Vēsture - Dalībnieka devums [lv]

Kasīrers Ernsts

2011-10-01T13:47:21Z

Feens: Vācija, nevis Austrija

[[Attēls:Cassirer.jpg‎|right|thumb|200px|]]
'''Ernsts Kasīrers''' (''Ernst Cassirer'', 1874.-1945.) - filosofs, filosofijas pasniedzējs, viens no [[Neokantisms|neokantisma]] [[Marburgas skola]]s spilgtākajiem pārstāvjiem.

Dzimis 1874. gada 28. jūlijā Braslavā (mūsd. Vroclava Polijā) Silēzijā, [[Vācijas impērija|Vācijas impērijā]]. 1892.-1899. gados studēja filosofiju Berlīnes, Leipcigas, Heidelbergas un Mārburgas universitātēs. 1899. gadā aizstāvēja doktora disertāciju “Matemātiskās un dabaszinātniskās izziņas kritika Dekarta darbos”. 1907. gadā izdeva divu sējumu “Izziņas problēmas jauno laiku filozofijā un dabaszinātnēs” - pateicoties grāmatas panākumam, Kasīrers ieguva privātdocenta vietu Berlīnes universitātē. 1919.–1933. gados filosofijas profesors Hamburgas universitātē (''Universität Hamburg'', rektors no 1930.). Šeit Kasīrers kļuva par aktīvu simbolisma virziena piekritēju kultūras filozofijas kontekstā, sarakstīja savu fundamentālāko darbu “Simbolisko formu filozofija”. Divdesmitajos gados iznāca vairāki darbi, kas bija veltīti simbolisma tematikai: “Valoda” (1923.), “Mītiskā doma” (1925.), “Valoda un mīts” ( 1925.). Pēc [[Nacisti|nacistu]] nākšanas pie varas emigrēja: 1933.-1935. gados pasniedza filosofiju Oksfordā, 1935.–1941. gados - Gēteborgā, 1941.–1945. gados - Jēlā, pēc tam Kolumbijas univeristātē (''Columbia University'') Ņujorkā. 1944. gadā ASV iznāca grāmata “Eseja par cilvēku”, ko pieņemts uzskatītīt par otro nozīmīgāko darbu un ievadu tiem, kuri vēlētos iepazīties ar Kasīrera simbolisma izpratni). Miris 1945. gada 13. aprīlī Ņujorkā.

Viņa uzskatos vērojama nopietna [[Šēlers Makss|M.Šēlera]] filosofijas ietekme. Pielietoja Marburgas skolas idejas gnozeoloģijas vēstures un filosofijas vēstures izstrādāšanā. Savā darbā "Substances jēdziens un funkcijas jēdziens" (1910.) apstrīdēja uzskatu par zinātniskām abstrakcijām kā par realitātes atspoguļojumu, materiālo pasauli reducēja uz tīrās domāšanas kategorijām un materiālās pasaules likumu vietā lika funkcionālu atkarību. Vēlākos darbos zinātnisko izziņu uzskatīja par vienu no "simboliskās" domāšanas formām. Kasīrers sarakstījis virkni darbu par [[Antīkā filosofija|antīkās filosofijas]], [[renesanse]]s laikmeta un [[apgaismība]]s laikmeta filosofijas vēsturi, kā arī monogrfijas par Leibnicu un Kantu. Vēsturē iegājusi leģendārā Kanta filosofijai veltītajā diskusija, kas notika Davosā 1929. gadā, un kurā piedalījās Ernsts Kasīrers un iesīkstējušo sociālo konvenciju noliedzējs Heidegers. Šī situācija pārtapusi arī vienā no Tomasa Manna (''Thomas Mann'') „Burvju kalna” (''Der Zauberberg'', 1924.) ainām par liberālo un konservatīvo vērtību cīņu.

==== Literatūra par šo tēmu ====

* Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība: Rīga, 1964., 196. lpp.
* Ernsts Kasīrers. Apcerējums par cilvēku. Ievads kultūras filozofijā. - Intelekts: Rīga, 1997., 222 lpp.
----
* John Michael Krois. Cassirer. Symbolic Forms and History. - Yale University Press: New Haven, 1987, ISBN 978-0-300-03746-3
----
* Tobias Bevc. Kulturgenese als Dialektik von Mythos und Vernunft. Ernst Cassirer und die Kritische Theorie. - Würzburg, 2005, ISBN 3-8260-2964-X
* Michael Bösch. Das Netz der Kultur. Der Systembegriff in der Kulturphilosophie Ernst Cassirers. - Würzburg, 2004, ISBN 3-8260-2757-4
* Toni Cassirer. Mein Leben mit Ernst Cassirer. Mit einer Vorbemerkung von Peter Cassirer, Abbildungen, Personen- und Sachindex sowie Schriftenverzeichnis. - Meiner: Hamburg, 2004, ISBN 3-7873-1625-6
* Michael Friedman. Carnap, Cassirer, Heidegger. Geteilte Wege. - Fischer TB: Frankfurt, 2004, ISBN 3-596-16006-5
* Thomas Meyer. Ernst Cassirer. - Ellert & Richter: Hamburg, 2007, ISBN 9783831902170
* Heinz Paetzold. Ernst Cassirer. Von Marburg nach New York, eine philosophische Biographie. - Wissenschaftliche Buchgesellschaft: Darmstadt, 1995, ISBN 3-534-11816-2
* Oswald Schwemmer. Ernst Cassirer. Ein Philosoph der europäischen Moderne. - Akademie: Berlin, 1997, ISBN 3-05-003105-0
* Markus Tomberg. Studien zur Bedeutung des Symbolbegriffs. Platon, Aristoteles, Kant, Schelling, Cassirer, Mead, Ricoeur. - Würzburg, 2001, ISBN 3-8260-1991-1
----
* Кассирер Э. Познание и действительность. - Санкт-Петербург, 1912
* Кассирер Э. Теория относительности Эйнштейна. - Прага, 1922
* Кассирер Э. Рассуждение о человеке: Попытка создания философии человеч. культуры. - Ганатлеба: Тбилиси, 1983
* Кассирер Э. Познание и действительность: Понятие о субстанции и понятие о функции. - Алетейя: Санкт-Петербург, 1996
* Кассирер Э. Жизнь и учение Канта. - Университетская книга: Санкт-Петербург, 1998, ISBN 5-7914-0019-5
* Кассирер Э. Избранное. Опыт о человеке. - Гардарика: Москва, 1998
* Кассирер Э. Избранное: Индивид и космос. - Университетская книга: Санкт-Петербург, Москва, 2000, ISBN 5-323-00017-1
* Кассирер Э. Философия символических форм: В 3 тт. - Университетская книга: Санкт-Петербург, Москва, 2002, ISBN 5-94483-003-4 (том 2), ISBN 5-94396-025-2 (том 3)
* Кассирер Э. Философия Просвещения. - РОССПЭН: Москва, 2004, 400 с., ISBN 5-8243-0499-8
* Кравченко А.А. Логика гуманитарных наук Э. Кассирера. Кассирер и Гете. - Диалог-МГУ: Москва, 1999
* Соболева М.Е. Философия символических форм Э. Кассирера: Генезис. Основные понятия. Контекст. - Изд-во С.-Петерб. ун-та: Санкт-Петербург, 2001
* Демидова М.В. «Animal symbolicum» Э. Кассирера и научное знание XX века. - Изд-во Саратовского ун-та: Саратов, 2007
* Свасьян К.А. Философия культуры Э.Кассирера (Истоки, своеобразие, критика). // Вопросы философии. 1984, № 9, С. 95-103
* Фохт Б.А. Понятие символической формы и проблема значения в философии языка Э. Кассирера. // Вопросы философии. 1998, № 9, С. 150-174
* Соболева М.Е. Система и метод в философии символических форм Э. Кассирера. // Вопросы философии. 2000, № 2, С. 87-100
* Безлепкин Н.И., Чупахина Н.А. А.Ф.Лосев и Э.Кассирер: лингвофилософские параллели. // Вече. Альманах русской философии и культуры. Выпуск 16. — Санкт-Петербург, 2004, С. 94-104

==== Resursi internetā par šo tēmu ====

* [http://plato.stanford.edu/entries/cassirer/ Ernst Cassirer - Stanford Encyclopedia of Philosophy]
* [http://www.informationphilosopher.com/solutions/philosophers/cassirer/ Ernst Cassirer - The Information Philosopher]
* [http://genealogy.metastudies.net/ZDocs/Stories/stories02.html The Cassirer family from Schwientochlowitz to Breslau]
* [http://www.kirjasto.sci.fi/cassir.htm Ernst Cassirer (1874-1945)]
* [http://www.cis.arts.gla.ac.uk/cassirerproject.htm The Cassirer Project - Centre for Intercultural Studies. // University of Glasgow]
* [http://www.archive.org/details/philosophyoferns033109mbp Schilpp Paul Arthur. The Philosophy Of Ernst Cassirer. - Open Court Publishing Company: LaSalle (Illinois), 1958]
* [http://webtext.library.yale.edu/xml2html/beinecke.CASSIRER.nav.html Ernst Cassirer Papers. - Yale University Library]
* [http://www.ernstcassirer.uni-hamburg.de/ The International Ernst Cassirer Society Web Site]
* [http://www.anthonyflood.com/cassirer.htm Ernst Cassirer - AnthonyFlood.com]
----
* [http://www.bbkl.de/c/cassirer_e.shtml Ernst Cassirer - Biographisch-Bibliographisches Kirchenlexikon]
* [http://www.helmut-zenz.de/hzcassir.html Helmut Zenz. Ernst Cassirer im Internet.]
* [https://portal.d-nb.de/opac.htm?query=atr%3D118519522+OR+nid%3D118519522&method=simpleSearch Literatur von und über Ernst Cassirer im Katalog der Deutschen Nationalbibliothek]
* [http://www.uvka.de/univerlag/volltexte/2007/278/ Roman Parkhomenko. Cassirers politische Philosophie. // Zwischen allgemeiner Kulturtheorie und Totalitarismus-Debatte. - Universitätsverlag Karlsruhe, 2007]
* [http://www.kunstgeschichte-ejournal.net/discussion/2008/Sauer/ Martina Sauer. Wahrnehmen von Sinn vor jeder sprachlichen oder gedanklichen Fassung? Frage an Ernst Cassirer, Kunstgeschichte. // Open Peer Reviewed Journal. Dezember, 2008]
* [http://www.warburg-haus.de/eca/index.html Ernst Cassirer Arbeitsstelle - Universität Hamburg]
* [http://www.archive.org/details/leibnizsystemins00cassuoft Ernst Cassirer. Leibniz' System in seinen wissenschaftlichen Grundlagen.]
* [http://www.archive.org/details/derkritischeidea00cassuoft Ernst Cassirer. Der kritische Idealismus und die Philosophie des "gesunden Menschenverstandes"]
* [http://www.archive.org/details/substanzbegriffu00cassuoft Ernst Cassirer. Substanzbegriff und Funktionsbegriff: Untersuchungen über die Grundfragen der Erkenntniskritik.]
* [http://www.archive.org/details/freiheitundforms00cassuoft Ernst Cassirer. Freiheit und Form; Studien zur deutschen Geistesgeschichte.]
* [http://www.archive.org/details/kantslebenundleh00cassuoft Ernst Cassirer. Kants Leben und Lehre.]
----
* [http://anthropology.rchgi.spb.ru/kassirer/kassirer.html Кассирер Эрнст (1874-1945)]
* [http://www.krotov.info/history/19/1890_10_2/1874kassirer.htm Эрнст Кассирер - биография, работы. // Библиотека Якова Кротова]
* [http://dic.academic.ru/dic.nsf/dic_new_philosophy/566/КАССИРЕР Кассирер Эрнст - Academic dictionaries and encyclopedias]
* [http://slovari.yandex.ru/dict/bse/article/00033/16400.htm?text=Кассирер,%20Эрнст Кассирер (Cassirer) Эрнст - Большая советская энциклопедия]
* [http://rvb.ru/swassjan/cassirer/filos_simv_form_toc.htm Свасьян К.А. Философия символических форм Э. Кассирера: Критический анализ.]
* [http://narod.yandex.ru/100.xhtml?elenakosilova.narod.ru/studia/pdf/02cass.pdf Кассирер Э. Познание и действительность: Понятие о субстанции и понятие о функции.]
* [http://elenakosilova.narod.ru/studia2/cassirer/cassirer.htm Кассирер Э. Избранное: Индивид и космос.]
* [http://www.krotov.info/lib_sec/11_k/kas/sirer_17.htm Кассирер, Э. Философия символических форм. Том 1. Язык.]
* [http://www.krotov.info/lib_sec/11_k/kas/sirer_24.htm Кассирер, Э. Философия символических форм. Том 2. Мифологическое мышление.]
* [http://anthropology.ru/ru/texts/cassirer/essay.html Кассирер, Э. Опыт о человеке. // Проблема человека в западной философии. — М., 1988. — С. 3-30]
* [http://narod.yandex.ru/100.xhtml?elenakosilova.narod.ru/studia/cassirer.rar Кассирер Э. Понятие субстанции и функции.]
* [http://www.koob.ru/cassirer/ Кассирер Эрнст - скачать работы.]
* [http://filosof.historic.ru/books/item/f00/s00/z0000221/index.shtml Эрнст Кассирер. Жизнь и учение Канта.]

[[Kategorija:K]]

Iskolata republika

2009-01-10T11:56:25Z

Feens: palaboju, lai saprotama abrevatūra

{| class="infobox" style="float:right;margin:0 0 1em 1em;font-size:90%;clear:right;" cellspacing="5"
|+ style="text-align:center; font-size:larger;" | '''Iskolats'''
|-
| colspan="2" style="padding-bottom:1em;text-align:center;" | [[Attēls:Iskolat_Coat_of_Arms_.png|130px]]
|-
| colspan="2" style="padding-bottom:1em;text-align:center;" | [[Attēls:Iskolat_flag.png|200px]]
|-
| style="vertical-align: top; text-align: right;" | '''pastāv'''
| style="vertical-align: top; text-align: left;" | 24.12.1917.-20.02.1918.
|-
| style="vertical-align: top; text-align: right;" | '''pārvalde'''
| style="vertical-align: top; text-align: left;" |
* strādnieku un bezzemnieku<br>padomju deputātu kongress
* komisāru padome
* deputātu padome
* latviešu strēlnieku<br>un bezzemnieku padomes
|-
| style="vertical-align: top; text-align: right;" | '''galvaspilsēta'''
| style="vertical-align: top; text-align: left;" | Cēsis, pēc tam Valka
|-
| style="vertical-align: top; text-align: right;" | '''iedzīvotāji'''
| style="vertical-align: top; text-align: left;" | ~ ...
|-
| style="vertical-align: top; text-align: right;" | '''maks. platība'''
| style="vertical-align: top; text-align: left;" | ~ ... km<sup>2</sup>
|-
| colspan="2" style="padding-bottom:1em;text-align:center;" | [[Attēls:Iskolat_map.png|200px]]
|}
'''Iskolata republika''' - nosacīts apzīmējums [[Vācijas impērija]]s armijas neokupētajā Vidzemes un Latgales daļā laikā no 1917. gada decembra līdz 1918. gada februārim [[Latviešu strēlnieki|latviešu strēlnieku]] [[Padomes|padomju]] pasludinātam latviešu valstiskam veidojumam. '''Iskolat''' – ''Latvijas Strādnieku, kareivju un bezzemnieku deputātu padomes izpildkomiteja'' (krieviski - ''Исколат/Исполнительный комитет Совета рабочих, солдатских и безземельных депутатов Латвии''), kas izveidota ''Latvijas Strādnieku, kareivju un bezzemnieku deputātu padomes'' sēdē Rīgā 1917. gada 29.–30. jūlijā. 1917. gada 9. decembrī, Latvijas strādnieku un bezzemnieku padomju deputātu II kongresa laikā (18.12.-31.12.), tika ievēlēta jauna ''Latvijas Strādnieku kareivju un bezzemnieku padomju deputātu padome'' (69 locekļi), 24. decembrī tika proklamēta autonomas Latvijas valsts - t.s. ''Iskolata republikas'', - izveidošana Padomju Krievijas sastāvā (pieņemta Latvijas pašnoteikšanās deklarācija) kā arī laikā no 22.12. līdz 04.01. izveidota valdība (26 locekļi [[Roziņš Fricis|F.Roziņa]] vadibā). Ap sevi pulcēja arī ne mazumu inteliģentu (piemēram, Vilis Plūdons, Augusts Kirhenšteins u.c.). Iskolata republikas tiesību sistēmu veidoja Padomju Krievijas likumdevēju institūciju - Viskrievijas padomju kongresu, VCIK un TKP izdotie normatīvie akti, kurus Iskolata republikas varas iestādes precizēja, piemērojot vietējiem astākļiem. Atjaunoja cenzūru, slēdza vairākus preses izdevumus, nodibināja revolucionāro tribunālu. Noteica privātīpašuma tiesību uz zemi atcelšanu un muižu saimniecību nodošanu bez atlīdzības vietējo bezzemnieku padomju pārziņā, ierobežoja pieļaujamo darba dienu līdz 8 h, u.c. izmaiņas. Pirmo reizi vēsturē pilsētas valdi (Valka) vadīja latvietis: par pilsētas galvu tika iecelts Kārlis Aleksandrs Ozoliņš. 1918. gada 4. janvārī Valkā tika izsludināts dekrēts kur pirmo reizi vēsturē latviešu valodai tika noteikts oficiāls statuss (vienlīdzīgas tiesības ar vācu un krievu valodu). Pārstāja pastāvēt 1818. gada februāra beigās, kad Vācijas armija okupēja visu mūsdienu Latvijas teritoriju.

== Literatūra ==

* Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens: Rīga, 2001., 42. lpp.
* Greitjāne R., Vidzemes bezzemnieku padomju darbība, 1917.g. marts - 1918.g. februāris. - Zinātne: Rīga, 1986.
* Spreslis A., Latviešu sarkangvardi cīņā par padomju varu, 1917.-1918. gadā. - Zinātne: Rīga, 1987
* Drīzulis A., Lielais oktobris Latvijā. - Zinātne: Rīga, 1987.
* Iskolata republika: sociālistiskā valstiskuma veidošanās Latvijā. / sast. Pēteris Bondarevs - Avots: Rīga, 1988., ISBN 5-401-00319-6
* Iskolata un tā prezidija protokoli (1917.-1918.). / atb. red. A.Spreslis; red. kol.: A.Bīrons...(u.c.) - Zinātne: Rīga, 1973.
* Dokumenti stāsta. Latvijas buržuāzijas nākšana pie varas. - Zinātne: Rīga, 1988.
----
* Коммунистическая партия Латвии в Октябрьской революции 1917. Документы и материалы (март 1917 - февр. 1918). - Рига, 1963
* Борьба за советскую власть в Прибалтике. - Москва, 1967

== Resursi internetā par šo tēmu ==

* [http://www.historia.lv/alfabets/L/la/latv_dibin/dok/1918.01.06..htm Latvijas Sociāldemokrātijas CK un Latvijas Strādnieku, kareivju un bezzemnieku deputātu padomes Izpildu komiteja (Iskolata) deklarācija par Latvijas pašnoteikšanos. 1917. gada 24. decembrī (1918. gada 6. janvārī), Valkā]
* [http://www.liis.lv/latval/valoda/v9-1.htm Iskolata dekrēts par latviešu valodas lietošanu Latvijas iestādēs]
* [http://64.233.183.104/search?q=cache:loOqav623hoJ:www.arhivi.lv/sitedata/ZURNALS/zurnalu_raksti/31-42-VESTURE-Salda-Latvijas.pdf+Iskolata+republika&hl=lv&ct=clnk&cd=28&gl=lv Šalda V., Mums būs tomēr nepieciešams simulēt Latvijas patstāvību... - LVVA]
* [http://www.historia.lv/alfabets/L/la/lpnp/dokumenti/1917.12.20..htm Latviešu Pagaidu Nacionālās Padomes protests pret Iskolata realizēto pilsoniskās preses ierobežošanu. 1917.gada 20. decembrī (7. janvārī) Valkā]
* [http://www.historia.lv/alfabets/L/la/lpnp/dokumenti/2.sesija_prot.htm Latviešu Pagaidu Nacionālās Padomes otrās sesijas protokols. 1918.gada 28.-31. decembrī (15.-18. janvārī)]
* [http://vip.latnet.lv/lpra/1919.htm Bormane A. Sarkanie Rīgā. // Latvijas Avīze, 2004. gada 2. janvāris]
* [http://64.233.183.104/search?q=cache:N2Wa0Bl8KXYJ:www.neklatiene.lv/materiali/latvijas%2520valsts%2520un%2520tiesibu%2520vesture/Spikeri1.doc+Iskolata+republika&hl=lv&ct=clnk&cd=25&gl=lv Padomju tiesības Latvijas teritorijā pirmskara laikā, to raksturojums.]
----
* [http://bse.sci-lib.com/article056663.html Значение слова "Исколат" в Большой Советской Энциклопедии]
----
* [http://www.informaworld.com/smpp/content~content=a770902808~db=all Zile Zigurds L. Legal thought and the formation of law and legal institutions in the Socialist Soviet Republic of Latvia, 1917-1920. // Journal of Baltic Studies, Volume 8, Issue 3 Autumn 1977, pages 195-204]
* [http://www.worldcat.org/oclc/61541087 Ezergailis, Andrew. The Latvian Impact on the Bolshevik Revolution: The First Phase: September 1917 to April 1918, East European Monographs no. 144. Boulder: East European Monographs, 1983, ISBN 088033035X]
* [http://www.ingentaconnect.com/content/routledg/ceas/1999/00000051/00000004/art00005?token=0040171513dacc27e41225f406a43576b4652487425707b74576b64276a6db97 Swain, Geoffrey (1999). "The Disillusioning of the Revolution's Praetorian Guard: The Latvian Riflemen, Summer–Autumn 1918" (PDF). Europe–Asia Studies 51 (4): 667–686. doi:10.1080/09668139998840. Retrieved on 2007-07-10]

[[Kategorija:Valstis]]

Sākumlapa

2008-11-12T10:55:48Z

Feens:

<br>
<div style="text-align: center; width: 100%"><div style="font-size: 350%">'''[[Vēsture:Par|vēstures terminu skaidrojošā vārdnīca]]'''</div>

----
<div style="text-align: center; width: 100%">
<div style="font-size: 100%">
<div>
<div style="background: #ffe4b5; padding: 0.6em 1em 0.6em 0.6em">
'''[[:Category:Enciklopēdija|Tēmas:]]'''<br>
[[:Category:Antropoloģija|antropoloģija]] - [[:Category:Arhitektūra|arhitektūra]] - [[:Category:Armija un karš|armija un karš]] - [[:Category:attēlu galerija|attēlu galerijas]] - [[:Category:Filozofija|filozofija]] - [[:Category:Personas|personas]] - [[:Category:Pilis un muižas|pilis un muižas]] - [[:Category:Pilsētas un vietas|pilsētas un vietas]] - [[:Kategorija:Ģeogrāfiskie reģioni|reģioni]] - [[:Category:Reliģija|reliģija]] - [[:Category:resursi internetā|resursi internetā]] - [[:Category:Sabiedrība|sabiedrība]] - [[:Category:Saimniecība|saimniecība]] - [[:Category:Simboli un atribūti|simboli un atribūti]] - [[:Category:Tautas, ciltis|tautas un ciltis]] - [[:Category:valodniecības palīglīdzekļi|tulkošanai]] - [[:Category:Valstis|valstis]] - [[:Category:Valsts|valsts uzbūve]] - [[:Category:Vēstures zinātne|vēstures zinātne]] - [[:Category:vēstures avoti|vēstures avoti]] - [[:Category:Zinātnes vēsture|zinātnes vēsture]]
</div>

----
<div style="font-size: 90%">Šobrīd: '''[[Special:Statistics|{{NUMBEROFARTICLES}}]]''' raksti.</div>

</div>
----
</div>
<div class="plainlinks" style="width: 100%; text-align: center; margin: 0.8em 0 1.8em 0; font-size: 96%">
[[Vēsture:Smilšu kaste|vieta eksperimentiem]]
</div>

<table cellpadding="0" cellspacing="0" width="100%">
<tr><td width="49%" style="background: #ffe4b5; border: solid 1px #F2F2F2; vertical-align: top">
<div style="background: #A8D3FF;; color: #484848; padding: 0.2em; border-bottom: 0; text-align: center; font-size: 125%">
'''Jaunākais'''</div>

<div style="padding: 8px; margin-bottom: 0.8em">
[[Dobrinas Zobenbrāļu ordenis|Livonijas Kristus karaspēka brālība pret prūšiem, arī Dobrinas zobenbrāļu ordenis (lat. ''Fratres Militie Christi de Livonia contra Prutenos'') – XIII gs. Mazovijas kņazistē (Dobžina virs Vislas mūsdienu Polijā) izveidots mūku-bruņinieku ordenis senprūšu kristīšanai. Kā ordeni to apstiprinājis pāvests Gregors IX 1228. gadā, kad Prūsijas bīskaps Kristians to ataicināja palīgā aizsargāt zemi no senprūšu sirotājiem.]]
</div>
</td>

<td width="1.4em"> </td>
<td width="49%" style="background: #ffe4b5; border: solid 1px #F2F2F2; vertical-align: top">
<div style="background:#A8D3FF;; color: #484848; padding: 0.2em; border-bottom: 0; text-align: center; font-size: 125%">
'''Interesanti'''</div>

<div style="padding: 8px; margin-bottom: 0.8em">
[[Interesanti|Ģeogrāfijas vēstures pētnieks R.Ramsejs (ASV) savā populārzinātniskajā grāmatā "Atklājumi, kuri nekad nav notikuši" secīgi aplūko mītus par senatnē it kā notikušajiem ģeogrāfiskajiem atklājumiem, kas fiksēti senajās kartēs, bet pēc tam apzināti nodoti aizmirstībai, lai nebūtu pretrunā ar "oficiālo" historiogrāfiju, populāri apskata bijušos kā arī izdomātos ceļojumus, kuru rezultāti bijuši gan patiesi atklājumi, gan milzu aplamības]]
</div>
</td></tr>
</table>

<table cellpadding="0" cellspacing="0" width="100%">
<tr><td width="49%" style="background: #ffe4b5; border: solid 1px #F2F2F2; vertical-align: top">
<div style="background: #9EE072;; color: #484848; padding: 0.2em; border-bottom: 0; text-align: center; font-size: 125%">
'''Vēsturei veltīti portāli Latvijā'''</div>

<div style="padding: 8px; margin-bottom: 0.8em">
'''http://vesture.sauc.lv/ - pasaules un Latvijas vēsture'''<br>
http://www.historia.lv/ - Baltijas vēsture<br>
http://castle.lv/ - Livonijas viduslaiku arhitektūras pieminekļi<br>
http://vesture.lv/ - Rīgas pilsētas vēsture<br>
http://www.letonika.lv/history/ Tildes datorenciklopēdija (maksas)<br>
http://dinaburgascietoksnis.lcb.lv/ Daugavpils vēsture<br>
http://www.reakcionars.lv Vēstures studentu grupa<br>
http://www.cs.lpu.lv/kurzeme/ Kurzemes vēsture internetā<br>
http://ylhi.times.lv/ Latvijas aviācijas vēsture<br>
http://www.bibelesbiedriba.lv/religiju-enciklopedija/ Reliģiju enciklopēdija<br>
http://www.livones.lv/ Lībieši Latvijā<br>
http://panzerkampf.org/forums.php ''Panzerkampf'' forums<br>
----
http://www.livonia.veles.lv/ Хроники Ливонии <br>
http://www.adfontes.veles.lv/ Cлавянская история и источники<br>
http://www.kladoiskatel.care.lv/ Bоенно-исторический форум<br>
http://www.1201.lv/ Рига. История и достопримечательности<br>
</div>
</td>

<td width="1.4em"> </td>
<td width="49%" style="background: #ffe4b5; border: solid 1px #F2F2F2; vertical-align: top">
<div style="background:#9EE072;; color: #484848; padding: 0.2em; border-bottom: 0; text-align: center; font-size: 125%">
'''Pasaules vēsturei veltīti portāli citās zemēs'''</div>

<div style="padding: 8px; margin-bottom: 0.8em">
http://vlib.iue.it/history/ History Catalogue, European University Institute<br>
http://www.teacheroz.com/toc.htm Mrs. Oz project "World History"<br>
http://www.bbc.co.uk/history/ BBC project "History"<br>
http://history.sandiego.edu/ History Department at the University of San Diego
----
http://www.lexas.net/weltgeschichte/ Lexas Weltgeschichte <br>
----
http://www.world-history.ru/ - Всемирная история<br>
http://www.hronos.km.ru/ - Bсемирная история<br>
http://istorya.ru/ - Всемирная история и История России<br>
http://www.ec-dejavu.net/ Энциклопедия культур<br>
http://rec.gerodot.ru/ Новый Геродот - Реконструкция истории<br>
----
http://www.bertsgeschiedenissite.nl/ Berts Geshiedenis Site<br>
----
http://www.herodote.net/ L'Encyclopédie l'Histoire
</div>
</td></tr>
</table>
<!--
+++++ pirmās divas kolonas ))

Sākumlapa

2008-11-12T10:19:17Z

Feens:

<br>
<div style="text-align: center; width: 100%"><div style="font-size: 350%">'''[[Vēsture:Par|vēstures terminu skaidrojošā vārdnīca]]'''</div>

----
<div style="text-align: center; width: 100%">
<div style="font-size: 100%">
<div>
<div style="background: #ffe4b5; padding: 0.6em 1em 0.6em 0.6em">
'''[[:Category:Enciklopēdija|Tēmas:]]'''<br>
[[:Category:Antropoloģija|antropoloģija]] - [[:Category:Arhitektūra|arhitektūra]] - [[:Category:Armija un karš|armija un karš]] - [[:Category:attēlu galerija|attēlu galerijas]] - [[:Category:Filozofija|filozofija]] - [[:Category:Personas|personas]] - [[:Category:Pilis un muižas|pilis un muižas]] - [[:Category:Pilsētas un vietas|pilsētas un vietas]] - [[:Kategorija:Ģeogrāfiskie reģioni|reģioni]] - [[:Category:Reliģija|reliģija]] - [[:Category:resursi internetā|resursi internetā]] - [[:Category:Sabiedrība|sabiedrība]] - [[:Category:Saimniecība|saimniecība]] - [[:Category:Simboli un atribūti|simboli un atribūti]] - [[:Category:Tautas, ciltis|tautas un ciltis]] - [[:Category:valodniecības palīglīdzekļi|tulkošanai]] - [[:Category:Valstis|valstis]] - [[:Category:Valsts|valsts uzbūve]] - [[:Category:Vēstures zinātne|vēstures zinātne]] - [[:Category:vēstures avoti|vēstures avoti]] - [[:Category:Zinātnes vēsture|zinātnes vēsture]]
</div>

----
<div style="font-size: 90%">Šobrīd: '''[[Special:Statistics|{{NUMBEROFARTICLES}}]]''' raksti.</div>

</div>
----
</div>
<div class="plainlinks" style="width: 100%; text-align: center; margin: 0.8em 0 1.8em 0; font-size: 96%">
[[Vēsture:Smilšu kaste|vieta eksperimentiem]]
</div>

<table cellpadding="0" cellspacing="0" width="100%">
<tr><td width="49%" style="background: #ffe4b5; border: solid 1px #F2F2F2; vertical-align: top">
<div style="background: #A8D3FF;; color: #484848; padding: 0.2em; border-bottom: 0; text-align: center; font-size: 125%">
'''Jaunākais'''</div>

<div style="padding: 8px; margin-bottom: 0.8em">
[[Dobrinas Zobenbrāļu ordenis|Livonijas Kristus karaspēka brālība pret prūšiem, arī Dobrinas zobenbrāļu ordenis (lat. ''Fratres Militie Christi de Livonia contra Prutenos'') – XIII gs. Mazovijas kņazistē (Dobžina virs Vislas mūsdienu Polijā) izveidots mūku-bruņinieku ordenis senprūšu kristīšanai. Kā ordeni to apstiprinājis pāvests Gregors IX 1228. gadā, kad Prūsijas bīskaps Kristians to ataicināja palīgā aizsargāt zemi no senprūšu sirotājiem.]]
</div>
</td>

<td width="1.4em"> </td>
<td width="49%" style="background: #ffe4b5; border: solid 1px #F2F2F2; vertical-align: top">
<div style="background:#A8D3FF;; color: #484848; padding: 0.2em; border-bottom: 0; text-align: center; font-size: 125%">
'''Interesanti'''</div>

<div style="padding: 8px; margin-bottom: 0.8em">
[[Interesanti|Ģeogrāfijas vēstures pētnieks R.Ramsejs (ASV) savā populārzinātniskajā grāmatā "Atklājumi, kuri nekad nav notikuši" secīgi aplūko mītus par senatnē it kā notikušajiem ģeogrāfiskajiem atklājumiem, kas fiksēti senajās kartēs, bet pēc tam apzināti nodoti aizmirstībai, lai nebūtu pretrunā ar "oficiālo" historiogrāfiju, populāri apskata bijušos kā arī izdomātos ceļojumus, kuru rezultāti bijuši gan patiesi atklājumi, gan milzu aplamības]]
</div>
</td></tr>
</table>

<table cellpadding="0" cellspacing="0" width="100%">
<tr><td width="49%" style="background: #ffe4b5; border: solid 1px #F2F2F2; vertical-align: top">
<div style="background: #9EE072;; color: #484848; padding: 0.2em; border-bottom: 0; text-align: center; font-size: 125%">
'''Vēsturei veltīti portāli Latvijā'''</div>

<div style="padding: 8px; margin-bottom: 0.8em">
'''http://vesture.sauc.lv/ - pasaules un Latvijas vēsture'''<br>
http://www.historia.lv/ - Baltijas vēsture<br>
http://castle.lv/ - Livonijas viduslaiku arhitektūras pieminekļi<br>
http://vesture.lv/ - Rīgas pilsētas vēsture<br>
http://www.letonika.lv/history/ Tildes datorenciklopēdija (maksas)<br>
http://dinaburgascietoksnis.lcb.lv/ Daugavpils vēsture<br>
http://www.reakcionars.lv Vēstures studentu grupa<br>
http://www.cs.lpu.lv/kurzeme/ Kurzemes vēsture internetā<br>
http://ylhi.times.lv/ Latvijas aviācijas vēsture<br>
http://www.bibelesbiedriba.lv/religiju-enciklopedija/ Reliģiju enciklopēdija<br>
http://www.livones.lv/ Lībieši latvijā<br>
http://panzerkampf.org/forums.php ''Panzerkampf'' forums<br>
----
http://www.livonia.veles.lv/ Хроники Ливонии <br>
http://www.adfontes.veles.lv/ Cлавянская история и источники<br>
http://www.kladoiskatel.care.lv/ Bоенно-исторический форум<br>
http://www.1201.lv/ Рига. История и достопримечательности<br>
</div>
</td>

<td width="1.4em"> </td>
<td width="49%" style="background: #ffe4b5; border: solid 1px #F2F2F2; vertical-align: top">
<div style="background:#9EE072;; color: #484848; padding: 0.2em; border-bottom: 0; text-align: center; font-size: 125%">
'''Pasaules vēsturei veltīti portāli citās zemēs'''</div>

<div style="padding: 8px; margin-bottom: 0.8em">
http://vlib.iue.it/history/ History Catalogue, European University Institute<br>
http://www.teacheroz.com/toc.htm Mrs. Oz project "World History"<br>
http://www.bbc.co.uk/history/ BBC project "History"<br>
http://history.sandiego.edu/ History Department at the University of San Diego
----
http://www.lexas.net/weltgeschichte/ Lexas Weltgeschichte <br>
----
http://www.world-history.ru/ - Всемирная история<br>
http://www.hronos.km.ru/ - Bсемирная история<br>
http://istorya.ru/ - Всемирная история и История России<br>
http://www.ec-dejavu.net/ Энциклопедия культур<br>
http://rec.gerodot.ru/ Новый Геродот - Реконструкция истории<br>
----
http://www.bertsgeschiedenissite.nl/ Berts Geshiedenis Site<br>
----
http://www.herodote.net/ L'Encyclopédie l'Histoire
</div>
</td></tr>
</table>
<!--
+++++ pirmās divas kolonas ))

Sākumlapa

2008-11-12T10:18:36Z

Feens: vienu (beigtu linku) izmetu divus (manuprāt labus) - ievietoju

<br>
<div style="text-align: center; width: 100%"><div style="font-size: 350%">'''[[Vēsture:Par|vēstures terminu skaidrojošā vārdnīca]]'''</div>

----
<div style="text-align: center; width: 100%">
<div style="font-size: 100%">
<div>
<div style="background: #ffe4b5; padding: 0.6em 1em 0.6em 0.6em">
'''[[:Category:Enciklopēdija|Tēmas:]]'''<br>
[[:Category:Antropoloģija|antropoloģija]] - [[:Category:Arhitektūra|arhitektūra]] - [[:Category:Armija un karš|armija un karš]] - [[:Category:attēlu galerija|attēlu galerijas]] - [[:Category:Filozofija|filozofija]] - [[:Category:Personas|personas]] - [[:Category:Pilis un muižas|pilis un muižas]] - [[:Category:Pilsētas un vietas|pilsētas un vietas]] - [[:Kategorija:Ģeogrāfiskie reģioni|reģioni]] - [[:Category:Reliģija|reliģija]] - [[:Category:resursi internetā|resursi internetā]] - [[:Category:Sabiedrība|sabiedrība]] - [[:Category:Saimniecība|saimniecība]] - [[:Category:Simboli un atribūti|simboli un atribūti]] - [[:Category:Tautas, ciltis|tautas un ciltis]] - [[:Category:valodniecības palīglīdzekļi|tulkošanai]] - [[:Category:Valstis|valstis]] - [[:Category:Valsts|valsts uzbūve]] - [[:Category:Vēstures zinātne|vēstures zinātne]] - [[:Category:vēstures avoti|vēstures avoti]] - [[:Category:Zinātnes vēsture|zinātnes vēsture]]
</div>

----
<div style="font-size: 90%">Šobrīd: '''[[Special:Statistics|{{NUMBEROFARTICLES}}]]''' raksti.</div>

</div>
----
</div>
<div class="plainlinks" style="width: 100%; text-align: center; margin: 0.8em 0 1.8em 0; font-size: 96%">
[[Vēsture:Smilšu kaste|vieta eksperimentiem]]
</div>

<table cellpadding="0" cellspacing="0" width="100%">
<tr><td width="49%" style="background: #ffe4b5; border: solid 1px #F2F2F2; vertical-align: top">
<div style="background: #A8D3FF;; color: #484848; padding: 0.2em; border-bottom: 0; text-align: center; font-size: 125%">
'''Jaunākais'''</div>

<div style="padding: 8px; margin-bottom: 0.8em">
[[Dobrinas Zobenbrāļu ordenis|Livonijas Kristus karaspēka brālība pret prūšiem, arī Dobrinas zobenbrāļu ordenis (lat. ''Fratres Militie Christi de Livonia contra Prutenos'') – XIII gs. Mazovijas kņazistē (Dobžina virs Vislas mūsdienu Polijā) izveidots mūku-bruņinieku ordenis senprūšu kristīšanai. Kā ordeni to apstiprinājis pāvests Gregors IX 1228. gadā, kad Prūsijas bīskaps Kristians to ataicināja palīgā aizsargāt zemi no senprūšu sirotājiem.]]
</div>
</td>

<td width="1.4em"> </td>
<td width="49%" style="background: #ffe4b5; border: solid 1px #F2F2F2; vertical-align: top">
<div style="background:#A8D3FF;; color: #484848; padding: 0.2em; border-bottom: 0; text-align: center; font-size: 125%">
'''Interesanti'''</div>

<div style="padding: 8px; margin-bottom: 0.8em">
[[Interesanti|Ģeogrāfijas vēstures pētnieks R.Ramsejs (ASV) savā populārzinātniskajā grāmatā "Atklājumi, kuri nekad nav notikuši" secīgi aplūko mītus par senatnē it kā notikušajiem ģeogrāfiskajiem atklājumiem, kas fiksēti senajās kartēs, bet pēc tam apzināti nodoti aizmirstībai, lai nebūtu pretrunā ar "oficiālo" historiogrāfiju, populāri apskata bijušos kā arī izdomātos ceļojumus, kuru rezultāti bijuši gan patiesi atklājumi, gan milzu aplamības]]
</div>
</td></tr>
</table>

<table cellpadding="0" cellspacing="0" width="100%">
<tr><td width="49%" style="background: #ffe4b5; border: solid 1px #F2F2F2; vertical-align: top">
<div style="background: #9EE072;; color: #484848; padding: 0.2em; border-bottom: 0; text-align: center; font-size: 125%">
'''Vēsturei veltīti portāli Latvijā'''</div>

<div style="padding: 8px; margin-bottom: 0.8em">
'''http://vesture.sauc.lv/ - pasaules un Latvijas vēsture'''<br>
http://www.historia.lv/ - Baltijas vēsture<br>
http://castle.lv/ - Livonijas viduslaiku arhitektūras pieminekļi<br>
http://vesture.lv/ - Rīgas pilsētas vēsture<br>
http://www.letonika.lv/history/ Tildes datorenciklopēdija<br>
http://dinaburgascietoksnis.lcb.lv/ Daugavpils vēsture<br>
http://www.reakcionars.lv Vēstures studentu grupa<br>
http://www.cs.lpu.lv/kurzeme/ Kurzemes vēsture internetā<br>
http://ylhi.times.lv/ Latvijas aviācijas vēsture<br>
http://www.bibelesbiedriba.lv/religiju-enciklopedija/ Reliģiju enciklopēdija<br>
http://www.livones.lv/ Lībieši latvijā<br>
http://panzerkampf.org/forums.php ''Panzerkampf'' forums<br>
----
http://www.livonia.veles.lv/ Хроники Ливонии <br>
http://www.adfontes.veles.lv/ Cлавянская история и источники<br>
http://www.kladoiskatel.care.lv/ Bоенно-исторический форум<br>
http://www.1201.lv/ Рига. История и достопримечательности<br>
</div>
</td>

<td width="1.4em"> </td>
<td width="49%" style="background: #ffe4b5; border: solid 1px #F2F2F2; vertical-align: top">
<div style="background:#9EE072;; color: #484848; padding: 0.2em; border-bottom: 0; text-align: center; font-size: 125%">
'''Pasaules vēsturei veltīti portāli citās zemēs'''</div>

<div style="padding: 8px; margin-bottom: 0.8em">
http://vlib.iue.it/history/ History Catalogue, European University Institute<br>
http://www.teacheroz.com/toc.htm Mrs. Oz project "World History"<br>
http://www.bbc.co.uk/history/ BBC project "History"<br>
http://history.sandiego.edu/ History Department at the University of San Diego
----
http://www.lexas.net/weltgeschichte/ Lexas Weltgeschichte <br>
----
http://www.world-history.ru/ - Всемирная история<br>
http://www.hronos.km.ru/ - Bсемирная история<br>
http://istorya.ru/ - Всемирная история и История России<br>
http://www.ec-dejavu.net/ Энциклопедия культур<br>
http://rec.gerodot.ru/ Новый Геродот - Реконструкция истории<br>
----
http://www.bertsgeschiedenissite.nl/ Berts Geshiedenis Site<br>
----
http://www.herodote.net/ L'Encyclopédie l'Histoire
</div>
</td></tr>
</table>
<!--
+++++ pirmās divas kolonas ))

Brahmaņi

2008-11-10T12:45:39Z

Feens: Novērsu izmaiņas, ko izdarīja Feens, atjaunoju versiju, ko saglabāja Buks Artis

* '''brahmaņi''', arī '''bramini''' (no sanskr. ब्राह्मण, ''brāhma'' - priesteris) - pie hierarhijā augstākās varnas piederīgie; [[Priesteris|priesteru]] [[kārta]] senās Indijas zemēs, kuru veidoja pussalas iekarotāju seno [[Ārieši|āriešu]] pēcnācēji. Viduslaikos brahmaņi darbojās arī valsts pārvaldē, tiesās, kļuva par zemes īpašniekiem, tirgotājiem, karavīriem. Jaunajos laikos brahmaņi ieņēma atbildīgus amatus Indijas administrācijā, karaspēkā un izglītības sistēmā.

== Literatūra ==

* Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. / - Rīga: Divergens, 2001., 6. lpp.
----
* Apte, Vaman Shivram. The Practical Sanskrit-English Dictionary (Fourth Revised and Enlarged ed.) - New Delhi: Motilal Banarsidass, 1965. ISBN 81-208-0567-4.
* Apte, Vaman Shivram. Sanskrit-Hindi Koṣa (Reprint 1997 ed.), New Delhi: Motilal Banarsidass, 1966
* Macdonell, Arthur Anthony. A Practical Sanskrit Dictionary - New Delhi: Manoharlal Publishers Pvt. Ltd., 1966. ISBN 81-215-0715-4.
* Monier-Williams, Monier. A Sanskrit-English Dictionary, Delhi: Motilal Banarsidass, 1899
* A History of Brahmin Clans (''Brāhmaṇa Vaṃshõ kā Itihāsa'') in Hindi, by Dorilāl Śarmā,published by Rāśtriya Brāhamana Mahāsabhā. - Vimal Building, Jamirābād, Mitranagar, Masūdābād, Aligarh-1, 2nd ed-1998
* Manusmriti. / Translation by G. Bühler. Sacred Books of the East: The Laws of Manu (Vol. XXV). Oxford, 1886

== Resursi internetā par šo tēmu ==

* [http://www.kamat.com/kalranga/people/brahmins/ Topics on Brahmins]
* [http://www.keralaiyers.com About Kerala Iyers, a.k.a ''Pattars'' , the brahmins who moved to Kerala centuries ago from Tamil Nadu]
* [http://www.maganti.org/PDFdocs/brahmins.pdf List Of Andhra Brahmins And Surnames]
* [http://www.kamat.com/kalranga/people/brahmins/list.htm A Long List of Brahmin Castes and Sub-castes]
* [http://.shakdweepiya.com Online Shakdweepiya Community]
* [http://shakdwipi.com/ Online Shakdweepiya Community]
* [http://groups.google.com/group/shakyadeep Shakdweepiya club]
* [http://www.harilalupadhyay.org Information by Gujarati author]
* [http://www.marryabrahmin.com/ Marriage and Matrimony for Brahmins - www.marryAbrahmin.com]

Veidne:Atsauces

2008-11-10T12:32:43Z

Feens:

<div class="references-small" style="font-size:90%;{{#if: {{{colwidth|}}}| -moz-column-width:{{{colwidth}}}; column-width:{{{colwidth}}}; | {{#if: {{{1|}}}| -moz-column-count:{{{1}}}; column-count:{{{1}}} }}};|}}">
<references/></div><noinclude>

Brahmaņi

2008-11-10T12:32:04Z

Feens: eksperiments

* '''brahmaņi''', arī '''bramini''' (no sanskr. ब्राह्मण, ''brāhma'' - priesteris) - pie hierarhijā augstākās varnas piederīgie; [[Priesteris|priesteru]] [[kārta]] senās Indijas zemēs, kuru veidoja pussalas iekarotāju seno [[Ārieši|āriešu]] pēcnācēji. Viduslaikos brahmaņi darbojās arī valsts pārvaldē, tiesās, kļuva par zemes īpašniekiem, tirgotājiem, karavīriem. Jaunajos laikos brahmaņi ieņēma atbildīgus amatus Indijas administrācijā, karaspēkā un izglītības sistēmā.

== Literatūra <ref>[http://data.csb.gov.lv/DATABASE/tautassk/databasetree.asp?lang=16 2000. g. tautas skaitīšanas rezultati ''csb.lv''] — izvēlēties "2000. g. tautas skaitīšanas rezultati īsumā" un "Iedzīvotāju dzimtā valoda un citu valodu prasme"</ref> ==

* Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. / - Rīga: Divergens, 2001., 6. lpp.
----
* Apte, Vaman Shivram. The Practical Sanskrit-English Dictionary (Fourth Revised and Enlarged ed.) - New Delhi: Motilal Banarsidass, 1965. ISBN 81-208-0567-4.
* Apte, Vaman Shivram. Sanskrit-Hindi Koṣa (Reprint 1997 ed.), New Delhi: Motilal Banarsidass, 1966
* Macdonell, Arthur Anthony. A Practical Sanskrit Dictionary - New Delhi: Manoharlal Publishers Pvt. Ltd., 1966. ISBN 81-215-0715-4.
* Monier-Williams, Monier. A Sanskrit-English Dictionary, Delhi: Motilal Banarsidass, 1899
* A History of Brahmin Clans (''Brāhmaṇa Vaṃshõ kā Itihāsa'') in Hindi, by Dorilāl Śarmā,published by Rāśtriya Brāhamana Mahāsabhā. - Vimal Building, Jamirābād, Mitranagar, Masūdābād, Aligarh-1, 2nd ed-1998
* Manusmriti. / Translation by G. Bühler. Sacred Books of the East: The Laws of Manu (Vol. XXV). Oxford, 1886

== Atsauces ==

{{atsauces}}

== Resursi internetā par šo tēmu ==

* [http://www.kamat.com/kalranga/people/brahmins/ Topics on Brahmins]
* [http://www.keralaiyers.com About Kerala Iyers, a.k.a ''Pattars'' , the brahmins who moved to Kerala centuries ago from Tamil Nadu]
* [http://www.maganti.org/PDFdocs/brahmins.pdf List Of Andhra Brahmins And Surnames]
* [http://www.kamat.com/kalranga/people/brahmins/list.htm A Long List of Brahmin Castes and Sub-castes]
* [http://.shakdweepiya.com Online Shakdweepiya Community]
* [http://shakdwipi.com/ Online Shakdweepiya Community]
* [http://groups.google.com/group/shakyadeep Shakdweepiya club]
* [http://www.harilalupadhyay.org Information by Gujarati author]
* [http://www.marryabrahmin.com/ Marriage and Matrimony for Brahmins - www.marryAbrahmin.com]

Veidne:Atsauces

2008-11-10T12:28:46Z

Feens: Jauna lapa: <div class="references-small" style="font-size:90%; {{#if: {{{colwidth|}}}| -moz-column-width:{{{colwidth}}}; column-width:{{{colwidth}}}; | {{#if: {{{1|}}}| -moz-column-count:{{{1}}}; ...

Edvards VII, Lielbritānijas karalis

2008-11-05T14:06:40Z

Feens:

{| class="infobox" style="float:right;margin:0 0 1em 1em;font-size:90%;clear:right;" cellspacing="5"
|+ style="text-align:center; font-size:larger;" | '''Eduards VII'''
|-
| colspan="2" style="padding-bottom:1em;text-align:center;" | [[Image:Edward_VII_king_of_UKingdom.jpg|200px]]
|-
| style="vertical-align: top; text-align: right;" | '''Valda'''
| style="vertical-align: top; text-align: left;" | 22.01.1901.- 06.05.1910.
|-
| style="vertical-align: top; text-align: right;" | '''Kronēšana'''
| style="vertical-align: top; text-align: left;" | 09.08.1902.
|-
| style="vertical-align: top; text-align: right;" | '''Sieva'''
| style="vertical-align: top; text-align: left;" | Aleksandra af Glukburga<br>
(Dānijas princese)
|-
| style="vertical-align: top; text-align: right;" | '''Bērni'''
| style="vertical-align: top; text-align: left;" |
Alberts Viktors, Klarensas [[hercogs]] <br>
[[Džordžs V (Lielbritānijas karalis)|Džordžs, Velsas princis]] <br>
Luīze, karaļnama princese <br>
Viktorija, karaļnama princese <br>
Mauda, karaļnama princese <br>
Aleksandrs, karaļnama [[princis]]
|-
| style="vertical-align: top; text-align: right;" | '''Karaliskais nams'''
| style="vertical-align: top; text-align: left;" | [[Vindzoru dinastija]]
|-
| style="vertical-align: top; text-align: right;" | '''Tēvs'''
| style="vertical-align: top; text-align: left;" | Alberts fon Koburgs, [[princis]] konsorts<br />
Saksijas Koburgas un Gotas [[hercogs]]
|-
| style="vertical-align: top; text-align: right;" | '''Māte'''
| style="vertical-align: top; text-align: left;" | [[Viktorija (Lielbritānijas karaliene)|Viktorija]]
|-
| style="vertical-align: top; text-align: right;" | '''Dzimis'''
| style="vertical-align: top; text-align: left;" | 09.11.1841.<br /> Bekingemu pilī, Londonā
|-
| style="vertical-align: top; text-align: right;" | '''Miris'''
| style="vertical-align: top; text-align: left;" | 06.05.1910.<br /> Bekingemu pilī, Londonā
|}
'''Eduards VII''' (''Albert Edward of Saxe-Coburg-Gotha'') - Lielbritānijas un Īrijas apvienotās karalistes [[karalis]], Indijas imperators (1901.-1910.). karalienes Viktorijas vecākais dēls. Tronī kāpa pēc mātes nāves 59 gadu vecumā - gadu ziņā visvecākais [[Velsas princis]] Lielbitānijas vēsturē (būdams princis, nepiedalījās nekādās iekš- vai ārpolitikas aktivitātēs). Mātes vēlme bijusi, lai viņš valda kā "Alberts-Eduards" taču, tā kā līdzšinējā Lielbritānijas vēsturē precedentu ar monarha dubultvārdu nebija un, kas nav mazsvarīgi, sadzīviski "Alberts" uzskatīja par vācu vārdu, viņš kronējās ar savu otro vārdu kā Eduards. Tautā tika dēvēts par "Eiropas tēvoci" (''the Uncle of Europe''), jo liela daļa valdošo [[Monarhs|monarhu]] bija viņa krustbērni (t.sk. [[Nikolajs II (Krievijas imperators)|Nikolajs II]] un [[Vilhelms II (Vācijas imperators)|Vilhelms II]]). Ārpolitikā deva lielu ieguldījumu [[Antante]]s izveidošanā, kas tapa, lielā mērā pateicoties viņa vizītēm Francijas Republikā (1903.) un Krievijas impērijā (1908.). Iekšpolitikā viņa valdīšana saistās ar strauju rūpniecības attīstību kā arī ar kara flotes un kara medicīnas dienesta reformām. Privātajā dzīvē bijis ļoti dzīvespriecīgs, kaislīgs zirgu un skaistu sieviešu cienītājs, kas tomēr nekaitēja viņa reputācijai, un savas dzīves laikā pavalstnieku vidū un ārpus impērijas robežām Eduards bija viens no populārākajiem tās karaļiem Lielbritānijas vēsturē.

== Literatūra ==

* Ensor, R.C.K. England 1870-1914. - Clarendon Press: Oxford, 1936
* Ponsonby Frederick. Recollections of Three Reigns. - Eyre & Spottiswoode: London, 1951
* Walker Richard. The Savile Row Story: An Illustrated History. - Prion: London, 1988 ISBN 1-85375-000-X.

== Resursi internetā par šo tēmu ==

* [http://vivovoco.nns.ru/VV/PAPERS/HISTORY/POSTVICT.HTM Г. С. Остапенко. Наследники королевы Виктории и первые британские монархи XX в.: Эдуард VII и Георг V. // Новая и новейшая история, № 6, 1999]
* [http://www.thepeerage.com/p10066.htm#i100651 Lundy, Darryl. Edward VII Saxe-Coburg and Gotha, King of the United Kingdom (2007)]
* [http://www.archive.org/details/speechesaddresse00edwaiala Speeches and addresses of H. R. H. the Prince of Wales: 1863–1888. / Macaulay, James (editor). - Murray: London, 1889]

{{Ksākums}}
{{amati|pirms = [[Viktorija]]|virsraksts = [[Lielbritānijas karalis]]|periods = [[1901]]–[[1910]]|pēc = [[Džordžs V]]}}
{{Kbeigas}}

Veidne:Amati

2008-11-05T14:01:29Z

Feens: Jauna lapa: |- style="text-align: center;" | width="30%" |Priekštecis:<br />''' {{{pirms}}} ''' | width="40%" style="text-align: center;" |''' {{{virsraksts}}} '''<br />{{{periods}}} | width="30%" ...

|- style="text-align: center;"
| width="30%" |Priekštecis:<br />''' {{{pirms}}} '''
| width="40%" style="text-align: center;" |''' {{{virsraksts}}} '''<br />{{{periods}}}
| width="30%" |Pēctecis:<br />''' {{{pēc}}} '''

Veidne:Kbeigas

2008-11-05T14:00:11Z

Feens: Jauna lapa: |} <br style="clear: both;" />

|}
<br style="clear: both;" />

Veidne:Ksākums

2008-11-05T13:11:37Z

Feens: Jauna lapa: <br style="clear: both;" /> {| class="toccolours" border="1" cellpadding="4" cellspacing="0" style="border-collapse: collapse; margin:0 auto;"

<br style="clear: both;" />
{| class="toccolours" border="1" cellpadding="4" cellspacing="0" style="border-collapse: collapse; margin:0 auto;"

Sākumlapa

2008-11-04T12:02:26Z

Feens:

<br>
<div style="text-align: center; width: 100%"><div style="font-size: 350%">'''[[Vēsture:Par|vēstures terminu skaidrojošā vārdnīca]]'''</div>

----
<div style="text-align: center; width: 100%">
<div style="font-size: 100%">
<div>
<div style="background: #ffe4b5; padding: 0.6em 1em 0.6em 0.6em">
'''[[:Category:Enciklopēdija|Tēmas:]]'''<br>
[[:Category:Antropoloģija|antropoloģija]] - [[:Category:Arhitektūra|arhitektūra]] - [[:Category:Armija un karš|armija un karš]] - [[:Category:attēlu galerija|attēlu galerijas]] - [[:Category:Filozofija|filozofija]] - [[:Category:Personas|personas]] - [[:Category:Pilis un muižas|pilis un muižas]] - [[:Category:Pilsētas un vietas|pilsētas un vietas]] - [[:Kategorija:Ģeogrāfiskie reģioni|reģioni]] - [[:Category:Reliģija|reliģija]] - [[:Category:resursi internetā|resursi internetā]] - [[:Category:Sabiedrība|sabiedrība]] - [[:Category:Saimniecība|saimniecība]] - [[:Category:Simboli un atribūti|simboli un atribūti]] - [[:Category:Tautas, ciltis|tautas un ciltis]] - [[:Category:valodniecības palīglīdzekļi|tulkošanai]] - [[:Category:Valstis|valstis]] - [[:Category:Valsts|valsts uzbūve]] - [[:Category:Vēstures zinātne|vēstures zinātne]] - [[:Category:vēstures avoti|vēstures avoti]] - [[:Category:Zinātnes vēsture|zinātnes vēsture]]
</div>

----
<div style="font-size: 90%">Šobrīd: '''[[Special:Statistics|{{NUMBEROFARTICLES}}]]''' raksti.</div>

</div>
----
</div>
<div class="plainlinks" style="width: 100%; text-align: center; margin: 0.8em 0 1.8em 0; font-size: 96%">
[[Vēsture:Smilšu kaste|vieta eksperimentiem]]
</div>

<table cellpadding="0" cellspacing="0" width="100%">
<tr><td width="49%" style="background: #ffe4b5; border: solid 1px #F2F2F2; vertical-align: top">
<div style="background: #A8D3FF;; color: #484848; padding: 0.2em; border-bottom: 0; text-align: center; font-size: 125%">
'''Jaunākais'''</div>

<div style="padding: 8px; margin-bottom: 0.8em">
[[Torņakalns|Nosaukums “Torņakalns” kartēs parādās XVIII gs., un to vispirms attiecināja uz apdzīvoto vietu ap tagadējo Jelgavas ielu un Bauskas ielas sākumu. Par priekšpilsētu Torņakalns kļuva XIX gs. beigās, saplūstot agrākajos gadsimtos šeit uzceltajiem atsevišķajiem ciemiem - ciems pie torņa (tag. Vienības gatvē pie Jelgavas ielas sākuma), Marijas dzirnavu komplekss, Altonas u.c. muižiņas, kā arī Grāvmuiža ar krogu un zemnieku sētām.]]
</div>
</td>

<td width="1.4em"> </td>
<td width="49%" style="background: #ffe4b5; border: solid 1px #F2F2F2; vertical-align: top">
<div style="background:#A8D3FF;; color: #484848; padding: 0.2em; border-bottom: 0; text-align: center; font-size: 125%">
'''Interesanti'''</div>

<div style="padding: 8px; margin-bottom: 0.8em">
[[Interesanti|Ģeogrāfijas vēstures pētnieks R.Ramsejs (ASV) savā populārzinātniskajā grāmatā "Atklājumi, kuri nekad nav notikuši" secīgi aplūko mītus par senatnē it kā notikušajiem ģeogrāfiskajiem atklājumiem, kas fiksēti senajās kartēs, bet pēc tam apzināti nodoti aizmirstībai, lai nebūtu pretrunā ar "oficiālo" historiogrāfiju, populāri apskata bijušos kā arī izdomātos ceļojumus, kuru rezultāti bijuši gan patiesi atklājumi, gan milzu aplamības]]
</div>
</td></tr>
</table>

<table cellpadding="0" cellspacing="0" width="100%">
<tr><td width="49%" style="background: #ffe4b5; border: solid 1px #F2F2F2; vertical-align: top">
<div style="background: #9EE072;; color: #484848; padding: 0.2em; border-bottom: 0; text-align: center; font-size: 125%">
'''Vēsturei veltīti portāli Latvijā'''</div>

<div style="padding: 8px; margin-bottom: 0.8em">
'''http://vesture.sauc.lv/ - pasaules un Latvijas vēsture'''<br>
http://www.historia.lv/ - Baltijas vēsture<br>
http://castle.lv/ - Livonijas viduslaiku arhitektūras pieminekļi<br>
http://vesture.lv/ - Rīgas pilsētas vēsture<br>
http://www.letonika.lv/history/ Tildes datorenciklopēdija<br>
http://dinaburgascietoksnis.lcb.lv/ Daugavpils vēsture<br>
http://latvijas_vesture.tripod.com/ Personas un notikumi<br>
http://www.reakcionars.lv Jauno vēsturnieku biedrība<br>
http://www.cs.lpu.lv/kurzeme/ Kurzemes vēsture internetā<br>
http://ylhi.times.lv/ Latvijas aviācijas vēsture<br>
http://www.bibelesbiedriba.lv/religiju-enciklopedija/ Reliģiju enciklopēdija<br>
http://www.livones.lv/ Lībieši latvijā<br>
----
http://www.livonia.veles.lv/ Хроники Ливонии <br>
http://www.adfontes.veles.lv/ Cлавянская история и источники<br>
http://www.kladoiskatel.care.lv/ Bоенно-исторический форум<br>
</div>
</td>

<td width="1.4em"> </td>
<td width="49%" style="background: #ffe4b5; border: solid 1px #F2F2F2; vertical-align: top">
<div style="background:#9EE072;; color: #484848; padding: 0.2em; border-bottom: 0; text-align: center; font-size: 125%">
'''Pasaules vēsturei veltīti portāli citās zemēs'''</div>

<div style="padding: 8px; margin-bottom: 0.8em">
http://vlib.iue.it/history/ History Catalogue, European University Institute<br>
http://www.teacheroz.com/toc.htm Mrs. Oz project "World History"<br>
http://www.bbc.co.uk/history/ BBC project "History"<br>
http://history.sandiego.edu/ History Department at the University of San Diego
----
http://www.lexas.net/weltgeschichte/ Lexas Weltgeschichte <br>
----
http://www.world-history.ru/ - Всемирная история<br>
http://www.hronos.km.ru/ - Bсемирная история<br>
http://istorya.ru/ - Всемирная история и История России<br>
http://www.ec-dejavu.net/ Энциклопедия культур<br>
http://rec.gerodot.ru/ Новый Геродот - Реконструкция истории<br>
----
http://www.bertsgeschiedenissite.nl/ Berts Geshiedenis Site<br>
----
http://www.herodote.net/ L'Encyclopédie l'Histoire
</div>
</td></tr>
</table>
<!--
+++++ pirmās divas kolonas ))

MediaWiki:Common.js

2008-10-24T07:56:52Z

Feens: Jauna lapa: /* Any JavaScript here will be loaded for all users on every page load. */ if (mwCustomEditButtons) { mwCustomEditButtons[mwCustomEditButtons.length] = { "imageFile": "http://ww...

/* Any JavaScript here will be loaded for all users on every page load. */

if (mwCustomEditButtons) {
mwCustomEditButtons[mwCustomEditButtons.length] = {
"imageFile": "http://www.vesture.eu/skins/common/images/Button_redirect.png",
"speedTip": "Redirect",
"tagOpen": "#REDIRECT [[",
"tagClose": "]]",
"sampleText": "Raksts, uz kuru pāradresē"};
}

MediaWiki:Sidebar

2008-10-21T11:46:08Z

Feens:

MediaWiki:Sidebar

2008-10-21T11:45:49Z

Feens:

MediaWiki:Sidebar

2008-10-21T11:45:35Z

Feens:

MediaWiki:Sidebar

2008-10-21T11:41:16Z

Feens:

MediaWiki:Sidebar

2008-09-15T17:57:13Z

Latvijas pilsoņi Sarkanajā armijā

2008-08-18T11:36:20Z

Feens:

[[Attēls:43_latvian_guard_flag.png‎|right|thumb|200px|43. gvardes divizijas karogs]]
[[Attēls:43_latvian_guard_division.jpg‎|right|thumb|200px|43. latviešu strēlnieku divīzijas bataljona komandieri pēc kaujām pie Maskavas. 1941. gada decembris vai 1942. gada janvāris. Foto no LNVM krājuma]]
Kopā [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] rindās 2. Pasaules kara laikā cīnījās gandrīz 100 000 latviešu karavīru. No 1944. gada augusta līdz 1945. gada jūnijam sarkanajā armijā mobilizēja 57 422 Latvijas iedzīvotājus.

==Komentāri ==

1940. gada vasarā [[Latvijas okupācija (1940.)|Latvijai nonākot PSRS okupācijas varā]], tās armija tika reformēta un pārdēvēta par [[Latvijas PSR]] '''Tautas armiju''', bet ar 10. jūlija [[VK(b)P]] CK Politbiroja lēmumu okupēto Baltijas valstu armijas tika iekļautas [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] sastāvā kā ''teritoriālie korpusi'' (vēlāk to apstiptināja un sīkāk reglamentēja [[VK(b)P]] CK Politbiroja 14. augusta lēmums un [[PSRS TKP]] - ''Tautas Komisāru padomes'' - aizsardzības tautas komisāra 17. augusta pavēle).

1941. gada 22. jūnijā, karadarbībai skarot Latvijas teritoriju, korpusa sastāvā atradās mazāk par 3000 latviešu karavīriem. Atkāpjoties kopā ar pārējām [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] daļām austrumu virzienā, un iesaistoties kaujās Latvijas-PSRS robežas tuvumā, korpuss pamazām izira.

1941. gada jūlijā Igaunijas teritorijā no šiem bijušās Latvijas armijas regulārā iesaukuma karavīriem un tur nokļuvušajiem Latvijas iedzīvotājiem - strādnieku gvardes kaujiniekiem un padomju aktīvistiem, - tika izveidoti divi latviešu strēlnieku pulki. Cīņās pie Ļeņingradas tie cieta smagus zaudējumus, un 1941. gada septembrī to pārpalikumu apvienoja '''76. atsevišķajā latviešu strēlnieku pulkā''', kurš turpmākajās cīņās gandrīz pilnībā tika iznīcināts.

1941. gada 3. augustā Staļins deva rīkojumu par latviešu strēlnieku divīzijas izveidošanu. '''201. latviešu strēlnieku divīziju''' uzsāka formēt Gorohovecas nometnē, netālu no Maskavas. Tās personālsastāvu veidoja kauju zaudējumu dēļ izformēto latviešu karaspēka daļu karavīri, bet vēlāk galvenokārt Krievijas latvieši, savukārt kara pēdējā fāzē arī citu tautību karavīri. Paralēli Gorohovecas nometnē bāzējās '''1. atsevišķais latviešu rezerves pulks''', kurā apmācību izgāja aptuveni 33 000 karavīru, kurus pakāpeniski nosūtīja uz 201. (43. gvardes) latviešu strēlnieku divīziju, papildinot tās personālsastāvu pēc zaudējumiem kaujās.

201. latviešu strēlnieku divīzija piedalījās 1942. gada kaujās pie Maskavas, Staraja Rusas un Demjanskas. Par izcilību kaujās, oktobrī tai piešķīra '''43. gvardes latviešu strēlnieku divīzijas''' nosaukumu.

1943. gadā izveidoja '''1591. zenītartilērijas pulku''' un '''1. latviešu bumbvedēju aviācijas pulku''', kuru pamatu veidoja bijušās Latvijas armijas apmācību izgājušie karavīri.

1944. gada jūnijā uz 1. atsevišķais latviešu rezerves pulka bāzes tika izveidota '''308. latviešu strēlnieku divīzija'''.

1944. gada jūlijā 43. gvardes divīziju un 308. divīziju apvienoja '''130. latviešu strēlnieku korpusā''', kas piedalījās cīņās pie Rēzeknes, Daugavpils, Madonas, Krustpils un Rīgas, bet kara beigās cīnījās Kurzemes frontē.

1945. gada janvārī piederīgie saņēma 1999, bet no 1945. gada marta līdz novembrim - 7444 nāves ziņas par savu tuvinieku bojāeju; līdz 1945. gada janvārim no Sarkanās armijas bija dezertējuši 2254 cilvēki, bet no 1944. līdz 1946. gadam iznīcinātāju bataljonu kaujinieki bija arestējuši 5750 vīriešus, kuri bija izvairījušies no iesaukšanas vai dezertējuši.

== Literatūra ==

* Strods H. PSRS kaujinieki Latvijā (1941-1945) II - LU žurnāla "Latvijas Vēsture" fonds: Rīga, 2007.
* Vārpa I. Latviešu karavīrs zem Krievijas impērijas, padomju Krievijas un PSRS karogiem. Latviešu strēlnieki triju vēstures laikmetu griežos. - Tapals: Rīga, 2006. ISBN: 9984792110

== Resursi internetā par šo tēmu ==

* [http://www.archiv.org.lv/LVA/pdf/Tezes1999_latv.pdf Mag. hist. Uldis Neiburgs. Latviešu karavīri Vācijas un PSRS armijās: galvenās problēmas.]
* [http://www2.la.lv/lat/arhivs/vesture/?doc=438&ins_print Neiburgs U. Pret savu gribu sarkanajā armijā.]
* [http://www.gramata21.lv/users/pormals_janis/p1.html Pormals J. 24. teritoriālais korpuss – latvieši Sarkanajā armijā]

[[Category:Latvijas vēsture]]

Sākumlapa

2008-08-04T12:53:27Z

Feens:

<div style="text-align: center; width: 100%"><div style="font-size: 960%"><br><br>'''[[Vēsture:Par|vēsture]]'''</div><br><br>
<div style="text-align: center; width: 100%"><div style="font-size: 150%">'''[[Vēsture:Par|enciklopēdiska terminus skaidrojošā vārdnīca]]'''</div>

----
'''Vēsturei veltīta enciklopēdija un terminus skaidrojošā vārdnīca, rakstīto avotu bibliotēka latviešu valodā, kura veidošanā [[Vēsture:Privātuma politika|aicināti piedalīties]] gan profesionāļi, gan studenti.'''

----
<div style="text-align: center; width: 100%">
<div style="font-size: 100%">
<div>
<div style="background: #ffffff; padding: 0.6em 1em 0.6em 0.6em">
[[:Category:enciklopēdija|enciklopēdija]] ---- [[:Category:attēlu galerija|attēlu galerija]] ---- [[:Category:recenzijas|recenzijas]] ---- [[:Category:valodniecības palīglīdzekļi|valodniecības palīglīdzekļi]] ---- [[:Category:vēstures avoti|vēstures avoti]] ---- [[:Category:resursi internetā|resursi internetā]]
</div>

----
<div style="font-size: 90%">Šobrīd: '''[[Special:Statistics|{{NUMBEROFARTICLES}}]]''' raksti.</div>

</div>
----
</div>
<div class="plainlinks" style="width: 100%; text-align: center; margin: 0.8em 0 1.8em 0; font-size: 96%">
[[Vēsture:Smilšu kaste|vieta eksperimentiem]]
</div>

<table cellpadding="0" cellspacing="0" width="100%">
<tr><td width="49%" style="background: #FFFFFF; border: solid 1px #F2F2F2; vertical-align: top">
<div style="background: #A8D3FF;; color: #484848; padding: 0.2em; border-bottom: 0; text-align: center; font-size: 125%">
'''Jaunākā publikācija'''</div>

<div style="padding: 8px; margin-bottom: 0.8em">
[[Latvijas okupācija (1940.)|Par Latvijas okupāciju 1940. gadā Latvijas un pasaules vēstures zinātnē (izņemot oficiālo Krievijas historiogrāfiju) pieņemts apzīmēt Latvijas Republikas teritorijas vardarbīgu (draudi pielietot bruņotu spēku) ieņemšanu, aneksiju un inkorporāciju, ko īstenoja PSRS 1940. gada vasarā]]
</div>
</td>

<td width="1.4em"> </td>
<td width="49%" style="background: #FFFFFF; border: solid 1px #F2F2F2; vertical-align: top">
<div style="background:#A8D3FF;; color: #484848; padding: 0.2em; border-bottom: 0; text-align: center; font-size: 125%">
'''Interesanti'''</div>

<div style="padding: 8px; margin-bottom: 0.8em">
Prūsijas karalim Fridriham II (Hohencollernam) piedēvē izteicienu: ''Ja tev iepatīkās kāda kaimiņa province un ir pietiekami spēka tam to atņemt, tad dari to - pēc uzvaras uzradīsies simtiem juristu, kuri ar putām uz lūpām kvēli pierādīs, ka tev uz šo teritoriju bijušas visas tiesības''.
</div>
</td></tr>
</table>

<table cellpadding="0" cellspacing="0" width="100%">
<tr><td width="49%" style="background: #FFFFFF; border: solid 1px #F2F2F2; vertical-align: top">
<div style="background: #9EE072;; color: #484848; padding: 0.2em; border-bottom: 0; text-align: center; font-size: 125%">
'''Vēsturei veltīti portāli Latvijā'''</div>

<div style="padding: 8px; margin-bottom: 0.8em">
http://vesture.sauc.lv/ - pasaules un Latvijas vēsture<br>
http://www.historia.lv/ - Baltijas vēsture<br>
http://castle.lv/ - Livonijas viduslaiku arhitektūras pieminekļi<br>
http://vesture.lv/ - Rīgas pilsētas vēsture<br>
http://www.letonika.lv/history/ Tildes datorenciklopēdija<br>
http://www.livonia.veles.lv/ Хроники Ливонии <br>
http://dinaburgascietoksnis.lcb.lv/ Daugavpils vēsture
</div>
</td>

<td width="1.4em"> </td>
<td width="49%" style="background: #FFFFFF; border: solid 1px #F2F2F2; vertical-align: top">
<div style="background:#9EE072;; color: #484848; padding: 0.2em; border-bottom: 0; text-align: center; font-size: 125%">
'''Pasaules vēsturei veltīti portāli citās zemēs'''</div>

<div style="padding: 8px; margin-bottom: 0.8em">
http://www.bartleby.com/67/ Pasaules vēsture (angļu val.)<br>
http://www.axishistory.com/ Pasaules vēsture (angļu val.)<br>
http://www.teacheroz.com/toc.htm Pasaules vēsture (angļu val.)<br>
http://www.bbc.co.uk/history/ Populāri par vēsturi (angļu val.)<br>
----
http://www.lexas.net/weltgeschichte/ Populāri par vēsturi (vācu val.)<br>
----
http://www.world-history.ru/ - Pasaules vēsture (krievu val.)<br>
http://www.hronos.km.ru/ - Krievijas un pasaules vēsture (krievu val.)<br>
http://istorya.ru/ - Krievijas un pasaules vēsture (krievu val.)<br>
http://www.historia.ru/ Eirāzijas vēsture (krievu val.)<br>
http://www.ec-dejavu.net/ Kultūru enciklopēdija (krievu val.)<br>
http://rec.gerodot.ru/ Pasaules vēstures rekonstrukcija (krievu val.)<br>
</div>
</td></tr>
</table>
<!--
+++++ pirmās divas kolonas ))

Sākumlapa

2008-08-04T09:11:01Z

Feens: vārdi dublējas

<div style="text-align: center; width: 100%"><div style="font-size: 960%">'''[[Vēsture:Par|vēsture]]'''</div><br>
<div style="text-align: center; width: 100%"><div style="font-size: 150%">'''[[Vēsture:Par|enciklopēdiska terminus skaidrojošā vārdnīca]]'''</div>

----
'''Vēsturei veltīta enciklopēdija un terminus skaidrojošā vārdnīca, rakstīto avotu bibliotēka latviešu valodā, kura veidošanā [[Vēsture:Privātuma politika|aicināti piedalīties]] gan profesionāļi, gan studenti.'''

----
<div style="text-align: center; width: 100%">
<div style="font-size: 100%">
<div>
<div style="background: #ffffff; padding: 0.6em 1em 0.6em 0.6em">
[[:Category:enciklopēdija|enciklopēdija]] ---- [[:Category:attēlu galerija|attēlu galerija]] ---- [[:Category:recenzijas|recenzijas]] ---- [[:Category:valodniecības palīglīdzekļi|valodniecības palīglīdzekļi]] ---- [[:Category:vēstures avoti|vēstures avoti]] ---- [[:Category:resursi internetā|resursi internetā]]
</div>

----
<div style="font-size: 90%">Šobrīd: '''[[Special:Statistics|{{NUMBEROFARTICLES}}]]''' raksti.</div>

</div>
----
</div>
<div class="plainlinks" style="width: 100%; text-align: center; margin: 0.8em 0 1.8em 0; font-size: 96%">
[[Vēsture:Smilšu kaste|vieta eksperimentiem]]
</div>

<table cellpadding="0" cellspacing="0" width="100%">
<tr><td width="49%" style="background: #FFFFFF; border: solid 1px #F2F2F2; vertical-align: top">
<div style="background: #A8D3FF;; color: #484848; padding: 0.2em; border-bottom: 0; text-align: center; font-size: 125%">
'''Jaunākā publikācija'''</div>

<div style="padding: 8px; margin-bottom: 0.8em">
[[Latvijas okupācija (1940.)|Par Latvijas okupāciju 1940. gadā Latvijas un pasaules vēstures zinātnē (izņemot oficiālo Krievijas historiogrāfiju) pieņemts apzīmēt Latvijas Republikas teritorijas vardarbīgu (draudi pielietot bruņotu spēku) ieņemšanu, aneksiju un inkorporāciju, ko īstenoja PSRS 1940. gada vasarā]]
</div>
</td>

<td width="1.4em"> </td>
<td width="49%" style="background: #FFFFFF; border: solid 1px #F2F2F2; vertical-align: top">
<div style="background:#A8D3FF;; color: #484848; padding: 0.2em; border-bottom: 0; text-align: center; font-size: 125%">
'''Interesanti'''</div>

<div style="padding: 8px; margin-bottom: 0.8em">
Prūsijas karalim Fridriham II (Hohencollernam) piedēvē izteicienu: ''Ja tev iepatīkās kāda kaimiņa province un ir pietiekami spēka tam to atņemt, tad dari to - pēc uzvaras uzradīsies simtiem juristu, kuri ar putām uz lūpām kvēli pierādīs, ka tev uz šo teritoriju bijušas visas tiesības''.
</div>
</td></tr>
</table>

<table cellpadding="0" cellspacing="0" width="100%">
<tr><td width="49%" style="background: #FFFFFF; border: solid 1px #F2F2F2; vertical-align: top">
<div style="background: #9EE072;; color: #484848; padding: 0.2em; border-bottom: 0; text-align: center; font-size: 125%">
'''Vēsturei veltīti portāli Latvijā'''</div>

<div style="padding: 8px; margin-bottom: 0.8em">
http://vesture.sauc.lv/ - pasaules un Latvijas vēsture<br>
http://www.historia.lv/ - Baltijas vēsture<br>
http://castle.lv/ - Livonijas viduslaiku arhitektūras pieminekļi<br>
http://vesture.lv/ - Rīgas pilsētas vēsture<br>
http://www.letonika.lv/history/ Tildes datorenciklopēdija<br>
http://www.livonia.veles.lv/ Хроники Ливонии <br>
http://dinaburgascietoksnis.lcb.lv/ Daugavpils vēsture
</div>
</td>

<td width="1.4em"> </td>
<td width="49%" style="background: #FFFFFF; border: solid 1px #F2F2F2; vertical-align: top">
<div style="background:#9EE072;; color: #484848; padding: 0.2em; border-bottom: 0; text-align: center; font-size: 125%">
'''Pasaules vēsturei veltīti portāli citās zemēs'''</div>

<div style="padding: 8px; margin-bottom: 0.8em">
http://www.bartleby.com/67/ Pasaules vēsture (angļu val.)<br>
http://www.axishistory.com/ Pasaules vēsture (angļu val.)<br>
http://www.teacheroz.com/toc.htm Pasaules vēsture (angļu val.)<br>
http://www.bbc.co.uk/history/ Populāri par vēsturi (angļu val.)<br>
----
http://www.lexas.net/weltgeschichte/ Populāri par vēsturi (vācu val.)<br>
----
http://www.world-history.ru/ - Pasaules vēsture (krievu val.)<br>
http://www.hronos.km.ru/ - Krievijas un pasaules vēsture (krievu val.)<br>
http://istorya.ru/ - Krievijas un pasaules vēsture (krievu val.)<br>
http://www.historia.ru/ Eirāzijas vēsture (krievu val.)<br>
http://www.ec-dejavu.net/ Kultūru enciklopēdija (krievu val.)<br>
http://rec.gerodot.ru/ Pasaules vēstures rekonstrukcija (krievu val.)<br>
</div>
</td></tr>
</table>
<!--
+++++ pirmās divas kolonas ))

Latvijas okupācija 1940. gadā

2008-08-04T09:10:25Z

Feens: liekvārdība

[[Attēls:Latvijas_okupacija.jpg‎|right|thumb|300px|PSRS karaspēka virzīšanās 1940. gada jūnijā, veicot Baltijas valstu okupācijas operāciju.]]
Par '''Latvijas okupāciju 1940. gadā''' Latvijas un pasaules vēstures zinātnē (izņemot oficiālo Krievijas historiogrāfiju) pieņemts apzīmēt Latvijas Republikas teritorijas vardarbīgu (draudi pielietot bruņotu spēku) ieņemšanu, aneksiju un inkorporāciju, ko īstenoja [[PSRS]] 1940. gada vasarā.

----
Starptautisko tiesību jēdzienu ''occupatio bellicara'' un ''occupatio pacifica'' viens no pirmajiem, balstoties uz Hanzas universitātes Hamburgā profesora Rūdolfa Lauka u.c. juristu atzinumiem (1942. gada 30. jūnijā), lietoja Latvijas sūtnis Londonā [[Zariņš Kārlis Reinholds|Kārlis Zariņš]] 1943. gada 27. oktobra memorandā Lielbritānijas Ārlietu ministrijai par situāciju ar Latvijas valsti.<sup>'''1'''</sup>

'''Latvijas okupācija pieņemts periodizēt 3 posmos:'''
* Politiskās augsnes sagatavošana.
* Pastāvīgas militārās klātbūtnes uzspiešana.
* Karaspēka ievešana un varas pārņemšana ar spēku.

== Pirmais posms ==

[[PSRS]] IeTK Izlūkošanas, terora un diversiju IV pārvalde u.c. spēka struktūras jau no 1938. gada aktivizēja “politisko, ekonomisko, militāro un izlūkošanas darbību lai, atbalstot strādnieku kustību, gāztu marionešu režīmus [Baltijā].” <sup>'''2'''</sup> Maijā sākās padomju preses uzbrukumi Baltijas valstīm. Tika inscenētas dažādas provokācijas un izmantota daļas iedzīvotāju neapmierinātība ar autoritāro režīmu. <sup>'''3'''</sup>

Paralēli šai slepenajai darbībai, [[PSRS]] nodrošinājās augstākajā politiskajā līmenī pret vērā ņemamo valstu (t.i. [[Trešais reihs|Trešā reiha]]) iebildumiem, noslēdzot t.s. [[Molotova-Ribentropa pakts|Hitlera-Staļina paktu]].

== Otrais posms ==

1939. gada augustā [[PSRS]] sāka koncentrēt pie Latvijas robežām karaspēku, kura skaitliskais lielums oktobrī sasniedza ap 200 000 sarkanarmiešu ar aviāciju un tankiem, kas daudzkārt pārsniedza Latvijas armijas karavīru skaitu un bruņojumu. Paralēli šai spēka demonstrācijai tika piedāvāts „draudzības un savstarpējās palīdzības līgums“ (t.s. [[Bāzu līgums (Latvija-PSRS)|Bāzu līgums]]) starp abām valstīm, kuru [[Latvija]]s puse bija spiesta <sup>'''4'''</sup> parakstīt 5. oktobrī. Saskaņā ar šo līgumu [[PSRS]] ieveda Latvijā 25 000 vīru lielu karaspēka kontingentu, ierīkoja sauszemes, gaisa un jūras karaspēka bāzes, kur izvietoja kopā ar karaspēka vienībām un tehniku arī militāros inženiertehniskos darbiniekus kā arī karaspēka virsnieku ģimeņu locekļus. 13. oktobrī pēc [[PSRS]] pieprasījuma tika parakstīta papildus vienošanās, pēc tam, palielinoties [[PSRS]] prasību skaitam, nākošās (kopā 12 vienošanās).

[[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] 2. sevišķā strēlnieku korpusa sastāvā Latvijā bija 67. strēlnieku divīzija, 6. vieglo tanku brigāde, 10. smago tanku pulks, 86. zenītartilērijas divizions. Bez tam Latvijā atradās 18. aviācijas brigāde ar trim aviācijas pulkiem. Aviācijas pulki novietojās aerodromos. 15. iznīcinātāju pulks atradās Ventspilī, 21. iznīcinātāju pulks Liepājā (divi eskadroni) un 39. jauktais aviopulks (divas eskadriļas) Vaiņodē. Bez tam Latvijā vēlāk ieradās viens smago bumbvedēju pulks (64 lidmašīnas). 2. sevišķā strēlnieku korpusa štābs atradās Liepājā, viens bataljons - Ventspilī, bet 6. tanku brigāde - Vaiņodē. Sākot ar 1940. gada janvāri uz Latviju, Lietuvu un Igauniju (kuras bija spiestas parakstīt analoģiskus līgumus) katru mēnesi no [[PSRS]] devās 220 vagoni (aptuveni 11 vilcienu sastāvi) ar karaspēku un bruņutehniku. <sup>'''5'''</sup>

1940. gada 9. janvārī [[PSRS]] pilnvarotais lietvedis Latvijā I. Zotovs [[PSRS]] ārlietu tautas komisāra vietniekam V. Potjomkinam un [[PSRS]] Ārlietu tautas komisariāta Baltijas valstu nodaļai sūtīja ziņojumu, kurā atzina, ka Latvijas valdība uzskata, ka pie šī līguma novedusi “draudošās briesmas no [[PSRS]], kura savilkusi pie Latvijas robežas savu karaspēku”. Zotovs atzina, ka oficiāli Latvijas valsts izturas lojāli pret PSRS karabāzēm, taču “Latvijas valdība savstarpējās palīdzības paktu pilda ar lielu nepatiku.” 1940. gada 4. aprīlī PSRS Ārlietu tautas komisariāta Baltijas valstu nodaļas vadītājs A. Lisjaks ziņoja PSRS ārlietu tautas komisāram V. Molotovam un viņa vietniekam Vladimiram Dekanozovam, ka Latvijas valdošās aprindas uzskatot [[PSRS]] un Latvijas 1939. gada 5. oktobra savstarpējās palīdzības līgumu kā piekāpšanos spēkam un kā “uzspiestu pārejas posmu”. <sup>'''6'''</sup>

1940. gada 28. maijā [[PSRS]] informēja Latvijas pārstāvjus, ka [[PSRS]] [[feldjēgers|feldjēgeri]], kuri pavada [[pasts|pastu]], ignorēs Latvijas likumdošanu un turpmāk Latvijas teritorijā nēsās ieročus, bet 1940. gada 18. jūnijā informēja, ka Latvijā ievedīs vēl papildus 2700 militāro objektu celtniecības strādnieku un 400 inženieru. <sup>'''7'''</sup> 1940. gada 7. jūnijā Latvijā bija izvietotas 84 dažādas [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] sauszemes karaspēka daļas, karaspēka pārvaldes un iestādes. Galvenās karaspēka vienības bija 2. sevišķais strēlnieku korpuss un 67. strēlnieku divīzija ar pārvaldes centriem [[Liepājas Kara osta|Liepājas Kara ostā]] un 6. vieglo tanku brigāde ar pārvaldes centru Līgutos.

== Trešais posms ==

Jau 1940. gada sākumā bija izstrādāts detalizēts plāns militāram iebrukumam [[Baltijas]] valstīs, to armiju sakaušanai un karagūstekņu izvešanai uz [[PSRS]] un izvietošanai koncentrācijas nometnēs. 1940. gada 9. jūnijā PSRS iekšlietu tautas komisāra vietnieks V. Černišovs ziņoja [[VK(b)P]] CK Politbirojam, ka konvoju karaspēks ir sagatavots atbruņoto Baltijas valstu armiju izvešanai un uzņemšanai astoņās nometnēs. [[Baltija]]s valstu austrumu pierobežas rajonos tika izveidota virkne pieņemšanas punktu Baltijas valstu karagūstekņu “uztveršanai”, lai tos nosūtītu tālāk uz 8 sagatavotām koncentrācijas nometnēm. <sup>'''8'''</sup>

1940. gada 14. jūnijā Baltkrievijas sevišķā kara apgabala komandieris ģenerālleitnants Dmitrijs Pavlovs izdeva pavēli par to, kā jāizturas pret Baltijas nacionālo armiju karagūstekņiem. Izpildot šo pavēli, gūstekņi bija jāpieņem IeTK uz PSRS un Baltijas valstu robežas. 3. armijas sagūstītie karavīri bija jānodod PSRS IeTK Bigosovas un Svencjani dzelzceļa stacijā, bet 11. armijas gūstekņi – Solu un Marcinkancu dzelzceļa stacijā. Noteica karagūstekņu ēdināšanas normas, aizliedza atņemt karavīru personiskās mantas, izņemot ieročus. <sup>'''9'''</sup>

Tika uzsākta situācijas destabilizēšana latvijā:<sup>'''10'''</sup>
* 1939. gada decembrī [[PSRS]] specdienestu emisāri uzraudzībā un ar tiešu līdzdalību tika organizēta komunistu un sociāldemokrātu t.s. kreisā bloka memoranda publicēšana, kurā aicināja Sarkano armiju gāzt [[Ulmanis Kārlis|K. Ulmaņa]] valdību.
* Tika mēģināts organizēt Stokholmā t.s. Anša Rudevica grupas alternatīvo valdību, kas ieņemtu dažas iestādes Ventspilī un Liepājā un ar [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] atbalstu kā “tautas valdība” vērstos pret “Ulmaņa fašistisko režīmu”.
* PSRS emisāri, veicot komunistisku aģitāciju dažās fabrikās, mēģināja organizēt strādnieku sacelšanos Latvijā, kas lūgtu PSRS militāro atbalstu. Šo virzienu pārtrauca [[Latvijas Politiskā policija]], 1940. gada 9.-13. aprīlī Rīgā arestējot 67 [[komunisti|komunistu]] aktīvistus.
* Tika organizēta Latvijā patvaļīgā atvaļinājumā esošu [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] karavīru un jūrnieku it kā nolaupīšana, kurā apsūdzēja Latvijas valsti.
* Tika projektēta no latviešu izcelsmes PSRS pilsoņiem „valdība“, kura varētu sagrābt varu Rēzeknē un aicināt PSRS palīgā (analoģisku [[Kūsinens Terioki|Terioki Kūsinena]] “valdību" PSRS specdienesti noorganizēja Somijā).

==== Militārā operācija ====
[[Attēls:USSR_tanks_in_Riga_1940.JPG‎|right|thumb|300px|Sarkanās armijas tanki Rīgā, 1940. gada 17. jūnijs]]
Pie Latvijas un Lietuvas dienvidaustrumu robežas sagrupējās PSRS 3. armija ar 4. un 24. strēlnieku korpusu un 3. kavalērijas korpusu. 11. armija ar 10. un 11. strēlnieku korpusu un 6. kavalērijas korpusu izvietojās pie Lietuvas robežas. Starp Somu līci un Peipusa ezeru izejas pozīcijas ieņēma 11. strēlnieku divīzijas daļas. Uz dienvidiem no Peipusa ezera izvietojās 8. armija. Pie Lietuvas robežas Sarkanā armija pabeidza ieņemt izejas pozīcijas 15. jūnijā, bet pie Latvijas un Igaunijas robežas – 16. jūnijā. Kopā Baltijas okupācijas veikšanai bija norīkotas 3 armijas, 7 strēlnieku un 2 kavalērijas korpusi, 20 strēlnieku, divas motostrēlnieku un 4 kavalērijas divīzijas. Pie Baltijas valstu robežām kaujas gatavībā stāvēja deviņas tanku un viena gaisa desanta brigāde. <sup>'''11'''</sup>

1940. gada 8. jūnijā Lidā notika Baltijas kara apgabala karaspēkā izsludinātā trauksme sakarā ar šī karaspēka komandējošā sastāva slepeno apspriedi. Apspriedē armijas pavēlnieka vietnieks ģenerālleitnants Fjodors Kuzņecovs, kurš komandēja arī 11. armiju, ziņoja par “iespējamām darbībām pret Lietuvu”. Turpat 11. jūnijā no pulksten 13:00 līdz 16:00 notika cita apspriede, piedaloties BSKA nupat ieceltajam pavēlniekam ģenerālleitnantam D. Pavlovam, kurš iepazīstināja ar kaujas plānu un karaspēka uzdevumiem. Karaspēkam bija jādod pēkšņs trieciens Lietuvas armijai, nepieļaujot tās atkāpšanos uz Austrumprūsiju, un jāieņem Lietuva trijās četrās dienās. 1940. gada 12. jūnija kaujas pavēlē nr. 002/op uzdeva 11. armijai kopā ar 16. sevišķā strēlnieku korpusa (SSK) vienībām aplenkt un iznīcināt pretinieku kaujas rajonā. Pēc izvietošanās Lietuvas teritorijā 16. SSK bija jānotur savi dislokācijas rajoni, jāieņem tilti pār Nemunas un Neres upi un jānodrošina 214. gaisa desanta brigādes 935 vīru desants piecus kilometrus uz dienvidiem no Gaižuku dzelzceļa stacijas. Kopā ar 16. sevišķā strēlnieku korpusa daļām desantniekiem bija jāieņem galvenie Kauņas objekti. Kauņas aerodromā vēl bija paredzēts izsēdināt 475 desantniekus. Operāciju plānoja pabeigt 1940. gada 15. jūnija rītā. Jau 1940. gada 13. jūnijā desantēšanas vietas sagatavošanai netālu no Gaižuku stacijas bija desantēti septiņi cilvēki. No 1940. gada 14. jūnija pulksten 21:30 Baltijas valstīs izvietotā karaspēka radiostacijām bija jāstrādā tikai uztveršanas režīmā, gaidot signālu operācijas sākšanai. <sup>'''12'''</sup>

Ideoloģiskai iedzīvotāju un [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] karavīru ietekmēšanai bija sagatavotas propagandas lapiņas, kuras bija paredzēts izkaisīt Baltijas valstīs no lidmašīnām kara pirmajās dienās. Tajās bija teikts: “'''… Sarkanā armija pārņem savā varenajā un uzticamajā aizsardzībā Baltijas tautu brīvību un neatkarību un atbrīvos jūs no kapitālistu un muižnieku jūga.'''”<sup>'''13'''</sup>

14. jūnijā PSRS Bruņotie spēki bloķēja Baltijas valstu gaisa telpu un Baltijas jūru. Baltijas jūrā no Klaipēdas piekrastes dienvidos līdz Narvai ziemeļos Baltijas jūras kara flotes kuģi jūrā izveidoja kādas septiņas aizsprosta grupas. Šajā jūras blokādes operācijā piedalījās kreiseris “Киров”, 2 līderkuģi, 3 mīnukuģi, 10 zemūdenes, 2 mīnu traleri un 1 lielgaballaiva, kopā 19 karakuģu. <sup>'''14'''</sup>

Naktī no 14. uz 15. jūniju [[Sarkanā armija]] šķērsoja Latvijas-PSRS robežu un uzbruka III Abrenes bataljona 2. un 3. robežpunktiem, tos iznīcinot. Robežapsardzības punkti tika nodedzināts, divi robežsargi krita kaujā, kritis nošauts civiliedzīvotājs un viena sieviete ievainota, 10 robežsargi un 27 vietējie iedzīvotāji aizvesti gūstā uz PSRS. <sup>'''15'''</sup> Saistībā ar šo agresijas aktu dokumentāli fiksēts pirmais nelikumīgais LR pilsoņa arests, ko veikušas PSRS spēka struktūras Latvijas teritorijā: tika sagūstīts un aizvests uz PSRS teritoriju Latvijas pilsonis, zemnieks Dmitrijs Maslovs - tur pret viņu tūlīt tika ierosināta krimināllieta par sadarbību ar Latvijas robežsardzi un izlūkdienestu, kā arī par spiegošanu pret PSRS. 1942. gada 8. aprīlī PSRS IeTK Sevišķā apspriede D. Maslovam piesprieda nāvessodu. <sup>'''16'''</sup>

====PSRS ultimāts Latvijai:====
[[Attēls:USSR_army_in_Riga_1940.JPG.jpg|right|thumb|300px|Sarkanās armijas ienākšana Rīgā, 1940. gada 17. jūnijs]]
16. jūnijā plkst. 14.00 PSRS ārlietu tautas komisārs V. Molotovs nolasīja Latvijas sūtnim F. Kociņam PSRS valdības ultimātu, kurā bezierunu tonī '''tika pieprasīta Latvijas valdības atkāpšanās, jaunas valdības izveidošana ar no PSRS puses norādītām personām, un neierobežota padomju karaspēka kontingenta ielaišana Latvijā''', (Valdības Vēstnesis, 17.06.1940.) informējot, ka '''ja līdz plkst. 23:00 netiks saņemta pozitīva atbilde no Latvijas valdības, padomju [[Sarkanā armija]] bez kādas atļaujas no Latvijas puses ieies Latvijas teritorijā un pārņems to, ar spēku apspiežot jebkādu pretošanos'''.<sup>'''17'''</sup> Šajā laikā [[Sarkanā armija]] jau bija okupējusi Lietuvu un īstenoja adekvātu operāciju Igaunijā.

17. jūnijā plkst. 9.00 [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] pārstāvis ģenerālpulkvedis D. Pavlovs sastapās ar Latvijas armijas pulkvedi [[Ūdentiņš Otto|Otto Ūdentiņu]] Jonišķu stacijā, un plkst. 13:00 parakstīja Latvijas armijas kapitulācijas aktu - tā nepretosies ienākošajām Sarkanās armijas daļām, paliekot savās mītnēs.

Negaidot Latvijas valdības atbildi, [[PSRS]] 8. armija un 2. armijas daļas pārgrupējās no kaujas kārtības gājienam un šķērsoja Latvijas-PSRS robežu - plkst 13:00 pirmie [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] tanki sasniedza Rīgu, ieņemot pozīcijas Latvijas galvaspilsētas stratēģiski svarīgākajos ielu krustojumos: vispirms tika sagrābti Spilves lidlauks, dzelzceļa stacijas, tilti, galvenais pasts un telegrāfs, radiofons u.tml. stratēģiski objekti. Lai sazinātos ar Maskavu, iekārtoja sakaru centrāli Vienības laukumā. [[Sarkanā armija]] bloķēja civilo kuģu un lidmašīnu satiksmi ar citām valstīm. 3. armija ieņēma Latvijas dienvidaustrumu daļu, bet 2. SSK vienības – Latvijas rietumdaļu. Kopā Latvijas robežu šķērsoja deviņas [[PSRS]] armijas divīzijas ar 90 000 sarkanarmiešiem. <sup>'''18'''</sup> ([http://vip.latnet.lv/LPRA/treijs.htm 1940. gada 1. jūnijā Latvijas armijā bija 2013 virsnieki, 27 555 virsnieku vietnieki, instruktori un kareivji un 1275 brīva līguma darbinieki, kopskaitā 30 843 cilvēki.])

PSRS aizsardzības tautas komisāra maršala S. Timošenko 1940. gada 17. jūnija ziņojumā nr. 390-ss VK(b)P CK Politbirojam teikts: “Lai ātrāk nodrošinātu Baltijas K[ara] D[arbības] T[eritoriju], uzskatu par nepieciešamu nekavējoši uzsākt ieņemto B[altijas] republiku teritorijā šādus pasākumus: … Austrumprūsijas un Baltijas pierobežu nekavējoši ieņemt mūsu robežapsardzības karaspēkam. … Uzsākt ieņemto republiku armiju atbruņošanu un izformēšanu. Atbruņot iedzīvotājus, policiju un nemilitārās organizācijas. … [Valsts] objektu apsardzību, sardžu un garnizonu dienestu uzdot mūsu [Sarkanās armijas] karaspēkam. … Uzsākt ieņemto republiku sovetizāciju. … Ieņemto republiku teritorijā izveidot Baltijas kara apgabalu ar štābu Rīgā. Par apgabala karaspēka pavēlnieku iecelt ģenerālpulkvedi Afanasenko.”<sup>'''19'''</sup> [[PSRS]] IeTK Izlūkošanas, terora un diversiju 4. Pārvaldes vadītājs P. Sudoplatovs vēlāk neliekuļojot atzina: “Latviju okupēja mūsu karaspēks”.<sup>'''20'''</sup>

PSRS ignorēja 1932.gada 5.februārī ar Latviju parakstītajā neuzbrukšanas līgumā fiksēto mehānismu līgumslēdzēju pušu nesaskaņu noregulēšanai, turklāt pārkāpa šo līgumu, jo tas nepārprotami un tieši izslēdza spēka lietošanas draudus, kas būtu vērsti pret vienas vai otras valsts politisko neatkarību, paredzot, ka līgumslēdzējas puses atturēsies no jebkādas agresīvas akcijas pret otru pusi.<sup>'''21'''</sup>

==== Okupācijas vara ====

Latvija nonāca pilnīgā [[PSRS|padomju]] t.i. svešas armijas varā, kas saskaņā ar 1907. g. Hāgas sauszemes kara konvencijas 42. pantu, ir būtiska [[okupācija]]s pazīme.<sup>'''22'''</sup> Latvijas valdība zaudēja rīcības spēju, bet situāciju valstī kontrolēja [[PSRS]] sūtniecība Rīgā un [[PSRS]] specdienesti.

Višinska virsvadībā valdību sastādīja PSRS sūtniecībā. Uz turieni gāja paši vai tika aicināti cilvēki, kuriem pēc vietējo PSRS diplomātu un Maskavas pārstāvja domām varēja droši uzticēt ministra portfeļus (daudzi uzaicinātie - piem., A.Ķeniņš, J.Breikšs, P.Bergis - atteicās). 18. jūnijā Latvijā ieradās PSRS oficiālais pārstāvis [[Višinskis Andrejs|A. Višinskis]], kurš 19. jūnija vakarā ieradās pie K.Ulmaņa un iesniedza tam izpildīšanai sagatavoto jauno „valdības“ ministru sarakstu. 20. jūnijā notika Ulmaņa valdības pēdējā sēde, bet nākamajā dienā - jaunā Ministru kabineta pirmā sēde. Tajā no vajadzīgajiem 10 ministriem piedalījās tikai 6, kurus bija izdevies dažās dienās sadabūt: Ministru prezidents un ārlietu ministra v.i. prof.Dr. Augusts Kirhenšteins, iekšlietu ministrs - žurnālists Vilis Lācis, kara ministrs - ģenerālis Roberts Dambītis, sabiedrisko lietu ministrs - Pēteris Blaus, satiksmes ministrs - Jānis Jagars, tautas labklājības ministrs - Jūlijs Lācis un tieslietu ministrs - Juris Pabērzs. Neviens no viņiem nebija šajā laikā [[LKP|LK(b)P]] biedrs. Lai pilnīgi nokomplektētu kabinetu, vajadzēja vēl 17 dienas. Par izglītības ministru 2. jūlijā kļuva prof.Dr. Pauls Lejiņš, par zemkopības ministru 4. jūlijā - agronoms Jānis Vanags, par finansu ministru 4. jūlijā - inženieris Kārlis Karlsons. Valsts kontrolieris no 5. jūlija bija Arnolds Tabaks. Šādā sastāvā šī t.s. ''Tautas valdība'' darbojās līdz 21. jūlijam. <sup>'''23'''</sup>

21. jūnijā tika publicēts pirmā t.s. „Tautas valdības“ deklarācija par K.Ulmaņa kabineta „gāšanu“ un jaunas kārtības iedibināšanu. Pašu Ulmani visai drīz arestēja NKVD (tas bija klajā pretrunā arvisām esošajām starptautiskajām tiesībām, t.sk. arī ar PSRS un Latvijas savstarpējās palīdzības līguma 5. pantu, kas paredzēja, ka pakta realizēšana nekādā ziņā nedrīkst skart līgumslēdzēju pušu suverēnās tiesības, to valsts iekārtu, ekonomisko un sociālo sistēmu, kā arī militāros pasākumus). <sup>'''24'''</sup>

Ar okupācijas karaspēka palīdzību [[PSRS]] [[NKVD]] (kr. ''Народный коммисариат внутренних дел – Iekšlietu tautas komisariāts'') emisāri un to atbalstītāji no LR pilsoņu vidus „uz vietām“ pārņēma varu, piemēram, 1940. gada 19.-20. jūnijā Liepājā demonstrācijām pa priekšu gāja sarkanarmieši ar durkļiem “kaujas gatavībā”, tad pūlis kopā ar sarkanarmiešeim sagrāba valsts pasta ēku, Aizsargu namu (šaujot).<sup>'''25'''</sup> Latvijas armijas Zemgales divīzijas komandieris ģenerālis [[Bahs Žanis|Žanis Bahs]] 1940. gada 21. jūnijā ziņoja armijas komandierim ģenerālim Hartmanim, ka viņam uzticētās armijas vienības ir bloķētas kazarmās, bez munīcijas un kaujas nespējīgas, pārvietošanās ziņā pakļautas vietējam [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] štābam.<sup>'''26'''</sup>

1940. gada 25. jūnijā [[Trešais reihs|Vācijas]] vēstnieks U. Koce ziņoja Berlīnei, ka repatriācijai pieteicies liels skaits “apšaubāmu” vāciešu, tai skaitā okupēto valsti vēlējās pamest vēl teorētiski pie varas vēl esošās valdības locekļi (piemēram, bēgt vēlējies iekšlietu ministrs A. Bērziņš).<sup>'''27'''</sup> 21. jūnijā Lielbritānijas vēstnieks Latvijā Čārlzs Ords (''Orde'') telegrāfēja uz Londonu: “Saprotams, ka jaunās valdības izveidošana nevar notikt uz Satversmes pamata, bet gan spiediena rezultātā no ārienes”, bet 27. jūnijā “… notikumu gaita pilnīgi ir atkarīga no Politbiroja lēmumiem ...” <sup>'''28'''</sup> 11. jūlijā vācu vēstniecībām Tallinā, Rīgā un Kauņā telegrafēja [[Trešais reihs|Vācijas]] Ārlietu ministrijas valsts sekretārs R. Veiczekers: “...jārēķinās ar Baltijas valstu pievienošanu Padomju Savienībai.”<sup>'''29'''</sup> U. Koce ziņoja uz Berlīni 19. jūlijā: “Šejienes notikumu veidu un tempus nosaka tikai Maskava.”<sup>'''30'''</sup>

27. jūnijā [[VK(b)P CK Politbirojs]] Maskavā izveidoja okupēto Baltijas valstu Komunistiskās partijas centrālkomitejas.<sup>'''31'''</sup>

Ar 10. jūlija [[VK(b)P]] CK Politbiroja lēmumu (t.i. pirms Latvijas iekļaušanas PSRS sastāvā) okupēto Baltijas valstu armijas tika iekļautas Sarkanās armijas sastāvā kā ''teritoriālie korpusi'' (vēlāk to apstiptināja un sīkāk reglamentēja [[VK(b)P]] CK Politbiroja 14. augusta lēmums un [[PSRS TKP]] - ''Tautas Komisāru padomes'' - aizsardzības tautas komisāra 17. augusta pavēle).

'''Represijas:'''<br>
Sākot ar okupācijas pirmajām dienām [[PSRS]] [[NKVD]] un [[Sarkanā armija|SA]] dienesti uzsāka formāli neatkarīgas valsts pilsoņu arestus, kas uzskatāmi apliecina okupācijas pastāvēšanu ''de facto''.

Arestēja arī Latvijas armijas vadību un “bīstamākos” virsniekus. Jūnija beigās Juhnovas filtrācijas nometnē ieveda pirmos arestētos Baltijas valstu armijas virsniekus un karavīrus (1940.-1941. gados PSRS spēka struktūras arestēja aptuveni 800 Latvijas armijas virsnieku un instruktoru, no kuriem mūsdienās noskaidroti 682 bojā gājušie, t.sk. 19 ģenerāļi, viens admirālis, 44 pulkveži, 109 pulkveži-leitnanti, 195 kapteiņi, 145 virsleitnanti, 142 leitnanti - kopā okupācijas vara ieslodzīja koncentrācijas nometnēs 4665 latviešu karavīrus, t.i., 15,12% pirmsokupācijas laika Latvijas armijas).<sup>'''32'''</sup>

Latvijas tiesu sistēma tika likvidēta līdz ar okupācijas sākšanos. Visas okupācijas varas iestāžu arestēto lietas skatīja [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] Kara tribunāli, t.i. svešas valsts juridiskās sistēmas struktūras:
* Baltijas sevišķā kara apgabala Kara tribunāls;
* Baltijas sevišķā kara apgabala 8. armijas Kara tribunāls;
* Baltijas sevišķā kara apgabala 4165. kara daļas Kara tribunāls;
* Ļeņingradas kara apgabala Kara tribunāls (nelegālo PSRS robežas pārgājēju lietas).

Bijušajā VDK arhīvā atrodas informācija par 7292 arestētām personām, no kurām 263 bija sievietes. 184 bija arestētas laikā no 1940. gada 17. jūnija līdz 1940. gada 5. augustam (t.i. pirms oficiālās Latvijas PSR iekļaušanas PSRS sastāvā). Pirmos arestēja iepriekšējās varas pārstāvjus (valdības locekļus, ierēdņus, policijas un tiesu darbiniekus, aizsargus, robežsargus u.c.), kā arī to organizāciju pārstāvjus, kuriem bija sakari ar ārzemēm (krievu, poļu, ebreju, “Pērkonkrusts” u.c.). Aresti lielākoties tika pamatoti kā to personu sodīšana, kas bija cīnījušās pret revolucionāro kustību un strādnieku šķiru. Līdz oficiālai KPFSR Kriminālkodeksa ieviešanai 1940. gada novembrī bija arestēti ap pusotra tūkstoša cilvēku.<sup>'''33'''</sup>

Valsts pārvaldē okupācijas vara sākot ar 18. jūniju nomainīja visus vadošos darbiniekus – to atlasi kontrolēja un vadīja Vissavienības Komunistiskās (boļševiku) partijas (VK(b)P) Centrālās komitejas (CK) Kadru pārvalde. Kā izpildinstitūcija piedalījās arī Latvijas Komunistiskās (boļševiku) partijas (LK(b)P) CJ un tai amatu jautājumā pakļautā Latvijas PSR Tautas Komisāru padome (TKP). T.s. Latvijas PSR „valdībai“ nebija tiesību aicināt vadošā darbā kādu kandidātu, nesaskaņojot to ar VK(b)P CK. Ja kāda persona vēlējās strādāt Latvijas PSR pārvaldē, vietējās varas iestādes norādīja, ka ar lūgumu strādāt Latvijas PSR ir jāvēršas Maskavā VK(b)P CK.<sup>'''34'''</sup>

'''Okupācijas pārvaldes leģitimizācija:'''

Višinska izveidotā „Tautas valdība“ ar [[Kirchenšteins Augusts |Kirhenšteinu]] kā ministru prezidentu 14.-15. jūlijā organizēja „tautas Saeimas“ vēlēšanas. Vēlēšanās piedalījās tikai viens saraksts katrā apgabalā - ''Darba tautas bloks'', - kuru formāli vadīja no pagrīdes izgājusī [[LKP|LK(b)P]]. Daudzās vēlēšanu komisijās bija okupētājvaras, pārstāvji, kas uzraudzīja balsošanas gaitu un to apturēja, ja viņam šķita kas neatbilstošs scenārijam. Par mēģinājumu izvirzīt alternatīvu deputātu kandidātu sarakstu Saeimas vēlēšanām, t.i., par darbību, kas arī pēc jaunā Saeimas vēlēšanu likuma bija legāla, PSRS drošības iestāžu pārstāvji „vainīgos“ arestēja un tiesāja.<sup>'''35'''</sup>

21. jūlijā jaunievēlētā t. s. „Tautas Saeima“ pasludināja Latvijas Republikas likvidēšanu, "padomju varas atjaunošanu", jaunas valsts - [[Latvijas PSR]] - dproklamēšanu, un nolēma, '''pārkāpjot Satversmi''', t.i. nelikumīgi<sup>'''36'''</sup>, lūgt Latvijas uzņemšanu [[PSRS]] sastāvā.

5. augustā [[PSRS]] ar [[PSRS AP likums par Latvijas PSR uzņemšanu PSRS|speciālu likumu]] iekļāva Latvijas teritoriju savā sastāvā kā administratīvu vienību ar nosaukumu [[Latvijas PSR]] (kas tā arī nekad netika atzīta par valsti un starptautisko tiesību subjektu). Padomju valdība Vjačeslava Molotova personā paziņoja, ka Padomju Savienība ir atguvusi teritoriju, ko Rietumu lielvaras tai atrāvušas 1919.-1920. gadā.

== Viena teritorija, divas valstis ==

Pēc Latvijas okupācijas 1940. gada 17. jūnijā Latvijas sūtnis Lielbritānijā [[Zariņš Kārlis|Kārlis Zariņš]], pamatojoties uz Latvijas Republikas valdības piešķirtajām ārkārtējām pilnvarām, nodrošināja Latvijas interešu pārstāvniecību Rietumeiropā – juridiski Latvijas Republika turpināja pastāvēt, kaut faktiski bija iekļauta citas valsts sastāvā kā province.

1940. gada 27. jūlijā ASV valdība oficiāli [[ASV deklarācija par Latvijas okupāciju (1940.)|paziņoja]], ka trīs Baltijas valstis ir okupējusi PSRS, un Vašingtona šo aktu strikti nosoda.<sup>'''37'''</sup> Arī lielākā daļa citu valstu - piemēram, Lielbritānija, Francija, Vatikāns, Somija, Dānija, Norvēģija, Portugāle, Turcija, Brazīlija, Ķīnas TR u.c. - neatzina Latvijas vardarbīgo iekļaušanu Padomju Savienībā. Neatzīstot t.s. Latvijas PSR valdības un trešās valsts (PSRS) direktīvas par juridiski saistošām, turpināja darboties 58 Latvijas diplomātiskās pārstāvniecības 8 valstīs: ASV, Austrālijā, Beļģijā, Brazīlijā, Īrijā, Kanādā, Lielbritānijā (ar protektorātiem, domīnijām un kolonijām), Norvēģijā.

PSRS uzskatīja, un Krievija kā PSRS tiesību un pienākumu mantiniece uzskata, ka nekāda Latvijas okupācija 1940. gadā nav notikusi.

== Skat. arī ==

Latvijas vēstures zinātnē šim jautājumam īpaši pievērsusies zinātnieku grupa [[Latvijas vēsturnieku komisija]].

==== Atsauces ====

* 1 - Public Record Office, Foreign Office - 371, File Nr. 337/36769, Nr. 7175, 94.–100. lp.
* 2 - Судоплатов П. Спецоперации Лубъянки и Кремля в 1930-1950 годы. – Москва, 1997, c. 149.
* 3 - [http://www.archiv.org.lv/LVA/pdf/Tezes1999_latv.pdf Dr. hist. Vadims Roginskis. Baltijas traģēdija.]
* 4 – 1939. gada septembrī Somijai piedāvāja gandrīz identisku līgumu un, kad tās valdība atteicās šo līgumu parakstīt, [[PSRS]] ar militāru spēku uzbruka tai, aizsākot t.s. ''Ziemas karu'' – Latvijas valdībai nebija neskaidrību par to kas notiks, ja tā atsacīsies parakstīt līgumu. K. Ulmanis skaidrojis savu pozīciju Ā.Klīvem: "Jebkura militāra pretošanās krieviem ir neiespējama. Mūsu aizsardzības sistēma kopš valsts pirmajām dienām ir bāzēta uz vienas vai divu nedēļu pretošanos, kamēr saņemam Tautu Savienības vai draudzīgu valstu palīdzību. Tagad uz tādu palīdzību nevar cerēt. Tautu Savienība ir bezspēcīga un mūsu sabiedrotā Igaunija jau parakstījusi līgumu. Polija ir sakauta, un satiksme ar Lielbritāniju un Franciju ir pārtraukta. Nav šaubu, ka mums būs jāparaksta Maskavā līdzīgs līgums, kā to ir parakstījuši igauņi." (cit. pēc: Dunsdorfs E. Kārļa Ulmaņa dzīve. - Rīga, 1992. - 350.–351.lpp.)
* 5 - Strods H. Padomju okupācijas otrais posms Latvijā (1940. gada sākums – 1941. gads). // Totalitārie okupācijas režīmi Latvijā 1940.-1964. gadā (Vēsturnieku komisijas raksti, 13 sēj.). – Rīga, 2003. - 28. lpp.
* 7 - Krievijas Ārlietu ministrijas arhīvs (Архив Министерства Иностранных дел России; turpmāk – KĀMA), 0150. f., 38. apr., 1940. g., 15. l., 17. lp.
* 6 - KĀMA, 210. f., 21. apr., 1940. g., 3. l., 23. mape, 1.–3. lp.
* 7 - KĀMA, 210. f., 21. apr., 5. l., 23. mape, Докладная записка о ходе выполнения пактов взаимо-помощи между СССР и Прибалтийскими странами по основным вопросам, связанными с обслуживанием частей Красной армии, находящихся в Прибалтике. 117. lp.
* 8 - Krievijas Valsts sociāli politiskās vēstures arhīvs (Российский Государственный архив социально политической истории; turpmāk – KVSPVA), 17. f., 3. apr., 1025. l., 39. lp.; Arī: Лебедева А. Подготовка лагерей для прибалтов // Катынь – преступления против человечества. – Москва, 1994, c. 243–249.
* 9 - Krievijas Kara vēstures arhīvs (Российский военно исторический архив, turpmāk – KKVA), 25874. f., 6. apr., 85. l., 142.–144. lp.; Arī: Петров Б. А. Вооруженные формирования Прибалтики накануне Великой Отечественной войны. // Военно-исторический архив., 2000, No 10, с. 280, 281.
* 10 - Strods H. Padomju okupācijas otrais posms Latvijā (1940. gada sākums – 1941. gads), 62. lp.
* 11 - Мельтюхов М. Упущенный шанс Сталина, с. 162.
* 12 - Мельтюхов М. Упущенный шанс Сталина, c. 162.; Еременко А. Год 1940-й: Каунас встретил нас цветами. // Военно-исторический журнал., 1994, No 3, с. 39-40.
* 13 - KKVA, 9. f., 29. apr., 540. l., 79.–120. lp.
* 14 - Strods H. Padomju okupācijas otrais posms Latvijā (1940. gada sākums – 1941. gads), 67. lp.
* 15 - Feldmanis A. E. Masļenku traģēdija – Latvijas traģēdija. - Rīga, 2002.
* 16 - Latvijas Valsts arhīvs (turpmāk LVA), 1986. f., 2. apr., P-6578. l., 199., 200. lp.
* 17 - Blūzma V. Piecdesmit neatzīšanas gadi. // Latvijas Jurists, 24.08.1990.
* 18 - Strods H. Padomju okupācijas otrais posms Latvijā (1940. gada sākums – 1941. gads), 68. lp.
* 19 - 1941 год в 2-х книгах. Книга первая. – Москва, 1998, c. 44-45.
* 20 - Судоплатов П. Спецоперации Лубъянки и Кремля в 1930–1950 годы, с. 155.
* 21 - Latvijas okupācija un aneksija 1939.-1940. / Dokumenti un materiāli. - Rīga, 1995, 51.lpp.
* 22 - Meissner B. The Occupation of the Baltic States.., p. 443.
* 23 - [http://vip.latnet.lv/LPRA/treijs.htm Prof. Dr.habil.hist. Treijs R. Par Latvijas okupāciju 1940. gadā.]
* 24 - Latvijas okupācija.., 119.lpp.
* 25 - Latvijas Vēsture., 1994., 1. nr., 55. lpp.
* 26 - Latvijas Vēsture., 1994., 1. nr., 54. lpp.
* 27 - Politisches Archiv des AuswŠrtigen Amt der Bundesrepublik Deutschlands (Vācijas Federatīvās Republikas Ārlietu ministrijas Politiskais arhīvs, turpmāk tekstā VFR ĀM PA), R-29670, 136. lpp.
* 28 - Public Record Office, Foreign Office (Lielbritānijas Valsts arhīvs, Ārlietu ministrija), 419, nr. 456, 512. lp.
* 29 - VFR ĀM PA, R-27775, R-280274.
* 30 - Politisches Archiv des AuswŠrtigen Amt der Bundesrepublik Deutschlands, VFR ĀM PA, R-27775, R-280274. 141. lpp.
* 31 - KVSPVA, 17. f., 58. l., 74. lp.; 61. l., 72., 73. lp.; 64. l., 79., 80. lp.
* 32 - Strods H. Padomju okupācijas otrais posms Latvijā (1940. gada sākums – 1941. gads), 87. lp.
* 33 - [http://www.archiv.org.lv/LVA/pdf/Tezes1999_latv.pdf Dr.hist.Rudīte Vīksne. Represijas pret Latvijas iedzīvotājiem.]
* 34 - LVA, 101. f., 2. Apr. 118.1.
* 35 - LVA, 1986. f., 2. apr., P-1574. l.
* 36 - Tika pārkāpta Satversme, tā padarot pasākumu par nelikumīgu:
** '''Pirmkārt''', Satversmes 49. pants noteica, ka "ja Saeima ir atlaista, tad Saeimas locekļu pilnvaras tomēr paliek spēkā līdz jaunievēlamās Saeimas sanākšanai". Tātad valdība nebija tiesīga pieņemt vēlēšanu likumu, jo Satversmes 64. pants paredzēja, ka "likumdošanas tiesības pieder Saeimai".
** '''Otrkārt''', Vēlēšanu sagatavošanai bija atvēlētas tikai 10 (!) dienas, tādējādi ignorējot Satversmes sapulces 1922. gada 9. jūnijā apstiprinātā likuma par Saeimas vēlēšanām 30.pantu, kas noteica reālu termiņu: "Vēlēšanu dienas nosaka Centrālā vēlēšanu komisija saskaņā ar Satversmes likumu. Tām jābūt izsludinātām "Valdības Vēstnesī" vismaz 40 dienas pirms pirmās vēlēšanu dienas."
** '''Treškārt''', Kā Latvijas Satversme, tā 1922. un 1940. gada Saeimas vēlēšanu likums nosacīja, ka vēlēšanu tiesības ir visiem Latvijas pilsoņiem un par deputātu kandidātiem arī var uzstādīt tikai Latvijas pilsoņus . Ignorējot šo prasību, vēlēšanu kampaņu vadīja un kļuva arī par deputātiem PSRS pilsoņi J.Kalnbērziņš, O.Auguste, P.Plēsums u.c. LKP vadītāji un funkcionāri.
** '''Ceturtkārt''', Neviens valdības vai CVK lēmums neparedzēja ārzemju novērotāju klātbūtni vēlēšanās - taču Sarkanās armijas politvadītāji bija klāt un kontrolēja t.s. vēlēšanu gaitu ne vienā vien iecirknī (piem., . Liepājas apriņķa Aizvīķu vēlēšanu iecirknī, kā teikts vēlēšanu komisijas protokolā, "pulksten 10 vēlēšanu telpās ieradās mums draudzīgās PSRS kareivji kā pārstāvji no LKP Lejaskurzemes organizācijas 1) M.Ratņikovs un 2) T.Kuprikovs" . Tā paša apriņķa Asītes iecirkņa I apakšiecirkni ar savu klātbūtni "pagodināja" kompartijas Lejaskurzemes organizācijas pārstāvji, padomju virsnieki M.Sijanovičs un A.Novikovs).
** '''Piektkārt''', Satversmes 3. pants ietilpst valsts konstitucionālajās pamatnormās, kuras saskaņā ar 77. pantu var grozīt tikai tad, ja šie grozījumi ir apstiprināti arī tautas nobalsošanā. Mainīt Latvijas valsts pamatus (pie tiem pieskaitāma arī suverenitāte un valsts teritorija) ir tikai suverēnās varas nesējam — Latvijas tautai, nevis valsts institūcijām ar pakārtotu leģitimācijas pakāpi (Saeimai vai Ministru kabinetam). Tādēļ 77. pants ir prioritārs pār Satversmes 73. pantu, kas noteic, ka tautas nobalsošanai nevar nodot līgumus ar ārvalstīm. Satversmi nevar apiet un tautai nevar atņemt tiesības un pienākumus, kurus nosaka 77. Satversmes pants. Tikai tauta vispārējā referendumā tiesīga lemt par jautājumiem, kas attiecas uz valsts konstitucionālo pamatu.
* 37 - [[ASV deklarācija par Latvijas okupāciju (1940.)|U.S Department of State, Deparatment of State Bulletin III, nr.48 (1940, July 27).]] Publicējis Edgars Andersons: Latvijas vēsture. 1920-1940. Ārpolitika. II.[Stokholma]: Daugava, 1984, 505. lpp.

== Ieteicamā literatūra ==

* Strods H. Padomju okupācijas otrais posms Latvijā (1940. gada sākums – 1941. gads). // Totalitārie okupācijas režīmi Latvijā 1940.-1964. gadā (Vēsturnieku komisijas raksti, 13 sēj.). – Rīga, 2003.
* Stranga A. Latvijas okupācijas pirmais posms (1939. gada 23. augusts – 1940. gada sākums) // Okupācijas režīmi Latvijā 1940.–1952. gadā (Vēsturnieku komisijas raksti, 10 sēj.). – Rīga, 2004.
* Bērziņš A. 1939. gads. Lielo notikumu priekšvakarā. – Ņujorka, 1976.
* Latvijas Okupācijas muzeja Gadagrāmata, 2003: Pakta zona. – Rīga, 2004.
* Balodis A. Baltijas republikas Lielā Tēvijas kara priekšvakarā. – Rīga, 1980.
* Ciganovs J. Piegādes karam // Lauku Avīze. Mājas Viesis, 23.08.2002.
* Niedre O. Latvijas armijas iznīcināšanas process 1940.–1941. gadā // Latvijas Vēsture, 1994, 1. Nr. 2. Nr., 4. Nr.
* Feldmanis A. E. Masļenku traģēdija – Latvijas traģēdija. – Rīga, 2002.
* Andersons E. Latvijas vēsture 1920-1940: Ārpolitika. – Stokholma, 1982.
* Bambals A. 1940./1941. gadā represēto latviešu virsnieku piemiņai // Latvijas Okupācijas muzeja Gadagrāmata 1999. – Rīga, 2000.
* Bambals A. Staļinisma genocīds pret Latvijas armijas karavīriem Baigajā gadā // Komunistiskā totalitārisma un genocīda prakse Latvijā: Konferences materiāli. – Rīga, 1992.
* Jēkabsons Ē., Bambals A. Latvijas armijas iznīcināšana un represijas pret tās karavīriem 1940.–1941. gadā // Totalitārie režīmi un to represijas Latvijā 1940.–1956. gadā: Latvijas Vēsturnieku komisijas 2000. gada pētījumi (Latvijas Vēsturnieku komisijas raksti, 3. sēj.). – Rīga, 2001.
* Šneidere I. Represijas pret Latvijas Republikas valsts darbiniekiem 1940.–1941. gadā // Komunistiskā totalitārisma un genocīda prakse Latvijā: Konferences materiāli – Rīga, 1992.
* Lerhis A. Padomju represijas pret neatkarīgās Latvijas diplomātiem // Totalitārie režīmi un to represijas Latvijā 1940.–1956. gadā: Latvijas Vēsturnieku komisijas 2000. gada pētījumi (Latvijas Vēsturnieku komisijas raksti, 3. sēj.). – Rīga, 2001.
* Žvinklis A. Padomju represijas pret Latvijas Republikas parlamentāriešiem 1940.–1941. gadā // 1941. gada 14. jūnija deportācija – noziegums pret cilvēci: Starptautiskās konferences materiāli, 2001. gada 12.–13. jūnijs, Rīga (Latvijas Vēsturnieku komisijas raksti, 6. sēj.). – Rīga, 2002.
* Okupācijas varu politika Latvijā 1939 - 1991. - Dok. kr., LVA., Rīga, 1999.
* Latvijas okupācija un aneksija 1939-1940. / ievada autori I.Grava–Kreituse, I.Feldmanis un A.Stranga - Rīga, 1995.
* Lēbers D. A. Latvijas valsts bojāeja 1940. gadā. Starptautiski tiesiskie aspekti. // Latvijas valsts atjaunošana 1986.-1993. - Rīga, 1998
* Žagars Ē. Sociālistiskie pārveidojumi Latvijā. 1940.-1941. - Rīga, 1975.
----
* Russia Estends Troop Concentration in Baltic // Chicago Daily Tribune, June 17, 1940
* Wilhelm A. A. Rassenpolitik und Kriegsführung. – Passau, 1991
* Die Beziegungen zwischen Deutschland und der Sovjetunion 1939 / Hrsg. von Dr. A. Seidl. – Tübingen, 1949
* Roesel J. Der Anschluß von Staaten in der modernen Geschichte. – Frankfurt a. M.; Berlin, 1999
----
* Судоплатов П. Спецоперации Лубъянки и Кремля в 1930–1950 годы. – Москва, 1997
* Кенан Дж. Дипломатия второй мировой войны. – Москва, 2002
* Соколов Б. Прибалтика в составе СССР. 1940–1980 годы. – Москва, 2002
* Жирнов Е. Отец говорил, что не должен был вляпаться в ГКЧП // Коммерсант власть, 2002, 19 февр.
* 1941 год в 2-х книгах. – Москва, 1998
* Риббентроп И., фон. Между Лондоном и Москвой. Воспоминания и последние заметки. – Москва, 1996
* Катынь. Пленники необъявленной войны. – Москва, 1999
* Лебедева А. Подготовка лагерей для прибалтов // Катынь – преступления против человечества. – Москва, 1994
* Органы Государственной безопасности СССР в Великой отечественной войне // Сборник документов. - Москва, 1995
* 1941 год. Документы. – Москва, 1998
* Жуков Ю. Тайны истории. – Москва, 2000
* Невежин В. Речь Сталина 5 мая 1941 года и апология наступательной войны // Отечест-венная история. – Москва, 1995, No 2
* Ант Ю. Военные базы в Эстонии (1939–1940) // Радуга, No 1, 1990
* Похлебкин В. Великая война и несостоявшийся мир 1941–1945–1994. Военный справочник. – Москва, 1999
* Органы государственной безопасности в Великой Отечественной войне. Сборник документов. Том 1: Накануне, книга первая (ноябрь 1938 г. – декабрь 1940 г.). – Москва, 1996
* Лебедева А. Подготовка лагерей для прибалтов // Катынь – преступления против человечества. – Москва, 1994

== Resursi internetā par šo tēmu ==

* [http://www.liis.lv/pag_izpratne/2/okupaacija_avoti.htm Okupācijas avoti - dokumenti.]
* [http://www.latvija.ie/lv/latvia/vesture/okupacijas-aspekti/ LR Ārlietu ministrija - Latvijas okupācija: vēsturiskie un starptautiski tiesiskie aspekti]
* [http://vip.latnet.lv/LPRA/stranga_iekl.htm Dr. hist. Stranga A. Latvijas okupācija un iekļaušana PSRS (1940–1941)]
* [http://vip.latnet.lv/LPRA/2002konf/strods.htm Dr. habil. hist., prof. Strods H. Baltijas valstu okupācija: izpēte, terminoloģija, periodizācija]
* [http://www.am.gov.lv/lv/latvia/vesture/okupacijas-aspekti/ Dr. habil. hist. Feldmanis I. Latvijas okupācija: vēsturiskie un starptautiski tiesiskie aspekti]
* [http://vip.latnet.lv/LPRA/mol_feldmanis.htm Dr. habil. hist. Feldmanis I. Okupācijas patiesais sākums]
* [http://vip.latnet.lv/LPRA/deklaracija.html LR Saeimas Deklarācija par Latvijas okupāciju]
* [http://89.254.140.186/fds/LatvijasVesture/lkvaf20g.rtf Latvija kā valsts, attīstības formās, 20.gs.]
* [http://www.historia.lv/alfabets/L/la/okupac/okupac.htm Latvijas okupācija un aneksija (16.06.1940.-05.08.1940.)]
* [http://www.historia.lv/alfabets/L/la/okupac/dokumenti/000.htm Dokumenti pie šķirkļa Latvijas okupācija un aneksija]
* [http://www.omip.lv/index.php?option=content&task=view&id=65&Itemid=77 Neatkarības zaudēšana un okupācijas sākums - Latvijas Okupācijas muzeja Izglītības programmas materiāls]
* [http://www.arhivi.lv/index.php?&1387 Latvijas Valsts vēstures arhīvs - Latvijas sūtniecība Londonā]
* [http://www.archiv.org.lv/LVA/pdf/Tezes1999_latv.pdf Konference - Molotova-Ribentropa pakts un tā sekas (latv.val.)]
* [http://www.historia.lv/publikacijas/narativ/okup/krimuldens.htm Kapteiņa A. Krimuldēna atmiņas par Latvijas un Padomju Savienības militāro pārstāvju sarunām 1940. gada 17. jūnijā]
* [http://vip.latnet.lv/LPRA/treijs.htm Prof. Dr.habil.hist. Treijs R. Par Latvijas okupāciju 1940. gadā.]

----
''Materiālu sagatavoja [[Lietotājs:Buks Artis|Buks A.]]''

[[Category:Latvijas vēsture]]

Vēsture:Aktualitātes

2008-07-21T10:20:25Z

Feens:

Šobrīd pats aktuālākais ir izdomāt projekta nosaukumu, jo beta versija "Krišjāņa Barona projekts" vairumam asociējas ar folkloru, nevis zināšanu apkopošanu "skapī". No nosaukuma jāizriet arī domēna nosaukumam. --[[Lietotājs:Buks Artis|Buks Artis]] 04:28, 20 jūlijā 2008 (UTC)

'''Pagaidām iesūtīti varianti:'''
* "Vēstures enciklopēdija" - http://www.vesturesenciklopedija.lv
** http://www.enciklopedija.vesture.lv
** http://www.historipedia.lv
** http://www.vesturnieks.lv
* "Vēstures annāles" - http://www.annales.lv
* "Hronikas" - http://www.hronikas.lv
* "Daniela Rebusa projekts" - http://www.rebuss.lv
* "Paula Einhorna projekts" - http://www.einhornprojekt.lv (te gan parādās iebildumi, jo Einhorns visai aizrāvās ar raganu dedzināšanu...)
* "Baltazara Rusova projekts" - http://www.baltazars.lv

Dalībnieka diskusija:Feens

2008-07-11T10:16:51Z

Feens:

Būtu jau korekti ar vārdu un uzvārdu. ;)
:Da pagaidi ,es te moku to mūdzi, lai aizliegtu rediģēt svešajiem. Gan jau paspēšu. --[[Lietotājs:Feens|Feens]] 10:16, 11 jūlijā 2008 (UTC)

Dalībnieks:Feens

2008-07-11T10:14:09Z

Feens: Jauna lapa: Testiņš, pec tam izdzēsīšu

Testiņš, pec tam izdzēsīšu

Sākumlapa

2008-07-10T06:35:47Z

Feens:

[[Image:Fernando Vaz Dourado 1571-1.jpg|thumb|400px|XVI gadsimta karte]]

Consult the [http://meta.wikimedia.org/wiki/Help:Contents User's Guide] for information on using the wiki software.

== Getting started ==

* [http://www.mediawiki.org/wiki/Manual:Configuration_settings Configuration settings list]
* [http://www.mediawiki.org/wiki/Manual:FAQ MediaWiki FAQ]
* [http://lists.wikimedia.org/mailman/listinfo/mediawiki-announce MediaWiki release mailing list]