pasīvās vēlēšanu tiesības). 1919. gada 6. februārī Veimārā tika atklāta Nacionālā sapulce (citos avotos arī Vācijas Nacionālā Asambleja), lai izstrādātu jaunu Vācijas konstitūciju. Nacionālā sapulce 1919. gada 8. februārī ātri un bez diskusijām pieņēma „Likumu par pagaidu valsts varu” (sastāvēja no 10 pantiem). [[Monarhija]] tika likvidēta un proklamēta [[Veimāras Republika|republika]].

Skat. arī [[Vilhelma I uzruna vācu tautai 17.01.1871.]]

== Literatūra par šo tēmu ==

* Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens: Rīga, 2001., 53.-54. lpp.
----
* Matthew Jefferies. Imperial Culture in Germany, 1871–1918. - New York, London, 2003, ISBN 1-4039-0421-9
* Aronson Theo. The Kaisers. - Cassell: London, 1971
* Blackbourn David and Eley Geoff. The Peculiarities Of German History: Bourgeois Society and Politics In Nineteenth-Century Germany. - Oxford University Press: New York, 1984 ISBN 0-19-873058-6
* Fischer Fritz. From Kaiserreich to Third Reich: Elements of Continuity in German History, 1871-1945. - Allen & Unwin: London, 1986, ISBN 0-04-943043-2
* Fischer Fritz. War of Illusions: German Policies from 1911 to 1914. - Norton: New York, 1975, ISBN 0-393-05480-2
* Geiss Imanuel. German Foreign Policy 1871-1914. - Routledge and Kegan Paul, 1976, ISBN 0-7100-8303-3
* Jefferies Mattew. Imperial Culture in Germany, 1871-1918. - Palgrave: New York and London, 2003, 1-4039-0421-9
* Louis Wm. Roger. Ruanda-Urundi 1884-1919. - Clarendon Press: Oxford, 1963
* Mommsen Wolfgang. Imperial Germany 1867-1918: Politics, Culture, and Society in an Authoritarian Sate. - Arnold: London, 1995, ISBN 0-340-64534-2
* Retallack James. Germany In The Age of Kaiser Wilhelm II. - St. Martin's Press: New York, 1996, ISBN 0-312-16031-3
* Schollgen Gregor. Escape into War? The Foreign Policy of Imperial Germany. - Berg Publishers: London, 1990, ISBN 0-85496-275-1
* Stürmer Michael. The German Empire, 1870-1918. - Random House: New York, 2000, ISBN 0-679-64090-8
* Wehler Hans-Ulrich. The German Empire, 1871-1918. - Berg Publishers: Leamington Spa, Warwickshire, 1985, ISBN 0-907582-22-2
----
* Ewald Frie. Das Deutsche Kaiserreich (Kontroversen um die Geschichte). - Wissenschaftliche Buchgesellschaft: Darmstadt, 2004, ISBN 3-534-14725-1
* Klaus Hildebrand. Das vergangene Reich. Deutsche Außenpolitik von Bismarck bis Hitler. - Stuttgart, 1996, ISBN 3-548-26557-X
* Heinrich Hirschfelder, Wilhelm Nutzinger. Das Kaiserreich 1871–1918. - Bamberg, 1999, ISBN 3-7661-4632-7
* Gerd Hohorst, Jürgen Kocka, Gerhard A. Ritter. Materialien zur Statistik des Kaiserreichs 1870–1914. // Sozialgeschichtliches Arbeitsbuch Bd.2 - München, 1978, ISBN 3-406-05406-4
* Wilfried Loth. Das Kaiserreich. Obrigkeitsstaat und politische Mobilisierung. - München, 1996, ISBN 3-423-04505-1
* Thomas Nipperdey. Deutsche Geschichte 1866–1918. Arbeitswelt und Bürgergeist. - C. H. Beck: München, 1990, ISBN 3-406-34453-4
* Thomas Nipperdey. Deutsche Geschichte 1866–1918. Machtstaat vor der Demokratie. - C. H. Beck: München, 1992, ISBN 3-406-34801-7
* Michael Stürmer. Das ruhelose Reich. Deutschland 1866–1918. - Berlin, 1983, ISBN 3-442-75526-3
* Hans-Peter Ullmann. Das deutsche Kaiserreich 1871–1918. - Frankfurt, 1995, ISBN 3-518-11546-4
* Volker Ullrich. Die nervöse Großmacht. Aufstieg und Untergang des deutschen Kaiserreichs 1871–1918. - Frankfurt am Main, 2004, ISBN 3-596-11694-5
* Volker Ullrich. Deutsches Kaiserreich. - Fischer Kompakt: Frankfurt am Main, 2006, ISBN 3-596-15364-6
* Hans-Ulrich Wehler. Das Deutsche Kaiserreich 1871–1918. - Vandenhoeck und Ruprecht: Göttingen, 1973, ISBN 3-525-33542-3
* Wolfgang J. Mommsen. Bürgerstolz und Weltmachtstreben. Deutschland unter Wilhelm II. 1890 bis 1918. - Berlin, 1995, ISBN 3-549-05820-9
* Lüke Martina G. Zwischen Tradition und Aufbruch. Deutschunterricht und Lesebuch im Deutschen Kaiserreich. - Frankfurt am Main, 2007, ISBN 978-3-631-56408-0
* Nipperdey Thomas. Deutsche Geschichte 1800 - 1918. Arbeitswelt und Bürgergeist. Machtstaat vor der Demokratie. 3 vols. - Beck: München, 1998, ISBN 978-3-406-44038-0
----
* Туполев Б.М. Монополистический капитал и экспансия Германии в конце XIX - начале ХХ. // Ежегодник германской истории. 1978 г. - Москва, 1979
* Людвиг Э. Последний Гогенцоллерн (Вильгельм II). - Москва, 1991
* Галкин И.С. Создание германской империи 1815-1871 гг. - Москва, 1986
* Бабанцев Н.Ф., Прокопьев В.П. Германская империя. 1871-1916. Историко-правовое исследование. - Красноярск, 1984
* Бисмарк О. Мысли и воспоминания. - ТТ.2-3. - Москва, 1956
* Родович Ю. Россия и Германия в Европе: 90-е гг. XIX в. // Новая и новейшая история. 1992, №6
* Луков В.Б., Сергеев В.М. Опыт моделирования мышления исторических деятелей: Отто фон Бисмарк, 1866-1876 гг. // Вопросы кибернетики: логика рассуждений и ее моделирование. - Москва, 1983. С. 148-161

== Resursi internetā par šo tēmu ==

* [http://germanhistorydocs.ghi-dc.org/ German History in Documents and Images (GHDI)]
* [http://www.library.wisc.edu/etext/ravenstein/ An atlas of the German Empire - University of Wisconsin-Madison Libraries]
* [http://www.britannica.com/EBchecked/topic/230756/German-Empire German Empire (historical nation, Germany) - Britannica Online Encyclpedia]
* [http://flagspot.net/flags/de1871.html Flags of German Empire 1871-1918]
* [http://home.att.net/~david.danner/militaria/states.htm Decorations of the States of the German Empire]
* [http://www.progenealogists.com/germany/articles/ganatomy.htm Friedrich R. Wollmershäuser. The Anatomy of the German Empire 1648-1918.]
* [http://www.emedals.ca/catalog.asp?country=GEM Medals of German Empire]
----
* [http://www.deutsche-kaiserreich.de/ Deutsches Reich 1871-1918 - Das Kaiserreich]
* [http://www.dhm.de/lemo/html/kaiserreich/ Das Kaiserreich - Deutsches Historisches Museum]
* [http://www.documentarchiv.de/ksr.html Deutsches Kaiserreich - DocumentArchiv.de]
* [http://www.deutsche-schutzgebiete.de/deutschen_staaten.htm Bundesstaaten im Deutsches Reich 1871-1918 - deutsche-schutzgebiete.de]
* [http://www.gemeindeverzeichnis.de/gem1900/gem1900.htm?gem1900_2.htm Gemeindeverzeichnis Deutschland 1900]
* [http://www.verfassungen.de/de/de67-18/verfassung71-i.htm Gesetz betreffend die Verfassung des Deutschen Reiches vom 16. April 1871 - Verfassungen Deutschlands]
* [http://www.thueringen.de/imperia/md/content/text/lzt/16.pdf Dr. phil. Gerd Fesser. Die Kaiserzeit Deutschland 1871-1918 (.pdf)]
* [http://www.reichstagsprotokolle.de/rtbiauf.html Reichstag (Norddeutscher Bund/Zollparlamente) 1867-1895]
* [http://germanhistorydocs.ghi-dc.org/section.cfm?section_id=10&language=german Reichsgründung: Bismarcks Deutschland (1866-1890) - Deutsche Geschichte in Bildern und Dokumenten]
* [http://germanhistorydocs.ghi-dc.org/section.cfm?section_id=11&language=german Das Wilhelminische Kaiserreich und der Erste Weltkrieg (1890-1918) - Deutsche Geschichte in Bildern und Dokumenten]
* [http://www.hgis-germany.de/ HGIS Germany - multimediales historisch-geographisches Informationssystem der Staaten Deutschlands und Mitteleuropas seit 1820.]
----
* [http://states-world.ru/state.php/671 Государство Германская империя, его краткая история, флаги, гербы]
* [http://bibliotekar.ru/istoriya/183.htm Образование Германской империи. // Всемирная история: Учебник для вузов. - 1997]
* [http://army.armor.kiev.ua/hist/nem-armia-1901.shtml Веремеев Ю. Военная служба в Германской империи в начале XX века]
* [http://n-t.ru/ri/og/gg.htm Гюнтер Оггер. Грюндеры и грюндерство. - Гюнтер Оггер. «Магнаты... Начало биографии». – М.: Прогресс, 1985]

[[Kategorija:Valstis]]

Latviešu Pagaidu Nacionālā padome

2011-02-27T15:38:39Z

EmilsKlotins: drukas kļūdas labojums

[[Attēls:LPNP_valde.jpeg‎|right|thumb|300px|LPNP valde. Sēž (no kreisās): Kr.Brahmanis, J.Rubulis, V.Zāmuēls, J.Palcmanis, K.Pauļuks. Stāv (no kreisās): V.Siliņš, O.Nonācs, K.Skalbe, J.Akuraters, E.Laursons.]]
'''Latviešu Pagaidu Nacionālā padome (LPNP)''' - latviešu [[Politiskā partija|politisko partiju]] un sabiedrisko organizāciju deleģēta iedzīvotāju pārstāvniecības institūcija mūsdienu Latvijas teritorijā laikā no 1917. līdz 1918. gadam.

Organizācijas pamati tika likti pēc [[Demokrātiskais bloks|Demokrātiskā bloka]] iniciatīvas Petrogradā sasauktā 20 latviešu sabiedrisko darbinieku konferencē 14.-17. oktobrī (tā kā Z.A.Meijerovics protestēja pret prasību pēc pilnīgas Latvijas neatkarības, tās aizstāvji J.Akuraters, K.Skalbe un P.Zālīte konferenci pameta<ref>Andersons E. Latvijas vēsture : 1914-1920. - Daugava: Stockholm, 1967. - 253. lpp.</ref>). Konferencē ievēlēja atsevišķā birojā 7 pārstāvjus un nolēma komplektēt Padomi ar 3 pārstāvjiem no Vidzemes, 3 no Latgales, 2 no [[Kurzemes Zemes padome]]s Tērbatā un 1 no Kurzemes zemes padomes Maskavā, 2 no [[Bēgļu apgādāšanas centrālkomiteja]]s, 1 no bēgļu Baltijas komitejas, 2 no [[Izkolastrels|Iskolastrela]], 2 no [[LKNS]], pa vienam no [[Latviešu Zemnieku savienība]]s, [[LSD]] lielinieku un mazinieku frakcijas, [[Latvijas Revolucionāro sociālistu partija|eseriem]], demokrātiem un nacionāldemokrātiem. No 31. oktobra līdz 2. novembrim Petrogradā notika Nacionālās Padomes organizācijas komisijas sēde, kurā nolēma sasaukt lielāko latviešu organizāciju un bēgļu centru pārstāvju konferenci, kas tika paredzēta Valkā no 1917. gada 16.(29.) novembra līdz 19. novembrim (2. decembrim). Pirmajā dienā piedalījās 26 delegāti no 13 organizācijām un partijām, nākamajā dienā jau 17 organizāciju pārstāvji (nelatviešu partijas un organizācijas konferencē pielaistas netika). Iskolastrels, Kurzemes zemes padome, [[Latgales tautas komiteja]] un LSD lielinieku frakcija nepiedalījās, bet mazinieki atstīja novērotājus. Prezidijā bija Ā.Klīve, Z.Meijerovics, V.Rubulis un J.Palcmanis. 30. novembrī pēc A.Dobeļa un K.Skalbes priekšlikuma sanāksmes dalībnieki pasludināja LPNP par nodibinātu. Pēc K.Bahmaņa un K.Skalbes iniciatīvas P.Zālīte piekrasīja tūlītēju Latvijas neatkarības proklamēšanu, taču šo lēmumu noraidīja Zemnieku savienības un eseru pārstāvji. Pēc bezpartejiskā V.Zāmuēla iniciatīvas vienojās, ka Satversmes Sapulce vai vispārēja tautas nobalsošana noteiks Latvijas politiski tiesisko stāvokli, vai nu pasludinot neatkarību, vai pieslejoties Vācijai vai Krievijai. Pieņēma deklarāciju, ka "Latvija ir autonoma valsts vienība".<ref>Andersons E. Latvijas vēsture : 1914-1920. - Daugava: Stockholm, 1967. - 254. lpp.</ref> 2. decembrī LPNP deklarēja, ka līdz Satversmes Sapulces sasaukšanai tā ir vienīgā pilntiesīgā latviešu tautas domu un uzskatu paudēja.

Svarīgākos lēmumus un rezolūcijas pieņēma sesijās. Ikdienas darbu organizēja un pildīja ievēlēta valde un 7 nodaļas. Par savu mērķi izvirzīja latviešu apdzīvoto teritoriju teritoriāli administratīvu apvienošanu, agrārās reformas projekta izstrādāšanu, Latvijas autonomijas izveidošanu, [[Latvijas Satversmes Sapulce]]s sasaukšanu un attiecību noregulēšanu ar Krievijas Satversmes sapulci, bēgļu atgriešanās organizēšanu un nodrošināšanu. 1918. gadā nonāca pie idejas, ka jāiet tālāk par Latvijas autonomiju [[Krievijas impērija]]s sastāvā, un par mērķi izvirzīja no Krievijas un Vācijas neatkarīgas valsts dibināšanu. Īpaši nozīmīgs šai ziņā bija ''Ārlietu nodaļas'' darbs, kuras delegācijas brauca uz citām valstīm, kā arī latviešu kopienām Iekškrievijā, lai propagandētu suverēnas Latvijas valsts izveidošanas nepieciešamību. 11.11.1918. [[Lielbritānijas un Īrijas apvienotā karaliste|Lielbritānijas un Īrijas apvienotās karalistes]] valdība atzina LPNP par ''Latviešu pagaidu valdību'' (''Lettish Provisional Government''). Savu darbību pārtrauca 1918. gada novembrī, kad nolēma apvienoties ar Demokrātisko bloku, lai kopā izveidotu [[Latvijas Tautas padome|Latvijas Tautas padomi]].

==== Atsauces un piezīmes ====

{{atsauces}}

== Literatūra par šo tēmu ==

* Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens, Rīga, 2001., 75. lpp.
* Blūzma V. Kad īsti Latvija kļuva par valsti. // Latvijas vēsture. 1991. Nr3; 1992. Nr1(4)
* Blūzma V. Tiesiskas valsts pirmsākumi Latvijā. // Latvijas vēsture. 1998. Nr3(31); Nr4(32); 1999. Nr1(33)
* Dišlers K. Ievads Latvijas valststiesību zinātnē. - A.Gulbis, Rīga, 1930.
* Andersons E. Latvijas vēsture : 1914-1920. - Daugava: Stockholm, 1967. - 252.-257. lpp.

== Resursi internetā par šo tēmu ==

* [http://www.historia.lv/alfabets/A/AR/arpolitika/raksti/lerhis001.htm Lerhis A. Latvijas ārpolitiskā dienesta un Ārlietu ministrijas izveidošana (1917-1919). // Latvijas Vēstures Institūta Žurnāls. 1997. Nr.4, 77.-107.lpp.]
* [http://www.historia.lv/alfabets/L/la/lpnp/dokumenti/000.htm Dokumenti pie šķirkļa Latviešu Pagaidu Nacionālā Padome - Historia.lv]
* [http://home.lanet.lv/~rbalodis/Konstitucionalas%20Tiesibas/Balodis%20Ringolds%20izvilkums%20no%20raksta%20par%20LR%20pirmo%20neatkaribas%20laiku.pdf Balodis R. Latvijas Republikas dibināšana un publisko tiesību sistēmas attīstība (1918.-1922.) - .pdf]
* [http://www.valka.lv/i.php?id_jaun=78367 Latviešu pagaidu nacionālās padomes dibināšana Valkā]
----
* [http://query.nytimes.com/gst/abstract.html?res=9501E6DF1338EE32A25750C0A9639C946896D6CF Berlin haughty to Britain; Resents Demand for Re-establishment of Lettish Government. // The New York Times Archive.]
* [http://query.nytimes.com/gst/abstract.html?res=9A0CE2DA1238EE32A2575AC1A9629C946896D6CF German and Baltic-German troops have forcibly seized Libau and overthrown the Lettish Provisional Government. // The New York Times Archive.]
* [http://www.letton.ch/lvdjurgb.htm In the meantime His Majesty's Government will be glad to receive you as the informal diplomatic Representative of the Lettish Provisional Government. / Lettonie-Russie, Traités et documents de base.]

[[Kategorija:Valsts varas institūcijas]]
[[Kategorija:Politiskās partijas un organizācijas]]
[[Kategorija:Pašpārvaldes institūcijas]]

Partija

2010-08-20T05:59:40Z

EmilsKlotins:

'''Partija''' - politiska organizācija, kurā apvienojušies kādas valsts iedzīvotāju daļa, lai uz politisko mērķu kopības pamata veiktu politisko darbību, piedalītos vēlēšanu kampaņās, izvirzītu deputātu kandidātus valsts un pašpārvaldes institūcijās (ja to pieļauj konkrētās valsts likumdošana), lai iesaistītos valsts pārvaldes institūciju darbā, vadītu deputātu darbību [[Parlaments|parlamentā]] un pašvaldībās un ar to starpniecību īstenotu savu programmu; t.i. organizācija, kurai ir sava sabiedrības uzbūves un funkcionēšanas koncepcija (ideoloģija) un kuras pārstāvji publiskajā sfērā un, ja tas ir iespējams, sabiedrības pārvaldes institūcijās pauž šīs grupas intereses, kā arī organizē šo interešu īstenošanu. Katram noteiktam vēsturiskam posmam ir raksturīgs savs partiju modelis. Literatūrā tiek minēti vairāki partiju modeļi, kas nomaina viens otru, mainoties iekšpolitiskajai situācijai valstī:
* '''Elitāra partija''' - Eiropā sākot no XIX gs. vidus, līdz XX gs sākumam, pilsoniskās ''partijas'' veidojās kā elitāras politiskas organizācijas, kuras pildīja noteiktas prasības ierobežota vēlētāju skaita apstākļos. Šādas partijas pamatuzdevums bija aizstāvēt šauras grupas intereses, kur partiju līderi pārstāvēja ne tik daudz noteiktas sabiedrības daļas intereses cik valsts intereses, jo paši piedalījās un ieņēma nozīmīgu lomu valsts pārvaldē. Tās bija pārstāvniecības, kas ietvēra sevī gan valsts un noteiktas, šauras sabiedrības daļas intereses. Pie šī modeļa būtu jāpieskaita arī slēgta tipa partijas. Pirmā šīs organizācijas pazīme ir tās ierobežotā daba, jo partija sastāv no neliela biedru skaita, kuru ietekme un iekšējā vienotība padara šo organizāciju labi organizētu un vienotu.
* '''Kadru partija''' - elitāras ''partijas'' izveidoja priekšnosacījumus tipiskai kadru partijai, kura varēja arī nepārstāvēt eliti, taču arī šajā organizācijā galveno lomu ieņem partijas līderi un to prasme organizēt partijas darbību.
* '''Masu partija''' - no XIX gs. otrās puses līdz pat XX gs. 60. gadiem, palielinoties sabiedrības vēlēšanu tiesībām, visā Eiropā veidojās masu partijas. Svarīgs elements ir ideoloģija. Industrializācijas perioda un vēlēšanu tiesību palielināšanas laikā masu ''partija'' kļūst par vienotājposmu vai saikni starp sabiedrību un valsti. Šo partiju politiskie uzdevumi ir opozīcija pie varas esošai elitei, un sociālo reformu realizācija, kas tiek panākta ar daudzu sabiedrības sektoru un pilnvarotu līderu starpniecību. Tā ir tipiska pilsoniskas sabiedrības pārstāvniecība, kuras uzdevums ir valsts politikas ietekmēšanā ilgtermiņā līdz vēlamo rezultātu sasniegšanai. Partijas atbalstītāju vienotājs ir netik daudz harismātiski līderi, cik ideoloģija un ticība no tās izrietošajiem mērķiem.
* '''Universālā partija''' (''Catch – All'') - parādās pēc [[2. Pasaules karš|II Pasaules kara]]. Pāreja uz šo modeli raksturīga tieši kreisajām masu partijām, kuras pārorientējās uz masu interešu pārstāvēšanu valsts pārvaldē nevis opozīcijā, pārstāvot tikai strādnieku šķiras, bet nu pārstāvot arī vidusšķiru intereses. Lēmuma pieņemšanas process notiek pēc ''top down'' principa. Partijas biedri ir partijas elites organizēti pārstāvji, kas darbojas jau kā starpnieki starp sabiedrību un valsti. Tāpat kā masu partijas modelī, universālā ''partija'' cenšas ietekmēt valsts politiku, taču jau daudz savtīgāku mērķu realizēšanai, lai attaisnotu sava pragmatiskā patērētāja intereses. Partijas mērķi tiek veidoti, kampaņveidīgi un īstermiņā. Partijas finansu resursi tiek iegūti no visiem iespējamiem avotiem.
* '''Karteļa partija''' - parādās XX gs. otrajā pusē. Arī pārstāv dažādus sabiedrības slāņus, taču līderi jau ir profesionāli politiķi. Šāda modeļa partijas iekšienē eksistē līderu vienošanās noteiktu politisku mērķu sasniegšanā un kampaņu veidošanā. Šim modelim raksturīgi valsts piešķirti komunikācijas kanāli, kā arī daļējs valsts finansējums. Pie tam rezultātu sasniegšanai tiek izmantota profesionālu polittehnologu palīdzība, kuri var arī nebūt partijas biedri. Rezultātā partija drīzāk pārstāv valsts varu daļā sabiedrības, nevis sabiedrību valsts pārvaldē.

== Literatūra par šo tēmu ==

* Mair Peter, Kirchheimer Otto. Catch- all Party. The West Europien party System. - Oxford University, 1989

== Resursi internetā par šo tēmu ==

* [http://www.likumi.lv/doc.php?id=139367 Latvijas Republikas Politisko partiju likums]

[[Kategorija:Ideoloģijas un politika]]

Partija

2010-08-20T05:57:56Z

EmilsKlotins:

'''Partija''' - politiska organizācija, kurā apvienojušies kādas valsts iedzīvotāju daļa, lai uz politisko mērķu kopības pamata veiktu politisko darbību, piedalītos vēlēšanu kampaņās, izvirzītu deputātu kandidātus valsts un pašpārvaldes institūcijās (ja to pieļauj konkrētās valsts likumdošana), lai iesaistītos valsts pārvaldes institūciju darbā, vadītu deputātu darbību [[Parlaments|parlamentā]] un pašvaldībās un ar to starpniecību īstenotu savu programmu; t.i. organizācija, kurai ir sava sabiedrības uzbūves un funkcionēšanas koncepcija (ideoloģija) un kuras pārstāvji publiskajā sfērā un, ja tas ir iespējams, sabiedrības pārvaldes institūcijās pauž šīs grupas intereses, kā arī organizē šo interešu īstenošanu. Katram noteiktam vēsturiskam posmam ir raksturīgs savs partiju modelis. Literatūrā tiek minēti vairāki partiju modeļi, kas nomaina viens otru, mainoties iekšpolitiskajai situācijai valstī:
* '''Elitāra partija''' - Eiropā sākot no XIX gs. vidus, līdz XX gs sākumam, pilsoniskās ''partijas'' veidojās kā elitāras politiskas organizācijas, kuras pildīja noteiktas prasības ierobežota vēlētāju skaita apstākļos. Šādas partijas pamatuzdevums bija aizstāvēt šauras grupas intereses, kur partiju līderi pārstāvēja ne tik daudz noteiktas sabiedrības daļas intereses cik valsts intereses, jo paši piedalījās un ieņēma nozīmīgu lomu valsts pārvaldē. Tās bija pārstāvniecības, kas ietvēra sevī gan valsts un noteiktas, šauras sabiedrības daļas intereses. Pie šī modeļa būtu jāpieskaita arī slēgta tipa partijas. Pirmā šīs organizācijas pazīme ir tās ierobežotā daba, jo partija sastāv no neliela biedru skaita, kuru ietekme un iekšējā vienotība padara šo organizāciju labi organizētu un vienotu.
* '''Kadru partija''' - elitāras ''partijas'' izveidoja priekšnosacījumus tipiskai kadru partijai, kura varēja arī nepārstāvēt eliti, taču arī šajā organizācijā galveno lomu ieņem partijas līderi un to prasme organizēt partijas darbību.
* '''Masu partija''' - no XIX gs. otrās puses līdz pat XX gs. 60. gadiem, palielinoties sabiedrības vēlēšanu tiesībām, visā Eiropā veidojās masu partijas. Svarīgs elements ir ideoloģija. Industrializācijas perioda un vēlēšanu tiesību palielināšanas laikā masu ''partija'' kļūst par vienotājposmu vai saikni starp sabiedrību un valsti. Šo partiju politiskie uzdevumi ir opozīcija pie varas esošai elitei, un sociālo reformu realizācija, kas tiek panākta ar daudzu sabiedrības sektoru un pilnvarotu līderu starpniecību. Tā ir tipiska pilsoniskas sabiedrības pārstāvniecība, kuras uzdevums ir valsts politikas ietekmēšanā ilgtermiņā līdz vēlamo rezultātu sasniegšanai. Partijas atbalstītāju vienotājs ir netik daudz harismātiski līderi, cik ideoloģija un ticība no tās izrietošajiem mērķiem.
* '''Universālā partija''' (''Catch – All'') - parādās pēc [[2. Pasaules karš|II Pasaules kara]]. Pāreja uz šo modeli raksturīga tieši kreisajām masu partijām, kuras pārorientējās uz masu interešu pārstāvēšanu valsts pārvaldē nevis opozīcijā, pārstāvot tikai strādnieku šķiras, bet nu pārstāvot arī vidusšķiru intereses. Lēmuma pieņemšanas process notiek pēc ''top down'' principa. Partijas biedri ir partijas elites organizēti pārstāvji, kas darbojas jau kā starpnieki starp sabiedrību un valsti. Tāpat kā masu partijas modelī, universālā ''partija'' cenšas ietekmēt valsts politiku, taču jau daudz savtīgāku mērķu realizēšanai, lai attaisnotu sava pragmatiskā patērētāja intereses. Partijas mērķi tiek veidoti, kampaņveidīgi un īstermiņā. Partijas finansu resursi tiek iegūti no visiem iespējamiem avotiem.
* '''Karteļa partija''' - parādās XX gs. otrajā pusē. Arī pārstāv dažādus sabiedrības slāņus, taču līderi jau ir profesionāli politiķi. Šāda modeļa partijas iekšienē eksistē līderu vienošanās noteiktu politisku mērķu sasniegšanā un kampaņu veidošanā. Šim modelim raksturīgi valsts piešķirti komunikācijas kanāli, kā arī daļējs valsts finansējums. Pie tam rezultātu sasniegšanai tiek izmantota profesionālu polittehnologu palīdzība, kuri var arī nebūt partijas biedri. Rezultātā partija drīzāk pārstāv valsts varu daļā sabiedrības, nevis sabiedrību valsts pārvaldē.

== Literatūra par šo tēmu ==

* Mair Peter, Kirchheimer Otto. Cath- all Party. The West Europien party System. - Oxford University, 1989

== Resursi internetā par šo tēmu ==

* [http://www.likumi.lv/doc.php?id=139367 Latvijas Republikas Politisko partiju likums]

[[Kategorija:Ideoloģijas un politika]]

Platons

2009-07-04T10:32:23Z

EmilsKlotins:

[[Attēls:Platon.png|right|thumb|200px|Platons]]
'''Platons''' (~428./427.-348./347.p.m.ē.) - [[Antīkā filosofija|filosofs]]. [[Sokrāts|Sokrāta]] skolnieks, [[Aristotelis no Stagiras|Aristoteļa]] skolotājs, [[Platona Akadēmija]]s dibinātājs. Tradicionāli tiek uzskatīts par vienu no visietekmīgākajiem visu laiku Rietumu civilizācijas filosofiem, viņa idejas joprojām sastopamas uzskatu pamatos arī mūsdienās, īpaši kristietībā, un skar gan politiku, mākslu un ētiku, gan arī metafiziku.

Platons ieviesa un sistematizēja mācību par Idejām jeb formām (gr. εἶδος) un Ideju pasauli<ref>tie, kas raksta par Platonu, bieži izmanto "Ideju" un atsevišķo ideju rakstīšanu ar lielo burtu, lai pasvītrotu to eksaltēto unikālo statusu // [http://plato.stanford.edu/entries/plato/#PlaCenDoc Stanford Encyclopedia of Philosophy]</ref>, kas ir īstais, ideālais, pilnīgais un nemainīgais esamības pamats un kura cilvēkiem ir pieejama vien ar prāta palīdzību. Šai Ideju pasaulē, kurā nav ne laika, ne telpas, eksistē abstraktie jēdzieni to pilnībā: Skaistums, Patiesība, Labais, u.c. Materiālajā pasaulē, kuru varam uztvert ar jutekļiem. mums pieejama tikai šo Ideju nepilnīga, kļūdaina atblāzma. Tā, piemēram, "skaistie" objekti, ko redzam un par tādiem atzīstam, ir skaisti tāpēc, ka tie katrs (nepilnīgi) iemieso Skaistumu (ideālo formu).

Platons arī attīstīja tēzi par ķermeņa un dvēseles dalījumu un dvēseles nemirstību, kura bez ķermeņa spēj pilnvērtīgi uztvert Ideju pasauli. Balstoties uz Platona darbiem attīstījās [[Ideālisms|ideālisms]], kuram ilgstoša ir bijusi noteicoša loma Rietumu civilizācijas vēsturē un kas var tikt uzskatīts par būtisku pamatu [[kristietība]]s idejām.

Viena no slavenākajām Platona mācības ilustrācijam ir alegorija par alu, kuru viņš apraksta savā darbā "Valsts". Cilvēki atrodas alā un redz tās sienu, kuru apspīd gaisma no alas ārpuses. Uz šo sienu krīt ēnas no ārpusē garām kustošām lietām un radībām (Idejām), taču cilvēki nekad neredz pašas lietas, bet tikai to ēnas (materiālās pasaules izpausmes). Ar prāta palīdzību cilvēkiem ir iespējams no ēnām izsecināt Ideju īpašības, taču tā kā viņiem šīs Idejas nav tieši pieejamas, cilvēku veidotie priekšstati par Idejām nav pilnīgi.

== Piezīmes ==

<references/>

== Literatūra par šo tēmu ==

* Lasmane S. Rietumeiropas ētika no Sokrata līdz Postmodernismam. - Zvaigzne ABC, Rīga, 1998, 26.-30.lpp., ISBN 9984-04-736-9
----
* Plato: Complete Works. / Cooper John M., ed. - Hackett, 1997

== Resursi internetā par šo tēmu ==

* [http://www.ac-nice.fr/philo/textes/Platon-Republique/Platon-Republique.htm Πλάτων. Πολιτεία]
----
* [http://www.britannica.com/EBchecked/topic/464109/Plato Plato - Encyclopædia Britannica]
* [http://plato.stanford.edu/entries/plato/ Plato - Stanford Encyclopedia of Philosophy]
* [http://ebooks.adelaide.edu.au/p/plato/ The Dialogues of Plato, translated by Benjamin Jowett]
* [http://plato-dialogues.org/links.htm Links to Plato's Works on the Internet]

[[Kategorija:P]]

Platons

2009-07-04T10:23:57Z

EmilsKlotins: pareizrakstība

Platons

2009-07-04T10:22:32Z

EmilsKlotins: pārdalītas rindkopas, paplašināts ideju pasaules skaidrojums

Aristotelis no Stagīras

2009-07-04T09:31:31Z

EmilsKlotins:

[[Attēls:Aristoteles.png‎|right|thumb|200px|Aristotelis]]
'''Aristotelis no Stagīras''' (''Ἀριστοτέλης, Aristotelēs'', 384.–322. g. p.m.ē.), Nīkomaha dēls – sengrieķu filosofs, astronoms, fizikas, metafizikas, loģikas un daudzu citu zinātņu nozaru aizsācējs, [[Maķedonijas Aleksandrs|Maķedonijas Aleksandra]] skolotājs. Dzimis Stagirā ([[Trāķija]]), [[Maķedonijas valsts|Maķedonijas]] [[Basilejs|basileja]] Amintas III galma ārsta Nīkomaha ģimenē. 369. g. p.m.ē. zaudēja tēvu (viņa aizbildnis bija vecākās māsas vīrs Proksens, kurš arī veica pirmo apmācību dabaszinātnēs). Tālāko izglītību guvis [[Atēnas|Atēnās]] pie [[Platons|Platona]]. Pēc Platona nāves Aristotelis atstāja Atēnas un pārcēlās uz dzīvi pie sava radinieka Hermija, kas tobrīd valdīja Mazāzijas piekrastes pilsētā Asosā. Tur Aristotelis apprecēja Hermija brāļameitu Pītiadu. Ģimenē piedzima meita, taču drīz vien Pītiada mira. Otrajā laulībā ar Herpilliadu piedzima dēls Nīkomahs. Pēc trim gadiem, kad Asosu iekaroja persieši, Aristotelis atgriezās Atēnās. 343. g. p.m.ē., pēc Maķedonijas Filipa uzaicinājuma, pārcēlās uz Egām, kļūstot par Maķedonijas troņmantnieka Aleksandra skolotāju. Pēc Maķedonijas Filipa nāves Aleksandrs kļuva par Maķedonijas valdnieku, bet Aristotelis atkal atgriezās Atēnās. 335. g. p.m.ē. izveidoja pats savu filosofijas skolu – [[Likejs|Likeju]] (netālu no Likejas Apollona tempļa) jeb ''[[Peripatētiķi|peripatētiķu]] skolu'' (tur atradās ''peripatos'' - segta galerija, - no kuras nosaukumu guvuši Aristoteļa sekotāji - peripatētiķi). 324. gadā viņam nācās pamest Atēnas un bēgt uz ģimenes īpašumu Eubojas (''Εὔβοια'') salā, kur 322. g. p.m.ē. viņš mira 62 gadu vecumā.

Filosofiju Aristotelis iedalīja: ''teorētiskajā filosofijā'' (par esamību, tās daļām, cēloņiem un pirmsākumu), ''praktiskajā filosofijā'' (par cilvēka dabu un darbību) un ''poētiskajā filosofijā'' (par jaunradi). Zinātnes priekšmets ir ar prātu aptveramais vispārējais, taču tas pastāv tikai jutekļiem uztveramajā atsevišķajā un ir izzināms ar tā palīdzību: vispārējā izzināšanas priekšnoteikums ir induktīvs vispārinājums, kas neesot iespējams bez jutekļu uztveres. Pasaulei esot 4 cēloņi: matērija jeb pasīva tapšanas iespēja; forma (esamības būtība) – īstenība, kas matērijai dota kā iespējamība; kustība; mērķi.

Pasauli Aristotelis uzlūkoja kā secīgas pārejas no "matērijas" uz "formu" un otrādi, pie tam matērija ir pasīvais princips, bet forma ir aktīvais princips, uz kuru reducējas kustība un mērķi. Katras kustības pirmavots ir augstāks spēks, "nekustīgais sākotnējais virzītājs".

Aristoteļa formālā loģika bija saistīta ar mācību par esamību, izziņas teoriju un patiesības teoriju, jo loģiskās formas viņš vienlaikus uzskatīja arī par esamības formām. Mācībā par izziņu Aristotelis nošķīra drošas zināšanas (''apodeiktika'') no varbūtējām, uzskatu līmeņa zināšanām (''dialektika''), ko ar valodas palīdzību var sasaistīt vienkopus. Pieredze nav pēdējā instance uzskatu pārbaudīšanā, un nevis maņas, bet gan prāts tieši saskata zinātnes augstākās premisas kā patiesas. Taču zināšanu augstākās aksiomas, kuras cilvēki apjēdz spekulatīvi, nav prātam iedzimtas - to priekšnoteikums ir darbība: faktu vākšana, analīze, domu koncentrējot uz faktiem utt. Zinātnes galamērķis esot priekšmeta definēšana, savukārt definēšanas priekšnoteikums ir ''dedukcijas'' apvienošana ar ''indukciju''. Tā kā neesot tāda jēdziena, kas varētu būt visu citu jēdzienu predikāts, un tātad dažādos jēdzienus nav iespējams apkopot vienā kopējā ''sugā'', tad viņš izveidoja klasifikāciju pēc kategorijām, t.i., ''augstākām sugām'', uz kurām reducējas pārējās patiesi esošā ''sugas''.

Kosmoloģijā Aristotelis izveidoja [[Ģeocentrisms|ģeocentrisma]] sistēmu, kas palika zinātnē kā vispārpieņemta pamatversija līdz pat XIX gs. vidum.<ref>Tikai 1838. gadā Besels konstatēja zvaigžņu paralaksi, savukārt 1851. gadā ar Fuko svārsta palīdzību tika pierādīta Zemes rotācija ap savu asi, t.i., tikai no XIX gs. vidus par ģeocentrismu var runāt kā par zinātniski apgāztu hipotēzi.</ref>

Ētikā Aristotelis par augstāko atzina saprāta vērojošo darbību. Morālais paraugs ir augstākais, vispilnīgākais filosofs, "sevi domājoša domāšana". Par valsts varas optimālo formu Aristotelis uzskatīja tādu, kurā maksimāli samazināta iespēja varu izmantot savtīgos nolūkos un vara pastāv visas sabiedrības labumam.

==== Aristoteļa korpuss (''Corpus Aristotelicum'')<ref>Ar * atzīmēti tie darbi, kuru autorību daži pētnieki apšauba. Ar ** atzīmēti tie darbi, kurus vispārpieņemts uzskatīt par Aristotelim piedēvētiem.</ref> ====

'''Loģika (Organons)'''
* "Kategorijas" (''Κατηγοριῶν, Categoriae'')
* "Par skaidrošanu" (''Περὶ ἑρμηνείας, De Interpretatione'')
* "Pirmie analītiķi" (''Ἀναλυτικὰ πρότερα, Analytica Priora'')
* "Otrie analītiķi" (''Ἀναλυτικὰ ὑστερα, Analytica Posteriora'')
* "Topika" (''Τοπικῶν, Topica'')
* "Par sofistu argumentiem" (''Περὶ τῶν σοφιστικῶν ἐλέγχων, De Sophisticis Elenchis'')
'''Par dabu'''
* "Fizika"' (''Φυσικὴ ἀκρόασις, Physica'')
* "Par debesīm" (''Περὶ οὐρανοῦ, De Caelo'')
* "Par rašanos un iznīcību" (''Περὶ γενέσεως καὶ φθορᾶς, De Generatione et Corruptione'')
* "Meteoroloģika" (''Τὰ μετεωρολογικά, Meteorologica'')
* "Par kosmosu"** (''Περὶ κόσμου, De Mundo'')
* "Par dvēseli" (''Περὶ ψυχῆς, De Anima'')
* "Par uztveri un uztveramo" (''Περὶ αἰσθήσεως καὶ αἰσθητῶν, De Sensu et Sensibilibus'')
* "Par atmiņu un atmiņām" (''Περὶ μνήμης καὶ ἀναμνήσεως, De Memoria et Reminiscentia'')
* "Par miegu un nomodu" (''Περὶ ὕπνου καὶ γρηγορήσεως, De Somno et Vigilia'')
* "Par sapņiem" (''Περὶ ἐνυπνίου, De Insomniis'')
* "Par sapņu tulkošanu" (''Περὶ τῆς καθ΄ ὕπνον μαντικῆς, De Divinatione per Somnum'')
* "Par dzīves ilgumu un īsumu" (''Περὶ μακροβιότητος καὶ βραχυβιότητος, De Longitudine et Brevitate Vitae'')
* "Par jaunību un vecumu, par dzīvi un nāvi" (''Περὶ νεότητος καὶ γήρως καὶ ζωῆς καὶ θανάτου, De Juventute et Senectute, De Vita et Morte'')
* "Par elpošanu"** (''Περὶ πνεύματος, De Respiratione'')
* "Dzīvnieku vēsture" (''Περὶ τὰ ζῷα ἱστορίαι, Historia Animalium'')
* "Par dzīvnieku daļām" (''|Περὶ ζῴων μορίων, De Partibus Animalium'')
* "Par dzīvnieku kustībām" (''Περὶ ζῴων κινήσεως, De Motu Animalium'')
* "Par dzīvnieku iedalījumu" (''Περὶ ζῴων πορείας, De Incessu Animalium'')
* "Par dzīvnieku izcelšanos" (''Περὶ ζῴων γενέσεως, De Generatione Animalium'')
* "Par ziediem"** (''Περὶ χρωμάτων, De Coloribus'')
* "Par dzirdamo"** (''Περὶ ἀκουστῶν, De Audibilibus'')
* "Fizionomija"** (''Φυσιογνωμικά, Physiognomonica'')
* "Par augiem"** (''Περὶ φυτῶν, De Plantis'')
* "Par dīvainām baumām"** (''Περὶ θαυμασίων ἀκουσμάτων, De mirabilibus auscultationibus'')
* "Mehānika"** (''Μηχανικά, Mechanica'')
* "Problēmas"* (''Προβλήματα, Problemata'')
* "Par nedalāmām līnijām"** (''Περὶ ατόμων γραμμῶν}, De Lineis Insecabilibus'')
* "Par vēju virzieniem un nosaukumiem"** (''Ἀνέμων θέσεις καὶ προσηγορίαι, Ventorum Situs et Cognomina'')
* "Par Ksenofanu, Zenonu, Gorgiju"** (''Περὶ Ξενοφάνους, περὶ Ζήνωνος, περὶ Γοργίου, De Melisso Xenophnae Gorgia'')
'''Metafizika'''
* "Metafizika" (''Μετὰ τὰ φυσικά, Metaphysica'')
'''Ētika un politika'''
* "Nikomaha ētika" (''Ἠθικὰ Νικομάχεια, Ethica Nicomachea'')
* "Lielā ētika"* (''Ἠθικὰ μεγάλα, Magna Moralia'')
* "Eidemija ētika" (''Ἠθικὰ Εὐδήμεια, Ethica Eudemia'')
* "Par labo un ļauno" (''Ἀρετῶν καὶ κακιῶν, De Virtutibus et Vitiis Libellus'')
* "Politika" (''Πολιτικά, Politica'')
* "Ekonomika"* (''Οἰκονομικά, Oeconomica'')
* "Atēnu polisa" (''Ἀθηναίων πολιτεία'')
'''Retorika un poētika'''
* "Retorikas māksla" (''Ῥητορικὴ τέχνη, Ars Rhetorica'')
* "Retorika Aleksandram"** (''Ῥητορικὴ πρὸς Ἀλέξανδρον, Rhetorica ad Alexandrum'')
* "Poētikas māksla" (''Περὶ ποιητικῆς, Ars Poetica'')

==== Atsauces un paskaidrojumi ====

{{atsauces}}

== Literatūra ==

* Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība, Rīga, 1964., 28.-29. lpp.
* Aristotelis. Poētika. / tulk. Augusts Ģiezens - Jāņa Rozes apgāds, Rīga, 2008. ISBN 978-9984-23-291-1
* Aristotelis. / no sengr. val. tulk. I.Ķemere. - Zvaigzne, Rīga, 1985
* Ārzemju literatūras hrestomātija. - Zvaigzne, Rīga, 1992. ISBN 5-405-00960-1
* Sengrieķu literatūras antoloģija / sast. T.Fomina u.c. - Zvaigzne, Rīga, 1990. ISBN 5-405-00404-9
* Antīkās literatūras antoloģija. 1. sēj. Grieķu literatūra. / sast. R. Egle - Latv. PSR ZA Valodas un literatūras inst., Latvijas valsts izdevniecība, Rīga, 1951
----
* Ackrill J.L. Essays on Plato and Aristotle. - Oxford University Press, 2001
* Adler Mortimer J. Aristotle for Everybody. - Macmillan, New York, 1978
* Bakalis Nikolaos. Handbook of Greek Philosophy: From Thales to the Stoics Analysis and Fragments. - Trafford Publishing, 2005, ISBN 1-4120-4843-5
* Barnes J. The Cambridge Companion to Aristotle. - Cambridge University Press, 1995
* Bocheński I.M. Ancient Formal Logic. - North-Holland Publishing Company, Amsterdam, 1951
* Bolotin D. An Approach to Aristotle's Physics: With Particular Attention to the Role of His Manner of Writing. - SUNY Press, Albany, 1998
* Burnyeat M. F. et al. Notes on Book Zeta of Aristotle's Metaphysics. - Sub-faculty of Philosophy, Oxford, 1979
* Chappell V. Aristotle's Conception of Matter. // Journal of Philosophy, 1973, 70: 679-696
* Code A. Potentiality in Aristotle's Science and Metaphysics. // Pacific Philosophical Quarterly, 1995, 76
* Gill M.L. Aristotle on Substance: The Paradox of Unity. - Princeton University Press, Princeton, 1989
* Guthrie W.K.C. A History of Greek Philosophy. Vol. 6. - Cambridge University Press, 1981
* Halper E.C. One and Many in Aristotle's Metaphysics. Volume 1 - Books Alpha-Delta, Parmenides Publishing, 2007, ISBN 978-1-930972-21-6
* Halper E.C. One and Many in Aristotle's Metaphysics, Volume 2 - The Central Books, Parmenides Publishing, 2005, ISBN 978-1-930972-05-6
* Irwin T.H. Aristotle's First Principles. - Clarendon Press, Oxford, 1988
* Knight K. Aristotelian Philosophy: Ethics and Politics from Aristotle to MacIntyre. - Polity Press, 2007
* Lewis F.A. Substance and Predication in Aristotle. - Cambridge University Press, Cambridge, 1991
* Lloyd G.E.R. Aristotle: The Growth and Structure of his Thought. - Cambridge University Press, Cambridge, 1968, ISBN 0-521-09456-9.
* Lord Carnes. Introduction to The Politics, by Aristotle. - Chicago University Press, Chicago, 1984
* Loux M.J. Primary Ousia: An Essay on Aristotle's Metaphysics Ζ and Η. - Cornell University Press, Ithaca; NY, 1991
* Pangle L.S. Aristotle and the Philosophy of Friendship. - Cambridge University Press, Cambridge, 2003
* Reeve, C.D.C. Substantial Knowledge: Aristotle's Metaphysics. - Hackett, Indianapolis, 2000
* Rose L.E. Aristotle's Syllogistic. - Charles C Thomas Publisher, Springfield, 1968
* Scaltsas T. Substances and Universals in Aristotle's Metaphysics. - Cornell University Press, Ithaca, 1994
* Strauss L. On Aristotle's Politics. / The City and Man. - Rand McNally, Chicago, 1964
* Veatch H.B. Aristotle: A Contemporary Appreciation. - Indiana University Press, Bloomington, 1974
* Woods M.J. Universals and Particular Forms in Aristotle's Metaphysics. // Oxford Studies in Ancient Philosophy supplement, 1991/b, 41-56
----
* Jonathan Barnes. Aristoteles: eine Einführung. - Reclam, Stuttgart, 1999, ISBN 3-15-008773-2
* Thomas Buchheim. Aristoteles. - Freiburg i. Br., 1996
* Wolfgang Detel. Aristoteles. - Leipzig, 2005
* Ingemar Düring. Aristoteles. Darstellung und Interpretation seines Denkens. - Heidelberg, 1966 (Nachdruck 2005) ISBN 978-3-8253-5036-9
* Christof Rapp. Aristoteles zur Einführung. - Hamburg, 2004, ISBN 3-88506-398-0
* Kann man heute noch etwas anfangen mit Aristoteles? / Thomas Buchheim, Hellmut Flashar (Hrsg.) - Meiner, Hamburg, 2003
* Aristoteles-Lexikon. / Otfried Höffe (Hrsg.) - Stuttgart, 2005, ISBN 3-520-45901-9
----
* Аристотель. - Госполитиздат, Москва, 1952
* Чанышев А.Н. Аристотель. - Мысль, Москва, 1987
* Античная литература. Греция. антология / сост. Н.А.Федоров, В.И.Мирошенкова. - Высшая школа, Москва, 1989
* Античные риторики. / под ред. А.А.Тахо-Годи. - Московский университет, Москва, 1978

== Resursi internetā par šo tēmu ==

* [http://www.satori.lv/autors/264/_Aristotelis Aristotelis. / Tulkojis Dainis Leinerts. - satori.lv]
* [http://fsb.org.lv/node/12 Muižniece L. ''Phantasmata'' kā nozīmes nesējas Aristoteļa semantikas koncepcijā.]
----
* [http://www.newadvent.org/cathen/01713a.htm Aristotle - Catholic Encyclopedia]
* [http://www.utm.edu/research/iep/a/aristotl.htm Aristotle - The Internet Encyclopedia of Philosophy]
* [http://www.concharto.com/search/eventsearch.htm?_tag=timeline%20of%20aristotle&_maptype=0 Timeline of Aristotle's life - An encyclopedic atlas of history and happenings that anyone can edit.]
* [http://classics.mit.edu/Browse/index-Aristotle.html Works by Aristotle - Massachusetts Institute of Technology]
* [http://www.gutenberg.org/browse/authors/a#a2747 Aristotle - Project Gutenberg]
* [http://www.perseus.tufts.edu/hopper/searchresults.jsp?q=Aristotle Aristotle - Perseus Digital Library. Department of the Classics, Tufts University]
----
* [http://www.archive.org/details/aristotelesgrund00jaeguoft Jaeger Werner Wilhelm. Aristoteles; Grundlegung einer Geschichte seiner Entwicklung. - Berlin, 1923]
* [http://d-nb.info/gnd/118650130 Literatur von und über Aristoteles im Katalog der Deutschen Nationalbibliothek]
* [http://gso.gbv.de/DB=1.28/REL?PPN=004699920&RELTYPE=TT&COOKIE=U999,K999,D1.28,E1ddcf0ca-11e,I0,B9994++++++,SY,A%5C9008+1,,0,H12-23,,30-31,,73-77,,80,,88-90,NGAST,R80.81.37.136,FN Druckschriften von und über Aristoteles. - Das Verzeichnis der im deutschen Sprachraum erschienenen Drucke des 17. Jahrhunderts.]
----
* [http://remacle.org/bloodwolf/philosophes/Aristote/table.htm Aristote - Le site de L'antiquité grecque et latine]
----
* [http://www.sno.pro1.ru/lib/asmus/index.htm Аристотель. / Асмус В. Ф. Античная философия]
* [http://www.zpu-journal.ru/zpu/2005_2/Kanarsh/19.pdf Канарш Г.Ю. Этические основания политики в современном аристотелианстве. // Гуманитарные науки: теория и методология. 2005, N2 (.pdf)]
* [http://lib.ru/POEEAST/ARISTOTEL/ Аристотель: Категории; Никомахова этика; Физика; Метафизика; Риторика; Поэтика (Отрывки). - Библиотека Максима Мошкова]
* [http://abovo.net.ru/author/80436 Аристотель из Стагиры. - Библиотека философской и религиозной литературы.]
* [http://www.politnauka.org/library/classic/aristotel-recenz.php Аристотель. Политика. / Сочинения: В 4 т. Т. 4. / Перевод С.А. Жебелева - Мысль, Москва, 1983. С. 376-644.]
* [http://sprach-insel.com/index.php?option=com_content&task=view&id=120&Itemid=74 Аристотель. Поэтика. - Языковой остров]

[[Kategorija:A]]

Platons

2009-07-03T07:05:34Z

EmilsKlotins: /* Ideju teorija */

[[Attēls:Platon.jpg|right|thumb|150px|Platons]]
'''Platons''' (428./427.-348./347.p.m.ē.) - Atēnu [[Antīkā filosofija|filosofs]]. [[Sokrāts|Sokrāta]] skolnieks, [[Aristotelis|Aristoteļa]] skolotājs, Platona Akadēmijas dibinātājs. Platons tiek uzskatīts par vienu no visietekmīgākajiem visu laiku Rietumu civilizācijas filosofiem, viņa idejas joprojām sastopamas uzskatu pamatos arī mūsdienās, īpaši kristietībā. Platons darbi skar gan politiku, mākslu un ētiku, gan arī metafiziku.

== Ideju teorija ==

Platons ieviesa un sistematizēja mācību par Idejām jeb formām (gr. εἶδος) un Ideju pasauli, kas ir īstais, ideālais, pilnīgais un nemainīgais esamības pamats un kura cilvēkiem ir pieejama vien ar prāta palīdzību. Šīs Ideju pasaules nepilnīgs(kļūdains) iemiesojums jeb atspulgs ir materiālā pasaule, kuru varam uztvert ar jutekļiem. Tā, piemēram, "skaistie" objekti, ko redzam un par tādiem atzīstam, ir skaisti tāpēc, ka tie katrs (nepilnīgi) iemieso Skaistumu(ideālo formu).

Viena no slavenākajām Platona mācības ilustrācijam ir alas alegorija, kuru viņš apraksta savā darbā "Valsts". Cilvēki atrodas alā un redz tās sienu, kuru apspīd gaisma no alas ārpuses. Uz šo sienu krīt ēnas no ārpusē garām kustošām lietām un radībām (Idejām), taču cilvēki nekad neredz pašas lietas, bet tikai to ēnas (materiālās pasaules izpausmes). Ar prāta palīdzību cilvēkiem ir iespējams no ēnām izsecināt Ideju īpašības, taču tā kā viņiem šīs Idejas nav tieši pieejamas, cilvēku veidotie priekšstati par Idejām nav pilnīgi.

Balstoties uz Platona darbiem attīstījās [[Ideālisms|ideālisma]] pasaules uzskats, kam ir ilgstoša saistība ar Rietumu civilizācijas vēsturi un kas var tikt uzskatīts par būtisku pamatu kristietības idejām.

== Literatūra ==

* Cooper, John M., ed. Plato: Complete Works. Hackett, 1997.
* Lasmane S. Rietumeiropas ētika no Sokrata līdz Postmodernismam. - Zvaigzne ABC, Rīga, 1998, 26.-30.lpp., ISBN 9984-04-736-9

== Resursi internetā par šo tēmu ==
* [http://www.ac-nice.fr/philo/textes/Platon-Republique/Platon-Republique.htm Πλάτων. Πολιτεία]
* [http://www.britannica.com/EBchecked/topic/464109/Plato Plato - Encyclopædia Britannica]
* [http://plato.stanford.edu/entries/plato/ Plato - Stanford Encyclopedia of Philosophy]
* [http://ebooks.adelaide.edu.au/p/plato/ The Dialogues of Plato, translated by Bejamin Jowett]

[[Kategorija:Zinātnes vēsture]]
[[Kategorija:Filosofija]]

Platons

2009-07-03T07:04:49Z

EmilsKlotins:

[[Attēls:Platon.jpg|right|thumb|150px|Platons]]
'''Platons''' (428./427.-348./347.p.m.ē.) - Atēnu [[Antīkā filosofija|filosofs]]. [[Sokrāts|Sokrāta]] skolnieks, [[Aristotelis|Aristoteļa]] skolotājs, Platona Akadēmijas dibinātājs. Platons tiek uzskatīts par vienu no visietekmīgākajiem visu laiku Rietumu civilizācijas filosofiem, viņa idejas joprojām sastopamas uzskatu pamatos arī mūsdienās, īpaši kristietībā. Platons darbi skar gan politiku, mākslu un ētiku, gan arī metafiziku.

== Ideju teorija ==

Platons ieviesa un sistematizēja mācību par Idejām jeb formām (gr. εἶδος) un Ideju pasauli, kas ir īstais, ideālais, pilnīgais un nemainīgais esamības pamats un kuras cilvēkiem ir pieejamas vien ar prāta palīdzību. Šīs Ideju pasaules nepilnīgs(kļūdains) iemiesojums jeb atspulgs ir materiālā pasaule, kuru varam uztvert ar jutekļiem. Tā, piemēram, "skaistie" objekti, ko redzam un par tādiem atzīstam, ir skaisti tāpēc, ka tie katrs (nepilnīgi) iemieso Skaistumu(ideālo formu).

Viena no slavenākajām Platona mācības ilustrācijam ir alas alegorija, kuru viņš apraksta savā darbā "Valsts". Cilvēki atrodas alā un redz tās sienu, kuru apspīd gaisma no alas ārpuses. Uz šo sienu krīt ēnas no ārpusē garām kustošām lietām un radībām (Idejām), taču cilvēki nekad neredz pašas lietas, bet tikai to ēnas (materiālās pasaules izpausmes). Ar prāta palīdzību cilvēkiem ir iespējams no ēnām izsecināt Ideju īpašības, taču tā kā viņiem šīs Idejas nav tieši pieejamas, cilvēku veidotie priekšstati par Idejām nav pilnīgi.

Balstoties uz Platona darbiem attīstījās [[Ideālisms|ideālisma]] pasaules uzskats, kam ir ilgstoša saistība ar Rietumu civilizācijas vēsturi un kas var tikt uzskatīts par būtisku pamatu kristietības idejām.

== Literatūra ==

* Cooper, John M., ed. Plato: Complete Works. Hackett, 1997.
* Lasmane S. Rietumeiropas ētika no Sokrata līdz Postmodernismam. - Zvaigzne ABC, Rīga, 1998, 26.-30.lpp., ISBN 9984-04-736-9

== Resursi internetā par šo tēmu ==
* [http://www.ac-nice.fr/philo/textes/Platon-Republique/Platon-Republique.htm Πλάτων. Πολιτεία]
* [http://www.britannica.com/EBchecked/topic/464109/Plato Plato - Encyclopædia Britannica]
* [http://plato.stanford.edu/entries/plato/ Plato - Stanford Encyclopedia of Philosophy]
* [http://ebooks.adelaide.edu.au/p/plato/ The Dialogues of Plato, translated by Bejamin Jowett]

[[Kategorija:Zinātnes vēsture]]
[[Kategorija:Filosofija]]

Platons

2009-07-03T07:03:38Z

EmilsKlotins:

[[Attēls:Platon.jpg|right|thumb|150px|Platons]]
'''Platons''' (428./427.-348./347.p.m.ē.) - Atēnu [[Antīkā filosofija|filosofs]]. [[Sokrāts|Sokrāta]] skolnieks, [[Aristotelis|Aristoteļa]] skolotājs, Platona Akadēmijas dibinātājs. Platons tiek uzskatīts par vienu no visietekmīgākajiem visu laiku Rietumu civilizācijas filosofiem, viņa idejas joprojām sastopamas uzskatu pamatos arī mūsdienās, īpaši kristietībā.

== Ideju teorija ==

Platons ieviesa un sistematizēja mācību par Idejām jeb formām (gr. εἶδος) un Ideju pasauli, kas ir īstais, ideālais, pilnīgais un nemainīgais esamības pamats un kuras cilvēkiem ir pieejamas vien ar prāta palīdzību. Šīs Ideju pasaules nepilnīgs(kļūdains) iemiesojums jeb atspulgs ir materiālā pasaule, kuru varam uztvert ar jutekļiem. Tā, piemēram, "skaistie" objekti, ko redzam un par tādiem atzīstam, ir skaisti tāpēc, ka tie katrs (nepilnīgi) iemieso Skaistumu(ideālo formu).

Viena no slavenākajām Platona mācības ilustrācijam ir alas alegorija, kuru viņš apraksta savā darbā "Valsts". Cilvēki atrodas alā un redz tās sienu, kuru apspīd gaisma no alas ārpuses. Uz šo sienu krīt ēnas no ārpusē garām kustošām lietām un radībām (Idejām), taču cilvēki nekad neredz pašas lietas, bet tikai to ēnas (materiālās pasaules izpausmes). Ar prāta palīdzību cilvēkiem ir iespējams no ēnām izsecināt Ideju īpašības, taču tā kā viņiem šīs Idejas nav tieši pieejamas, cilvēku veidotie priekšstati par Idejām nav pilnīgi.

Balstoties uz Platona darbiem attīstījās [[Ideālisms|ideālisma]] pasaules uzskats, kam ir ilgstoša saistība ar Rietumu civilizācijas vēsturi un kas var tikt uzskatīts par būtisku pamatu kristietības idejām.

== Literatūra ==

* Cooper, John M., ed. Plato: Complete Works. Hackett, 1997.
* Lasmane S. Rietumeiropas ētika no Sokrata līdz Postmodernismam. - Zvaigzne ABC, Rīga, 1998, 26.-30.lpp., ISBN 9984-04-736-9

== Resursi internetā par šo tēmu ==
* [http://www.ac-nice.fr/philo/textes/Platon-Republique/Platon-Republique.htm Πλάτων. Πολιτεία]
* [http://www.britannica.com/EBchecked/topic/464109/Plato Plato - Encyclopædia Britannica]
* [http://plato.stanford.edu/entries/plato/ Plato - Stanford Encyclopedia of Philosophy]
* [http://ebooks.adelaide.edu.au/p/plato/ The Dialogues of Plato, translated by Bejamin Jowett]

[[Kategorija:Zinātnes vēsture]]
[[Kategorija:Filosofija]]

Platons

2009-07-03T06:56:20Z

EmilsKlotins:

'''Platons''' (428./427.-348./347.p.m.ē.) - Atēnu [[Antīkā filosofija|filosofs]]. [[Sokrāts|Sokrāta]] skolnieks, [[Aristotelis|Aristoteļa]] skolotājs, Platona Akadēmijas dibinātājs. Platons tiek uzskatīts par vienu no visietekmīgākajiem visu laiku Rietumu civilizācijas filosofiem, viņa idejas joprojām sastopamas uzskatu pamatos arī mūsdienās, īpaši kristietībā.

== Ideju teorija ==

Platons ieviesa un sistematizēja mācību par Idejām jeb formām (gr. εἶδος) un Ideju pasauli, kas ir īstais, ideālais, pilnīgais un nemainīgais esamības pamats un kuras cilvēkiem ir pieejamas vien ar prāta palīdzību. Šīs Ideju pasaules nepilnīgs(kļūdains) iemiesojums jeb atspulgs ir materiālā pasaule, kuru varam uztvert ar jutekļiem. Tā, piemēram, "skaistie" objekti, ko redzam un par tādiem atzīstam, ir skaisti tāpēc, ka tie katrs (nepilnīgi) iemieso Skaistumu(ideālo formu).

Viena no slavenākajām Platona mācības ilustrācijam ir alas alegorija, kuru viņš apraksta savā darbā "Valsts". Cilvēki atrodas alā un redz tās sienu, kuru apspīd gaisma no alas ārpuses. Uz šo sienu krīt ēnas no ārpusē garām kustošām lietām un radībām (Idejām), taču cilvēki nekad neredz pašas lietas, bet tikai to ēnas (materiālās pasaules izpausmes). Ar prāta palīdzību cilvēkiem ir iespējams no ēnām izsecināt Ideju īpašības, taču tā kā viņiem šīs Idejas nav tieši pieejamas, cilvēku veidotie priekšstati par Idejām nav pilnīgi.

Balstoties uz Platona darbiem attīstījās [[Ideālisms|ideālisma]] pasaules uzskats, kam ir ilgstoša saistība ar Rietumu civilizācijas vēsturi un kas var tikt uzskatīts par būtisku pamatu kristietības idejām.

== Literatūra ==

* Cooper, John M., ed. Plato: Complete Works. Hackett, 1997.
* Lasmane S. Rietumeiropas ētika no Sokrata līdz Postmodernismam. - Zvaigzne ABC, Rīga, 1998, 26.-30.lpp., ISBN 9984-04-736-9

== Resursi internetā par šo tēmu ==
* [http://www.ac-nice.fr/philo/textes/Platon-Republique/Platon-Republique.htm Πλάτων. Πολιτεία]
* [http://www.britannica.com/EBchecked/topic/464109/Plato Plato - Encyclopædia Britannica]
* [http://plato.stanford.edu/entries/plato/ Plato - Stanford Encyclopedia of Philosophy]
* [http://ebooks.adelaide.edu.au/p/plato/ The Dialogues of Plato, translated by Bejamin Jowett]

[[Kategorija:Zinātnes vēsture]]
[[Kategorija:Filosofija]]

Platons

2009-07-03T06:50:14Z

EmilsKlotins: Jauna lapa: '''Platons''' (428./427.-348./347.p.m.ē.) - Atēnu filosofs. Sokrāta skolnieks, Aristoteļa skolotājs, Platona Akadēmijas dibinā...

'''Platons''' (428./427.-348./347.p.m.ē.) - Atēnu [[Antīkā filosofija|filosofs]]. [[Sokrāts|Sokrāta]] skolnieks, [[Aristotelis|Aristoteļa]] skolotājs, Platona Akadēmijas dibinātājs. Platons tiek uzskatīts par vienu no visietekmīgākajiem visu laiku Rietumu civilizācijas filosofiem, viņa idejas joprojām sastopamas uzskatu pamatos arī mūsdienās, īpaši kristietībā.

== Ideju teorija ==

Platons ieviesa un sistematizēja mācību par Idejām jeb formām (gr. εἶδος) un Ideju pasauli, kas ir īstais, ideālais, pilnīgais un nemainīgais esamības pamats un kuras cilvēkiem ir pieejamas vien ar prāta palīdzību. Šīs Ideju pasaules nepilnīgs(kļūdains) iemiesojums jeb atspulgs ir materiālā pasaule, kuru varam uztvert ar jutekļiem. Tā, piemēram, "skaistie" objekti, ko redzam un par tādiem atzīstam, ir skaisti tāpēc, ka tie katrs (nepilnīgi) iemieso Skaistumu(ideālo formu).

Viena no slavenākajām Platona mācības ilustrācijam ir alas alegorija, kuru viņš apraksta savā darbā "Valsts". Cilvēki atrodas alā un redz tās sienu, kuru apspīd gaisma no alas ārpuses. Uz šo sienu krīt ēnas no ārpusē garām kustošām lietām un radībām (Idejām), taču cilvēki nekad neredz pašas lietas, bet tikai to ēnas (materiālās pasaules izpausmes). Ar prāta palīdzību cilvēkiem ir iespējams no ēnām izsecināt Ideju īpašības, taču tā kā viņiem šīs Idejas nav tieši pieejamas, cilvēku veidotie priekšstati par Idejām nav pilnīgi.

Balstoties uz Platona darbiem attīstījās [[Ideālisms|ideālisma]] pasaules uzskats, kam ir ilgstoša saistība ar Rietumu civilizācijas vēsturi un kas var tikt uzskatīts par būtisku pamatu kristietības idejām.

== Literatūra ==

* Cooper, John M., ed. Plato: Complete Works. Hackett, 1997.
* Lasmane S. Rietumeiropas ētika no Sokrata līdz Postmodernismam. - Zvaigzne ABC, Rīga, 1998, 26.-30.lpp., ISBN 9984-04-736-9

== Resursi internetā par šo tēmu ==
* [http://www.ac-nice.fr/philo/textes/Platon-Republique/Platon-Republique.htm Platon. Politeia (gr.)]
* [http://www.britannica.com/EBchecked/topic/464109/Plato Plato - Encyclopædia Britannica]
* [http://plato.stanford.edu/entries/plato/ Plato - Stanford Encyclopedia of Philosophy]
* [http://ebooks.adelaide.edu.au/p/plato/ The Dialogues of Plato, translated by Bejamin Jowett]

[[Kategorija:Zinātnes vēsture]]
[[Kategorija:Filosofija]]

Eksistenciālisms

2008-07-27T08:14:48Z

EmilsKlotins:

'''Eksistenciālisms''' (no lat. ''existentia'' – pastāvēšana, eksistence jeb “eksistences filosofija”) – filozofijas virziens, kas nostājas gan pret metafizisko ideālismu, gan pret zinātnisko racionālismu (pievēršas brīvā indivīda esamībai vai eksistencei absurdā jeb bezjēdzīgā pasaulē) un kurā uzsvars likts uz problēmām, kas saistītas ar cilvēka eksistenci. Viens no filosofiskajiem virzieniem, kas iezīmē universālu Rietumu kultūras paradigmu maiņu, kura norisinās kā pāreja no klasiskās racionālisma ar tam raksturīgo monoloģisko domāšanas formu uz postklasisko filosofiju un dialoģiskām domāšana formām.

----
Šim virzienam saknes ir jau XIX gadsimta kultūrā (Nīče, Kirkegors, Dostojevskis). Pastāv sakarība starp “dzīves filosofiju” un eksistenciālismu – piemēram, G. Zimmels, grāfs Jorks fon Vanterburgs, kā arī fenomenoloģisko filosofiju pārstāvis Huserls. Eksistenciālisms ir arī radniecisks ar ekspresionismu mākslā un literatūrā, ar pasauli postimpresionistu skatījumā – K. M. Kilke.

Eksistenciālisma filosofijā ir divi virzieni – kristīgais, kuru pārstāv tādi eksistenciālisti kā G. Marsels, [[Jaspers Karls|K. Jaspers]], [[Tillihs Pauls Johanness|P.Tillihs]] un ateistiskais, kuru pārstāv [[Heidegers Martins|M. Heidegers]], [[Sartrs Žans Pols|Ž. P. Sartrs]]. Bet abi šie virzieni pauž pesimistisko noskaņojumu. Pazīstamākie eksistenciālisma pārstāvji Vācijā ir M. Heidegers un K. Jaspers, Francijā – G. Marsels, Ž. P. Sartrs, [[Kamī Albērs|A. Kamī]] u.c., Itālijā tie bija E. Pači, N. Abamjano, ASV – V. Barets, V. Lourijs.

== Ieteicamā literatūra ==

* Svešvārdu vārdnīca - Rīga: Norden, 1996., 190. lpp.
* Bēringers, H. Kas ir filozofija? – Lielvārde: Lielvārds, 1995.
* Jasperss, K. Ievads filozofijā. – Rīga: Zvaigzne ABC, 2003.
* Kūle, M., Kūlis, R. Filosofija. – Rīga: Burtnieks, 1996. – 23.–28. lpp.
* Lauksmans, F. Filozofijas ABC. – Rīga: Alberts XII, 1999.
* Megi, B. Filozofijas vēsture. – Rīga: Zvaigzne ABC, 2000.
* Šmids, V. Skaista dzīve? – Rīga: Zvaigzne ABC, 2002.
* Šuvajevs, I. Filozofija. Saruna par filozofiju. – Rīga: Zvaigzne ABC, 1999.
* Sartrs, Ž. P. Eksistenciālisms ir humānisms. // Grāmata. – 1992.

== Resursi internetā par šo tēmu ==

* [http://www.liis.lv/kultvest/kultura/uzsk20/teksts.htm Pārmaiņas pasaules uzskatā XX gs..]
* [http://izm03.izm.gov.lv/liis/izm/macmat.nsf/b9a14bd477aef2f6c2256616004c7b88/30b5acb28cc2ebb2c225683900318a4c?OpenDocument Žans Pols Sartrs. Eksistenciālisms ir humānisms.]
* [http://78.154.136.238:6666/RTU/Referati/Turiba_referati/Filozofija/44_12lpp.doc Aleksandra Mika. Cilvēka būtība Sartra darbā "Eksistenciālisms ir humānisms"]

[[Category:Filozofija]]