Apskatīt Ketlers Jēkabs, Kurzemes hercogs izejas kodu

{| class="infobox" style="float:right;margin:0 0 1em 1em;font-size:90%;clear:right;" cellspacing="5"
|+ style="text-align:center; font-size:larger;" | '''Jēkabs'''
|-
| colspan="2" style="padding-bottom:1em;text-align:center;" | [[Image:Jacob_fon_Kettler.jpg|200px]]
|-
| style="vertical-align: top; text-align: right;" | '''Valda'''
| style="vertical-align: top; text-align: left;" | 16.08.1642.-31.07.1681.
|-
| style="vertical-align: top; text-align: right;" | '''Sieva'''
| style="vertical-align: top; text-align: left;" | [[Ketlera, Luīze Šarlote|Luīze Šarlote no Brandenburgas]]
|-
| style="vertical-align: top; text-align: right;" | '''Bērni'''
| style="vertical-align: top; text-align: left;" | 
* Luīze Elizabete (1646.-1690.)
* [[Ketlers Fridrihs Kazimirs, Kurzemes hercogs|Frīdrihs Kazimirs]] (1650.-1698.)
* Šarlote (1651.-1728.)
* Marija Amālija (1653.-1711.)
* [[Ketlers Ferdinands, Kurzemes hercogs|Ferdinands]] (1655.-1737.)
* Aleksandrs (18.10.1658.-...)
* Karls Jēkabs (...-...)
|-
| style="vertical-align: top; text-align: right;" | '''dinastija'''
| style="vertical-align: top; text-align: left;" | [[Ketleru dinastija]]
|-
| style="vertical-align: top; text-align: right;" | '''Tēvs'''
| style="vertical-align: top; text-align: left;" | [[Ketlers Vilhelms (Kurzemes un Zemgales hercogs)|Vilhelms]]
|-
| style="vertical-align: top; text-align: right;" | '''Māte'''
| style="vertical-align: top; text-align: left;" | Sofija no Prūsijas
|-
| style="vertical-align: top; text-align: right;" | '''Dzimis'''
| style="vertical-align: top; text-align: left;" | 28.10.1610. Goldingenā
|-
| style="vertical-align: top; text-align: right;" | '''Miris'''
| style="vertical-align: top; text-align: left;" | 01.01.1682. Mītavā
|}
'''Jēkabs fon Ketlers''' (''Jakob von Kettler, Herzog von Kurland''; 1610.-1682.) - [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s [[hercogs]] (valda no 1642. gada 16. augusta līdz 1681. gada 31. jūlijam pēc vecā stila (1682. gada 10. janvāris pēc jaunā stila)), [[Ketlers Vilhelms (Kurzemes un Zemgales hercogs)|Vilhelma]] dēls. Māte mira dzemdībās, tēvs kļuva par politisko intrigu upuri. Tēvocis atdeva bāreni Brandenburgas radu aizgādniecībā. 1610. gadā Anglijas [[karalis]] [[Džeimss I (Anglijas karalis)|Džeimss I]] kļuva par prinča Jēkaba krusttēvu. Zēnu audzināja Berlīnē, viņš absolvēja Leipcigas Universitāti. 1622.–1624. gados studējis arī Rostokas universitātē. 1634. gadā princis Jēkabs devās apceļoja Rietumeiropu, apmeklēja Parīzi un Londonu. Amsterdamā studēja kuģu būvniecību, bet Leidenē – tautsaimniecību un ģeogrāfiju. 1638. gadā kļuva par pavaldoni, apstiprināts par hercogu 1642. gada 16. augustā. 1645. gadā apprecējās ar Brandenburgas kūrfirsta Georga Vilhelma (1595.-1640.) meitu princesi [[Ketlera, Luīze Šarlote|Luīzi Šarloti]] (''Luise Charlotte von Brandenburg'', 1617.-1676.). 1658.–1660. gados hercogs bija zviedru gūstā. Balstīdamies uz [[Merkantīlisms|merkantīlisma]] teoriju, Jēkabs muižās uzlaboja lauksaimniecību, attīstīja rūpniecību, tirdzniecību un kuģubūvi. Tika noslēgti tirdzniecības līgumi ar Dāniju, Franciju un Venēciju (1643.g.), Portugāli (1648.g.), Holandi (1653.g.), Angliju (1654.g.), Spāniju (1656.g.) un daudzām citām zemēm, ieskaitot Osmaņu impēriju. 1646. gadā viņš panāca, ka Žečpospoļitas karalis nodod Kurzemes muitas pārvaldi hercoga rokās. 1651. gadā Jēkabs nopirka no Gambijas valdnieka Kumbo Sv. Andreja salu Gambijas upas grīvā, bet 1654. gadā no angļu grāfa Vorvika nopirka Tobāgo salu Dienvidamerikas piekrastē. Hercoga saimniecību pilnīgi sagrāva Krievijas–Polijas–Zviedrijas karš (1653.–1667.). 1678.-1679. gada ziemā hercogs saslima ar zobu sakņu sastrutojumu un elpceļu kataru, kas pamazâm pārņēma visu elpošanas orgānu sistēmu. Hercoga darba istaba bija mitra, un vilnas tapetes gar sienâm bija sākušas pelēt un trūdēt, to putekļiem piepildot gaisu un iekļūstot Jēkaba plaušās. Ārsti noteica visdažādākās diagnozes un ārstēja pēc daždažādām receptēm. Bet hercoga stâvoklis kļuva ļaunāks, un beigās viņš sāka klepot asinis. Tagad radās aizdomas par viņa noburšanu, un ''galma kamariļa'' norādīja uz Vecmuižas domēna iecirkņa pārzini Magnusu Luftu (arī Luhtu), vienu no hercoga uzticīgākiem ierēdņiem, kurš ar savu nelokāmību un godīgo raksturu bija ieguvis daudzus ienaidniekus. To arestēja, pratināja, spīdzināja un Bauskā sadedzināja uz sārta. Tikai 1681. gada  rudenī hercoga galma ārsts Harders uzgāja īsto slimības cēloni un lika pārvietot slimnieku uz saulainu un sausu istabu, bet bija jau par vēlu. 1682. gada Jaungada naktī hercogs mira.

{{Ksākums}}
{{amati|pirms = [[Ketlers Vilhelms, Kurzemes hercogs|Vilhelms]]|virsraksts = [[Kurzemes un Zemgales hercogiste|Kurzemes un Zemgales hercogs]]|periods = 1642.-1681.|pēc = [[Ketlers Fridrihs Kazimirs, Kurzemes hercogs|Fridrihs II Kazimirs]]}}
{{Kbeigas}}

== Literatūra == 

* Juškēvičs J. Kurzemes hercogi un viņu laikmets. – Rīga 1935
* Juškēvičs J. Kurzemes Hercogi un viņu laikmets. (2. pārstrādātais izdevums) - Zvaigzne: Rīga, 1993.
* Dunsdorfs E. Senie stāsti. - Melburna, 1955.
* Latvijas Vēsture. - izd.Goppers M., Stokholma, 1948.
* Zalsters A.E. Hercoga Jēkaba burinieki. - Jumava: Ventspils, 2002.

== Resursi internetā par šō tēmu ==

* [http://www.kurzemniekiem.lv/?ct=hercogiste3&fu=read&id=5160 Deģis A.D. „Hercoga Jēkaba buras” (apskats par Kurzemes – Zemgales hercogistes ziedu laikiem)]
* [http://64.233.183.104/search?q=cache:m4txdCaisYoJ:www.netherlandsembassy.lv/data/file/A_catalogue_with_photos_and_explanations_(in_Latvian).pdf+Jēkabs+Ketlers&hl=lv&ct=clnk&cd=21&gl=lv Kuģu būvēšana. Tobago. Tirdzniecība. - 48 ilustrēti stāsti par Nīderlandi un tās saikni ar Latviju vēsturē un mūsdienās (izstādes katalogs)]
* [http://www.petnet.lv/dinozoo/index.php?option=com_content&task=view&id=1753 Latvijas dzinējsuņa šķirnes izveidotājs - Jēkabs fon Ketlers]
* [http://ww3.lza.lv/lat/Akad_lekcijas/Lancmanis_040924/Lancmanis_Akad_lekcija_040924_teksts.htm Lancmanis I. Kurzemes hercogiste – mūžīgais un efemērais. // Akadēmiskās lekcijas. LZA, 2004.]
* [http://doc.mod.gov.lv/lv/ma/2009/3/files/ma_2009_3__4_(132_133)_internets.pdf Berķis V.A. Kurzemes hercoga Jēkaba drošības politika no 1638. līdz 1658. gadam. // Militārais apskats. 2009. Nr. 3/4 (132/133), 61.-77. lpp.]
----
* [http://www.geocities.com/athens/olympus/5539/courland/3jket.html The Coins of Jacob Kettler, 1642-1682]

[[Kategorija:K]]