Bateru kauja
Kauja pie Bateru mājām - militāra sadursme 1919. gada 22. martā starp Latvijas zemessardzes Latviešu atsevišķās brigādes spēkiem un LSPR armijas 10. latviešu strēlnieku pulku.
22. marta rītā atsevišķās brigādes vienības no Ērzeļu kroga devās Kalnciema virzienā. Pēc pāris kilometriem avangardā esošais Hartmana eskadrons nonāca krustugunīs, kad to sāka apšaudīt no Bateru un Sarmu mājām. Abu naidīgo pušu spēki izvērsās kaujai. Studentu rotas vads un tikko kā saformētā kapitana E.Graudiņa rota veica apiešanas manevru, mežā uzduroties strēlnieku rotai, kas veica identisku manevru pretī. Kaujā, kas dažviet nonāca līdz tuvcīņai, sarkanie strēlnieki tika piespiesti atkāpties. Savukārt brigādei piekomandētā hauptmaņa Millera artilērijas baterija atklāja uguni pa Bateru mājām, apspiežot pretinieka ugunspunktu. Pēc artilērijas apšaudes Studentu rota un Latvijas Neatkarības bataljons devās triecienuzbrukumā un ar jaunu ieņēma pretinieka pozīcijas. Landesvēra Latviešu atsevišķā brigāde zaudēja 9 kritušos un 24 ievainotus.
Literatūra par šo tēmu
- Latvijas Brīvības cīņas 1918-1920. Enciklopēdija. - Preses nams: Rīga, 1999., 55. lpp. ISBN 9984-00-395-7
- Peniķis Mārtiņš. Latvijas armijas sākums un viņas darbība līdz 1919. gada 8. oktobrim. – Rīga, 1927. (1932.)
- Peniķis Mārtiņš. Latvijas atbrīvošanas kaŗa vēsture. / Peniķis Mārtiņš – Rīga, 1938. (1961., 2005.)
- Aleksandrs Kalējs, Aleksandrs Plensners. Mūsu armija: tapšanā, valsts izcīnīšanā un tagadējos sasniegumos. – Golts un Jurjāns: Rīga, 1929. – 177 lpp.
- Plensners Aleksandrs. Latvijas atbrīvošanās. – Rīga, 1929.
- Radziņš Pēteris. Latvijas atbrīvošanas karš : 1918.-1920. – Rīga, 1921.(1990., 2005.)
- Vārpa Igors. Latviešu karavīrs zem sarkanbaltsarkanā karoga: No pirmajām pašaizsardzības rotām līdz vienotai Latvijas armijai. – Rīga, 2008.
- Lāčplēša gara mūžīgums : Latvju Varoņu gaitas : Brīvības cīņu chrestomatija. / red. Fr[icis] Virsaitis - Literatūra: Rīga, 1938. - 266 lpp.
- Bērziņš P. Latvijas brīvības cīņas 1918-1920. – Rīga, 1928.
