Apskatīt Padomju Sociālistisko Republiku Savienība izejas kodu

'''Padomju Sociālistisko Republiku Savienība (PSRS)''' (kr. ''Союз Советских Социалистических Республик'') - [[Totalitārisms|totalitāra]] federatīva valsts laikā no 1922. gada 30. decembra līdz 1991. gada 26. decembrim. [[PSRS Konstitūcija]] sākotnēji definēja valsts iekārtu kā [[proletariāta diktatūra|proletariāta diktatūru]], vēlāk - kā [[sociālistiskā demokrātija|sociālistisko demokrātiju]], kopš 1977. gada [[Sociālisms|sociālismu]]. Viena valdošā partija ([[PSKP]]), kas veidoja priviliģētu sociālu slāni, kurai piederēja politiskā vara, bija pakļauts represīvi uzraugošās iestādes, armija, tiesu vara, masu informācijas līdzekļi un tautsaimniecība.

Izveidojās, federatīvā valstī apvienojoties [[KSFPR]] (tajā ietilpa 8 autonomās republikas, 2 [[darba komūna]]s), kā arī [[padomju vara]]s pārņemtajām [[Ukrainas PSR|UPSR]], [[Baltkrievijas PSR|BPSR]] un [[Aizkaukāza FPSR|AFPSR]]. 1924. gadā tika izveidotas [[Uzbekijas PSR]], [[Turkmēnijas PSR]], kā arī [[Tadžikijas APSR]], 1925. gadā  tika izveidotas [[Kazahijas PSR]], 1926. gadā - [[Kirgīzijas APSR]]. 1939.-1940. gados PSRS okupēja Rietumbaltkrieviju, Rietumukrainu, Besarābiju, Baltijas valstis, šīs teritorijas anektējot un izveidojot 4 jaunas savienotās republikas: [[Latvijas PSR]], [[Lietuvas PSR]], [[Igaunijas PSR]] un [[Karēlijas PSR]]. Ieviesa unificētu administratīvi teritoriālo iedalījumu (skat. [[Padomju sociālistiskā republika|savienotā republika]] > [[Autonomā padomju sociālistiskā republika|autonomā republika]] > [[autonomais apgabals]] > [[autonomais apvidus]] > [[apgabals]] > [[rajons]] > [[ciems]] > [[ciemats]]). Valsts pastāvēšanas laikā tika pieņemtas 3 [[PSRS konstitūcija]]s (6.07.1924.; 5.12.1936.; 7.10.1977.), pēc kuru parauga tika atvasinātas savienoto republiku un autonomo republiku konstitūcijas. Vienota valsts varas, pārvaldes, tiesībsargājošo institūciju sistēma (skat. [[Augstākā padome]], [[Ministru padome]], [[padomju vara]], [[izpildkomiteja]], [[tautas tiesa]]). 

Privātīpašums bija aizliegts, to aizstājot ar [[personiskais īpašums|personisko īpašumu]]. Visi ražošanas līdzekļi (rūpnīcas, to iekārtas, zvejas kuģi, sabiedriskais transports utt.) piederēja valstij - t.s. [[sociālistiskais īpašums]], - zemnieku saimniecības tika likvidētas (atļauta tikai t.s. [[piemājas zeme]]), to vietā lauksaimniecībā nodarbinātie tika apvienoti t.s. ''kolektīvajās saimniecībās'' ([[Kolhozs|kolhozos]]) un ''padomju saimniecībās'' ([[Sovhozs|sovhozos]]). [[Komandekonomika]]s centralizēta plānošanas sistēma, kuras pamatā bija centralizēti piecgadu plāni, sadalīti gada plānos, kuru izpilde bija obligāta, īstenojot PSRS pieņemto [[industrializācija]]s un lauksaimniecības [[kolektivizācija]]s politiku. 60. gados pakāpeniski tika ieviestas plaša sociālo garantiju sistēma (bezmaksas pamat-, vidējā un augstākā izglītība, studējošo stipendiju sistēma, bezmaksas medicīnas pakalpojumi, vispārēja pensiju sistēma u.c.), likvidēts bezdarbs, valsts pilnībā finansēja zinātnes, kultūras un sporta dzīvi (teātrus, korus, mākslinieciskās pašdarbības biedrības un klubus, sporta komandas un individuālās nodarbības, ekstrēmo tūrismu, tā ekipējumu, transportu utt.), kas tai iedzīvotāju daļai, kura pieņēma pastāvošo varu, deva lielu daudzumu sociālo garantiju un stabilu, no stresiem brīvu sadzīvi. Par spīti straujajai vieglās rūpniecības attīstībai, valsts uzturētais zemais cenu līmenis padarīja prakstiski jebkuru preci pieejamu gandrīz jebkuram iedzīvotājam, kas radīja pastāvīgu, plašu un vispārēju plaša patēriņa preču un pārtikas produktu deficītu.

Tā kā valsts pastāvēšanas laikā norisa ievērojamas izmaiņas gan valsts ekonomikā, gan iekš- un ārpolitikā, tās vēsturi pieņemts periodizēt posmos, pamatojoties uz [[PSKP]] ģenerālsekretāru valīšanas laiku, jo izmaiņas raksturīgas tieši ar pie varas esošo personu nomaiņu:
* 1918.-1930. gadi ([[Ļeņins]], [[Staļins]] - valsts tapšanas posms, pakāpeniska pāreja no [[Kara komunisms|kara komunisma]] uz t.s. [[Jaunā ekonomiskā politika|NEPu]], tad uz [[Totalitārisms|totalitāru]] vienpārtijas režīmu.
* 1931.-1953. gadi (Staļins) - [[Totalitārisms|totalitārisma]] un Staļina [[Autoritārisms|autoritārisma]] ([[Staļina personas kults]] nostiprināšanās, valsts [[industrializācija]], strauja smagās rūpniecības, represīvo struktūru un valsts militārā potenciāla ([[Sarkanā armija]]) attīstība, virknes kaimiņvalstu aneksija, dalība [[Otrais pasaules karš|II Pasaules karā]].
* 1954.-1964. gadi ([[Hruščovs Ņikita|ŅHruščovs]]) - represiju līmeņa samazināšanās, vieglās rūpniecības uzplaukums, aktīvas globālas ārpolitikas veidošana.
* 1964.-1985. gadi ([[Brežņevs Leonīds|L.Brežņevs]], [[Andropovs Jurijs|J.Andropovs]], [[Čerņenko Konstantīns|K.Čerņenko]]) - t.s. stagnācijas periods, PSRS kā bipolārās pasaules vienas puses līdera nostiprināšanās, iesaistīšanās bruņošanās sacensībā ar ASV.
* 1985.-1991. gadi ([[Gorbačovs Mihails|M.Gorbačovs]]) - PSRS izstāšanās no bruņošanās sacensības, diealogs ar Rietumiem, kardinālas izmaiņas iekšpolitikā, valsts pašlikvidācija.

80. gadu otrajā pusē, nākot pie varas jaunai PSKP ideologu un politiķu paaudzei M. Gorbačova vadībā, valstī tika uzsāktas politiskās un ekonomiskās reformas (t.s. "pārbūve"), kuru rezultātā parādījās puslegāla, pēc tam legāla politiskā opozīcija un sākās t.s. ''PSRS sabrukums''. 1990. gada martā PSRS izveidots valsts prezidenta amats. Šajā laikā lielākā daļa savienoto republiku pēc referendumiem vai ar AP lēmumiem pasludināja savu neatkarību līdz 1991. gada 26. decembrī PSRS beidza pastāvēt.

Skat. arī: [[kara komunisms]], [[GULAG]], [[GOELRO]], [[kolektivizācija]], [[perestroika]]

==== Literatūra par šo tēmu ====

* Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens, Rīga, 2001., 61. lpp.
* Ņikonovs Aleksandrs. Aiz impērijas fasādes. Tēvzemes mitoloģijas īsais kurss. - Pētergailis: Rīga, 2013. ISBN 978-9984-33-372-4
----
* Michael E. Urban. An Algebra of Soviet Power: Elite Circulation in the Belorussian Republic 1966-1986. - Cambridge University Press: Cambridge, 1989
----
* Наталья Лебина. Cоветская повседневность: нормы и аномалии от военного коммунизма к большому стилю. - Новое литературное обозрение: Москва, 2015, 540 с. (28 илл.) ISBN 978-5-4448-0385-1

==== Resursi internetā par šo tēmu ====

* [https://latvijasvirtuve.wordpress.com/2016/02/08/uzraudzit-un-sodit-padomju-sabiedriskas-edinasanas-sasaistosas-sistemas/ Padomju sabiedriskās ēdināšanas sasaistošās sistēmas - Agneses Jurevskas atmiņas.]
----
* [http://www.alexanderyakovlev.org/ Архив Александра Н. Яковлева]
* [http://cultinfo.ru/fulltext/1/001/008/106/991.htm Мещанкин A.A. Внутренняя торговля и бытовое обслуживание]
* [http://cultinfo.ru/fulltext/1/001/008/083/358.htm Гоголь Б.И. Общественное питание]
* [http://cultinfo.ru/fulltext/1/001/008/063/344.htm Клопотов K.K. Коммунальное хозяйство]

[[Kategorija:Valstis]]