Apskatīt Vācijas armijas 6. rezerves korpuss izejas kodu

Vācijas armijas '''6. rezerves korpuss''' (vc. ''VI. Reservekorps'') - [[Veimāras Republika|Vācijas]] bruņoto spēku operatīvā vienība [[Latvijas Neatkarības karš|Latvijas Neatkarības kara]] laikā, saformēta 1919. gada ziemā no Kurzemē un Lietuvā izvietotajām okupācijas armijas daļām, kuras netika evakuētas uz Vāciju. Pamatā 1. gvardes rezerves divīzijas (no 04.02.), [[Dzelzsdivīzija]]s, [[Landvērs|landvēra]] pulkiem u.c. vienības. Pakļauts Ziemeļu robežapsardzes virspavēlniecībai. Štāba atrašanās vieta bija Lībava (mūsd. Liepāja). 1919. gada februārī korpusā bija aptuveni 3 800 000 vīri. Komandieris [[Golcs Rīdigers fon der|Rīdigers fon der Golcs]] (02.02.1919.-03.10.1919.)

15.02.1919. fon der Golcs deva pavēli korpusam pievienoties [[Baltijas landesvērs|Latvijas zemessardzei]] (t.s. landesvēram) karadarbībā pret [[LSPR armija|Padomju Latvijas armiju]], palīdzot zemessardzei ieņemt Ventspili (24.02.). Šajā laikā korpuss tka papildināts ar 45. rezerves divīzijas daļām, 86. kājnieku divīziju Lietuvā, kā arī [[Brīvkorpuss|brīvkorpusiem]]. Marta sākumā bija izstrādāts plāns lielinieku spēku sakaušanai, ieņemot visu Kurzemi un Rietumzemgali un izejot uz Lielupes līnijas. Uzbrukumā, kas sākās 3. martā, piedalījās 1. gvardes rez. divīzijas 1. brigāde (~5000 vīri), Šauļu brigāde (~2400 vīri), Dzelzsdivīzija (~4000 vīri), Latvijas zemessardze (~4500 vīri, t.sk. ~600 latviešu daļu karavīri). Tuvojoties Rīgai, 6. korpusa daļas virzību apturēja, ļaujot pilsētu ieņemt landesvēra vienībām. Jūnija otrajā pusē visas korpusam pakļautās daļas atkāpās uz bāzes vietām, tika pamesta arī Liepāja (22.06.), savukārt štābs saņēma rīkojumu no Berlīnes pārdislocēties uz Jonišķiem. Sākās atsevišķu korpusu vienību kolektīva demobilizēšanās un pāriešana [[Rietumu brīvprātīgo armija]]s dienestā. 12. augustā sākās korpusa daļu evakuācija uz Vāciju. 

Tās vienības, kuras nevēlējās evakuēties, apvienojās t.s. Baltenlandes grupā, vēlākajā [[Vācu leģions|Vācu leģionā]]. Vācijas valdība vairākkārt pieprasīja korpusa daļu pilnīgu evakuāciju, līdz 21. septembrī fon der Golcs Mītavā noslēdza vienošanos ar [[Bermonts Pāvels|Pāvelu Bermontu]] par varas pāriešanu „krievu militāriestāžu” rokās vācu karaspēka ieņemtajos „bijušās Krievijas impērijas apgabalos”, bet Latvijā palikušie vācu spēki - Dzelzsdivīzija u.c. 6. rezerves korpusa daļas, - formāli pārgāja Rietumu brīvprātīgo armijas dienestā (3. oktobrī Kurzemē palikušās vācu armijas daļas oficiāli pārgāja Bermonta pakļautībā).<ref>LVVA, 3301. f., 1. apr., 2. l., 100.–101. lp.</ref> Fon der Golcs un korpusa štābs 1919. gada 3 oktobrī devās uz Vāciju un korpuss kā vienota karaspēka grupa pārstāja pastāvēt.

==== Atsauces un paskaidrojumi ====

{{atsauces}}

==== Literatūra par šo tēmu ====

* Latvijas Brīvības cīņas 1918-1920. Enciklopēdija. - Preses nams: Rīga, 1999., 260.-261. lpp. ISBN 9984-00-395-7
----
* Hermann Cron. Geschichte des Deutschen Heeres im Weltkriege 1914–1918. - Militärverlag Karl Siegesmund, Berlin, 1937

==== Resursi internetā par šo tēmu ====

* [http://www.fys-online.de/wissen/ge/ostfront.htm Die Ostfront im Ersten Weltkrieg (1914-1918)]

[[Kategorija:Vācijas armijas vienības]]